Jābalso par partijām, kurām Latvija ir Eiropas valsts
Balsot vēlēšanās ir pat vienkāršāk, nekā sagatavot «72 stundu somu» un apzināt ceļu uz tuvāko bumbu patvertni, bet to iznākums Latvijas un mūsu katra drošību var ietekmēt būtiskāk nekā individuāla gatavība krīzes situācijai. It īpaši vēlēšanas Rīgā šogad ir pirmām kārtām par drošību.
Izvēle galvaspilsētā ir melnbalti vienkārša, starp tikai divām reāli iespējamām partiju koalīcijām. Rīgā pie varas būs vai nu Jaunās Vienotības, Progresīvo un Nacionālās apvienības koalīcija varbūt kopā ar vēl kādu 5% barjerai pāri tikušu sarakstu, vai Latvija pirmajā vietā un Stabilitātei! komanda ar, visticamāk, vēl vienu vai diviem sabiedrotajiem.
Ja pirmais variants šķiet pārāk ierasts un apnicis, mēģiniet atcerēties, kāda bija «Ušakova Rīga», tikai tā laika sistēmisko zagšanu un promaskaviskumu pareiziniet ar Kremļa resursiem Eiropas valstu politiķu pirkšanai kara apstākļos. Nila Ušakova un Aināra Šlesera tandēms Rīgas domē bija pirms Krimas aneksijas, kad Krievija daudziem šķita «bezgalīgu tirgu» un pat draudzīga zeme. (Saskaņa 2009. gadā, kad Šlesers bija Ušakova vietnieks, pat noslēdza sadarbības līgumu ar Putina Vienoto Krieviju.) Taču tagad Šlesera un Rosļikova «Rīgas iekarotāju» brigāde būtu neslēpts kremlinu marodieru «specnazs».
Aptaujas rāda, ka Rīgā 23% vēlētāju vēl neesot izlēmuši, par ko balsot. Kaut gan izvēle šķiet plaša — 16 saraksti —, nākamajā domē noteikti iekļūs pieci pirmīt minētie, un 5% barjeru varbūt pārvarēs vēl, lielākais, trīs. Nav vērts izmest savu balsi. Bet jāizvēlas vispirms starp abiem koalīcijas variantiem.
Ja negribam atdot Rīgu prokremliskiem laupītājiem, jābalso par jebkuru no trim koalīcijas pirmā varianta partijām. Pirms vēlēšanām dažiem patīk izspīlēt to programmatiskās un ideoloģiskās atšķirības, taču kopīgā tām ir daudz vairāk — ka Latvija ir Eiropas valsts, nevis «mazā Krievija» vai, lai neizklausās tik atbaidoši godīgi, «ziemeļu Dubaija», vai vēl kāds Šlesera slapjo sapņu eifēmisms. Šīs trīs partijas ir strādājušas kopā pašreizējā domē mēra Mārtiņa Staķa laikā un prastu arī nākamajā, Viļņa Ķirša, Edvarda Ratnieka vai Viestura Kleinberga vadītā.
Diemžēl pa Rīgu klīst arī «trešās koalīcijas» rēgs. Progresīvie un Vienotība ir stingri paziņojušas, ka nebūs koalīcijā ar Šleseru, un diplomātiski dēvē par «pārpratumu» NA stūrgalvīgo atteikšanos apsolīt to pašu saviem vēlētājiem. Ratnieks vismaz līdz otrdienai, kad tapa šis raksts, nebija atzinies, vai varētu strādāt kopā ar Šleseru. Vai tā ir nacionālā muļķība, alkatība vai avenība, NA atteikšanās vispār vērtēt Šlesera partiju vieš baumas un minējumus.
Pat Rosļikovs nervozē un pieprasa, lai Šlesers skaidri pasaka, vai «ies kopā» ar NA un nodos «krievvalodīgos rīdziniekus», kuri par viņu balso, — «tas būs milzīgs trieciens».
Tiktoka kremlina teiktais atgādina, kas ir aiz mīta par atbalstu Šleseram kā sabiedrības it kā protestu pret «veco eliti» un sajūsmu par viņa plāniem būvēt naudas mazgātavu Andrejsalā vai tirgot Latvijas vīzas par miljonu gabalā. Par Šleseru balsos tie, kurus Saskaņa pazaudēja, kad pirms diviem gadiem nosodīja Krievijas karu pret Ukrainu. Šie vēlētāji redz un saprot, ka Buldozers ir ražots Krievijā. Un, kamēr Donalds Tramps izskatās esam Putinam draudzīgs, viņiem der arī Ķengaraga trampisms.
Taču atbalsts Šleseram nebūt nav tik plašs, kā pats mēģina iztēlot. Vēlēšanās 2017. gadā Saskaņas un GKR saraksts dabūja Rīgā 51% balsu, bet pašlaik Saskaņu atbalsta ap 5%, Šlesera partiju apmēram 15% rīdzinieku. Turklāt «Rīgas ņemšanu» viņam tagad sarežģī jaunas likuma prasības.
Ja Šlesers nojauš, ka varētu nedabūt pielaidi valsts noslēpumam, ko vajadzēs domes priekšsēdētājam, Ratnieks viņam varētu šķist ērts transports uz varu Rīgā. Bet vai NA tādēļ riskētu pazaudēt savus vēlētājus, kuriem tik prasta pārdošanās varētu nešķist ne nacionāla, ne racionāla? Pagaidām uzskatīsim, ka tas ir tiešām pārpratums. Ja trim «valstiskajām» partijām kopā būs vairākums, NA nebūs attaisnojuma nepiedalīties koalīcijā.
Atļauja darbam ar valsts noslēpumu, ko vajadzēs vietvaru vadītājiem un viņu vietniekiem, šajās vēlēšanās ir jauns faktors, kas var manāmi ietekmēt amatu sadalījumu vairākās pašvaldībās. Vai Andrejs Elksniņš varēs turpināt būt Daugavpils mēra amatā? Un Aleksandrs Bartaševičs Rēzeknē, kuru Saskaņa izslēdza par pārlieku prokremliskumu un ar kuru kopā Šlesers pošas «mainīt varu Latvijā»? Arī Ogres porcelāna Egils Helmanis piedraud, ka būšot «spiests» iet lielajā politikā, ja «viņi [ļaunā Vienotība] neliks man mieru». Vai tāpēc, ka papīri nav tīri?
Pirms izlemt, par kuru sarakstu balsot, ir vērts palasīt priekšvēlēšanu programmās arī par ielu un tiltu remontu, ēku siltināšanu, pabalstiem pensionāriem un jaunām ģimenēm, atbalstu uzņēmējiem, investīciju piesaistīšanu un citām svarīgām lietām. Tomēr vissvarīgākais kritērijs ir saraksta vieta un loma nākamajā koalīcijā. Nevajag cerēt, ka Krievijai draudzīgie vēlētāji paliks mājās un tad viss kaut kā būs labi. Ir jāiet un pašiem ar savu balsi jārada vairākums drošai un vienmēr eiropeiskai Latvijai.
Komentārs 140 zīmēs
- Polijas sadalīšanās. Prezidenta vēlēšanās ar niecīgu pārsvaru uzvarēja Trampam un Orbānam tīkamākais Karols Navrockis.
- Būs jālemj arī Saeimai. Augstākās tiesas plēnums nerosinās ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanu.
- Uz veselību! Tiesībsargs Juris Jansons esot atlabis un varot uzstāties Saeimā.
