Kariņš var paiet malā un ļaut mēģināt uztaisīt «ideoloģiski» saskanīgu valdību
Sarunu otro kārtu Krišjānis Kariņš šonedēļ sāka it kā turpat, kur pabeidza pirmo, — viņa piedāvājums veidot plašāko iespējamo jeb četru partiju koalīciju ir atdūries pret Nacionālās apvienības un Apvienotā saraksta «ideoloģisko» aizsprostu Progresīvajiem. Taču Kariņam ir divi trumpji — laiks un aritmētika. Sarunu «partneru» blefs zaudē ticamību jo straujāk, jo biežāk to atkārto, bet Jaunās Vienotības 26 deputātu vietas Saeimā ir stabila realitāte.
Sarunu pirmajā nedēļā esam saklausījušies gan teikas par nacionāliem baltajiem lāčiem, kuru takas nekad nekrustojoties ar staļinisku pingvīnu maoistiskajiem ceļiem, gan vecu mēbeļu prātojumus par konservatīvu galdu ar trim kājām, kas esot stabilāks par kreisi četrkājainu. «Ideoloģiskās» saderības vai nesaderības mitoloģija ir uzkarsēta krietni pamatīgāk nekā pirms vēlēšanām, un tas vien ir rādītājs, ka stāsts patiesībā ir par kaut ko pavisam citu. Par to, ka notiek mēģinājums atjaunot oligarhu varas laikus, un nākamais solis ceļā uz mērķi ir JV nožņaugšana ar divu koalīcijas partneru un divu to ārpuskoalīcijas sabiedroto masu.
