Mariupolē palikušais 71 gadu vecais Valentīns (ar ģitāru) un 67 gadus vecais Vladimirs gatavo vakariņas savas mājas pagalmā. Foto — Scanpix.
Vladimirs Špaks šobrīd atrodas Kiprā, bet līdz karam dzīvoja ciematā netālu no Mariupoles un strādāja par ģeodēzistu. Sākoties karam, viņš ar ģimeni patvērās savas mājas pagrabā, kur nodzīvojuši trīs dienas, līdz ar vecākiem nolēma pārcelties uz Mariupoli — cerēja, ka tur būs drošāk. Taču tā bija kļūda, viņš tagad atzīst. Pilsēta tika ielenkta, un drīz tajā tika iznīcināta visa infrastruktūra. Nebija ūdens, elektrības, bija jāturpina dzīvot pagrabā.
«Tas, protams, bija bailīgi. Visapkārt nemitīgi sprādzieni, lido raķetes, artilērijas lādiņi. Viņi šāva, kur pagadās, nevis tikai pa militāriem objektiem vai karavīriem,» Vladimirs atceras. «Izdzīvot bija tāda kā loterija. 16. martā, kad pavērās pirmā iespēja pilsētu pamest, mēs aizbraucām atpakaļ uz savām mājām piepilsētā.»
