Kā savākt miljoniem vērtu zemi Ķīšezera krastā? Aizpērn Ir atklāja darījumu ķēdi, kurā Tieslietu ministrijas amatpersona Aigars Lūsis «no tumbočkas» pēkšņi izvilka 3,2 miljonus eiro, kas vēlāk nodrošināja piekļuvi vērtīgai maksātnespējīga uzņēmuma zemei. Tagad noskaidrojies, ka dāsnā «tumbočka» bija kāda pilnīgi nesaistīta maksātnespējīga uzņēmuma konti. Abus uzņēmumus vieno administrators – tas ir Lūša ilggadējais kolēģis Māris Sprūds, pazīstams maksātnespējas darbonis ar sakariem politikā. Policijā ierosināta krimināllieta par krāpšanu, taču tā ir iesprūdusi – nepilnu divu gadu laikā nomainījušies četri izmeklētāji, bet rezultātu nav
Maksātnespējas administrators Māris Sprūds ar automātu rokās. Šāda pirms diviem gadiem tapusi mākslinieka Miervalda Poļa glezna ar nosaukumu Viens pret visiem no 4. maija ir apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijā līdzās Poļa gleznotajiem eksprezidentiem, dažiem uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem. Poļa izstādē apskatāmi vairāki Sprūda portreti. Kādā 2013. gada gleznā viņš pozē baltā platmatē, pieskaņotā šlipsē un bikšturos – gluži vai kā mafijas klana darbonis.
Sprūdu par mafijas krusttēvu dēvēt gan nav pamata, lai arī viņa vārds figurē saistībā ar 2014. gada nogalē Valsts policijā ierosinātu kriminālprocesu par slepkavības draudiem advokātam Indulim Balmakam (izmeklēšana pagaidām ne ar ko nav beigusies), bet vēl senāk – 2005. gadā KNAB aizturēja Sprūdu aizdomās par kukuļa izspiešanu (šī lieta tika izbeigta pierādījumu trūkumu dēļ).
Taču jautājumiem par Sprūda darbību atbilstību likumam, kontaktiem politiskajā varā un tiesībsargājošo iestāžu nespēju reaģēt uz likumpārkāpumiem gan ir pamats. Spilgti to apliecina procesi maksātnespējīgo uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi lietās. Žurnāla Ir rīcībā esošā informācija atklāj jaunus faktus par to, kā, izmantojot sveša uzņēmuma naudu, vairāk nekā 40 ha zemes Ķīšezera krastā nonākuši ar administratoru Sprūdu saistītu personu rokās. Savukārt Valsts policijā notiekošais liek jautāt – vai tiesībsargi nespēj vai arī apzināti kavējas izmeklēt krimināllietu, kurā iesaistītas varai pietuvinātas personas?
Iekārojamā zeme
No ārpuses nekustamajā īpašumā – kādreizējā padomju ārmijas bāzē Rīgā, Ķīšezera krastā – nekas nav mainījies kopš 2014. gada rudens, kad to apmeklēju iepriekšējo reizi.
Joprojām vecais, vietām caurais žogs, iekšpusē apsardze. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pēdējā laikā redzējuši teritorijā iebraucam būvniecības tehniku. Pie ieejas informatīvs plakāts vēsta, ka plānots kazarmu ēkas rekonstruēt par daudzdzīvokļu namu. Šis ir tikai viens no vairākiem zemesgabaliem skaistā vietā Ķīšezera krastā kopumā aptuveni 42 hektāru platībā, kas iesaistīts darījumu ķēdē, par kuru jau vairākus gadus turpinās ne vien civilstrīdi tiesās, bet ierosināti jau vairāki kriminālprocesi.
Darījumi ar šiem vērtīgajiem īpašumiem ir savīti komplicētā tīklā, kura būtību Ir aprakstīja 2014. gada rudenī un tagad īsi atgādināsim lasītājiem. Stāsts ir par miljoniem vērtiem zemes gabaliem, kas caur Māra Sprūda administrētu maksātnespējas procesu ir nonākuši ar pašu administratoru Sprūdu saistītu cilvēku kontrolē.
Iepriekš zemes gabali piederēja uzņēmumam Peltes īpašumi, kuram 2011. gada maijā tika pasludināta maksātnespēja un par administratoru kļuva Māris Sprūds. Pieteicās kreditori, arī kāds Kiprā reģistrēts uzņēmums Velven Limited. Taču vēl nesagaidot administratora Sprūda lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, Velven šī paša gada augustā savas prasījuma tiesības cedēja jeb pārdeva tālāk. Par 3,2 miljoniem tās iegādājās neviens cits kā bijušais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, tolaik zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, kura prakses vieta daudzus gadus atradās vienā adresē ar Sprūdu. Lūsis līdz šim nav atklājis, kur ņēma naudu miljonu darījumam vai ko tajā pārstāvēja, taču tagad tas nāk gaismā.
Proti, 3,2 miljoni ņemti no pilnīgi cita, ar šo lietu nesaistīta maksātnespējīga uzņēmuma – Dzimtā sēta konta. Saite, kas šo uzņēmumu vieno ar citādi svešajiem Peltes īpašumiem, ir Māris Sprūds – tieši viņš ir maksātnespējas administrators abām firmām.
Lai gan maksātnespējīga uzņēmuma naudas līdzekļi nav administratora īpašums un to izlietošana iespējama tikai un vienīgi saskaņā ar likumu, Ir rīcībā esošā informācija liek domāt, ka šajā lietā noticis citādi. 2011. gada 16. augustā no Dzimtās sētas konta Nordea bankā 3,2 miljoni eiro pārskaitīti uz speciālu darījumu kontu ar norādi «Maksājums par prasījumu tiesību iegādi pret Peltes īpašumi, izpildot vienošanos ar Velven Limited.» To apliecina bankas pārskaitījuma dokuments. Tātad naudas avots mīklainajam Lūša pārskaitījumam bijis svešs maksātnespējīgs uzņēmums, pret kuru tā administrators Sprūds acīmredzot izturējies kā pret savu naudasmaku. Salīdzinājumam var pieminēt situāciju, kad pārdevējs veikalā vienkārši paņem naudu no kases savām vajadzībām vai baņķieris no klientu konta apmaksā kādus savus pirkumus. Šoreiz pilnīgi nesaistīta, bet Sprūda administrēta maksātnespējīga uzņēmuma līdzekļi izmantoti, lai Sprūda kolēģis iegādātos prasījuma tiesības pret citu Sprūda administrētu maksātnespējīgu uzņēmumu. Šis miljonu pārskaitījums liek minēt, ka Lūša loma darījumā bija slēpt tā patieso īstenotāju Sprūdu – jo neviens cits bez maksātnespējas administratora ziņas nevarēja rīkoties ar viņa administrētā uzņēmuma Dzimtā sēta kontiem. (Dzimtā sēta savulaik ar plašu vērienu darbojās nekustamo īpašumu tirgū, uzņēmumam piederēja daudzstāvu dzīvojamo ēku komplekss Mežciemā, bet sākoties maksātnespējas procesam, īpašumi tika pārdoti un uzņēmuma rīcībā nonāca prāvas naudas summas.)
Tālāka darījumu ķēdē dažu gadu laikā nodrošināja to, ka vērtīgā Peltes īpašumu zeme pie Ķīšezera nonāca ar uzņēmuma administratoru Sprūdu saistītu cilvēku kontrolē – šobrīd tā uz 99 gadiem iznomāta firmai, kuras īpašniece ir Sprūda bērna māte, arī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.
Šajā darījumu virknē ir vairāki būtiski pieturas punkti. Lai gan parasti administratori rīko izsoles, cenšoties maksātnespējīgā uzņēmuma aktīvus pārdot pēc iespējas dārgāk, zeme Ķīšezera krastā tika pārdota bez izsoles. To 2012. gadā vairākos darījumos par neparasti zemu cenu – 2,9 miljoniem eiro (novērtējumu veica firma Pro nami, kuras īpašnieks savulaik bija Aigars Lūsis) iegādājās a/s Sužu pussala. Turklāt samaksa tika noformēta interesantā veidā – par to netika samaksāta reāla nauda. Tā vietā a/s Sužu pussala uzņēmās Peltes īpašumu vietā segt kādu parādu. Kā jau var nojaust, runa ir tieši par to parādu, kura prasījuma tiesības iepriekš bija nopircis Lūsis. Kas tad bija jaunais zemes ieguvējs, kam par vērtīgo īpašumu tālāk jānorēķinās ar Sprūda kolēģi Lūsi?
A/s Sužu pussala nodibināta tā paša gada nogalē, kad pasludināta Peltes īpašumu maksātnespēja. Kas ir a/s īpašnieki, publiskajā reģistrā nav iespējams noskaidrot, toties ir redzamas uzņemuma amatpersonas. Sužu pussalas valdes priekšsēdētājs kopš 2013. gada ir jurists Oskars Ercens – kā liecina 2009. gadā izsniegta notariāli apstiprināta izziņa, uzticams Māra Sprūda sadarbības partneris, kurš pilnvarots pārstāvēt Sprūdu maksātnespējas procesos un kārtot citas formalitātes.
Vēlāk Sužu pussala spēra nākamo soli – pērn visus piecus zemes gabalus Ķīšezera piekrastē līdz pat 2114. gadam iznomāja uzņēmumam Tipo īpašums. Šī firma pieder a/s BMG, kuras vienīgā valdes locekle un publiski redzamā vienīgā akcionāre ir Sprūda bērna māte Ilze Gulbe.
Turklāt Gulbes kontrolē nonākusi ne tikai vērtīgā zeme, bet arī parāds, par kuru īpašums tika «nopirkts». Proti, 2012. gadā Lūsis sev piederošās prasījuma tiesības pret agrāko zemes īpašnieku Peltes īpašumiem pārdeva tālāk firmai Empire Invest, kuras vienīgā valdes locekle ir jau zināmā Gulbe. Pērn šī firma tika reorgnizēta, apvienojot ar Katrīnas ielu, kuru joprojām vada Gulbe, bet visas daļas pieder Tipo īpašums – tai pašai firmai, kurai iznomāta zeme.
Ja vien prasījuma tiesības vēlreiz nav pārdotas, līkumotā darījumu ķēde tagad noslēgusies vienā punktā, Sprūda dzīvesbiedres firmā – tā nomā vērtīgo zemi no īpašnieka, kurš tai ir parādā par šīs zemes iegādi.
Pirms pusotra gada, pirmo reizi rakstot par šo sapiņķēto darījumu virteni, Ir citēja kosmisku telegrammu, ar kuru citplanētietis varētu vienkārši izskaidrot šo shēmu saviem sugas brāļiem, kas neko nezina par Latvijas nacionālajām maksātnespējas īpatnībām. Ņemot vērā jaunos lietas apstākļus, tagad šī citplanētieša vēstījums varētu izskatīties šādi: «Maksātnespējīgs uzņēmums Peltes īpašumi (kuru administrē Sprūds) pārdod savu agrāk 14 miljonus eiro vērto zemi ezera krastā par 2,9 miljoniem eiro (vērtējumu pasūta Sprūds) uzņēmumam Sužu pussala (kuru pārstāv Sprūda pilnvarots jurists), samaksājot nevis reālu naudu, bet uzņemoties atbilstošas summas parādu, kas tālāk jāatmaksā firmai Empire Invest (kuru vada Sprūda dzīvesbiedre). Turklāt parāda piedziņas tiesības nopirktas par sveša uzņēmuma naudu (kuru arī administrē Sprūds), bet zeme visbeidzot uz 99 gadiem iznomāta firmai Tipo īpašums (pieder Sprūda dzīvesbiedrei). Lūk, kādus lielus brīnumus mazajā Latvijā var paveikt maksātnespējas administratori!»
Lūsim kriminālizmeklēšana
Vai neviena valsts iestāde šo gadu laikā nav reaģējusi uz notiekošo? Ir! Administratoru darbu uzraugošā Maksātnespējas administrācija. Tiesa, reakcija sekoja tikai pēc Ir raksta 2014. gada nogalē un Peltes īpašumu bijušā valdes locekļa Neila Dženinga sūdzības (viņa advokāts ir raksta sākumā pieminētais Indulis Balmaks, kura slepkavības draudus izmeklē policija). Pārbaudot lietas apstākļus, Maksātnespējas administrācija 2014. gada 16. decembra lēmumā norādīja, ka tai ir «pamatotas šaubas par Sprūda objektivitāti Peltes īpašumu maksātnespējas procesā.» Tās balstītas apstāklī, ka Empire Invest ir mantiski ieinteresēta konkrētajā maksātnespējas procesā un, kaut arī firmas vadītāja Ilze Gulbe nav atzīstama par administratora tuvinieci Maksātnespējas likuma izpratnē, tomēr Gulbei un Sprūdam atbilstoši Civillikumam ir vienotas intereses kopīgā bērna audzināšanā, «kas sevī ietver arī mantisko ieguldījumu». Turpat norādīts uz Sprūda personisko saikni ar Lūsi un Ercenu, «kurš bauda administratora īpašo attieksmi un uzticēšanos kā administratora pilnvarnieks.»
Rezultātā administrācija uzlika par pienākumu Sprūdam pašam informēt tiesu, ka viņš nevar pildīt Peltes īpašumi administratora pienākumus. Faktiski bija izveidusies situācija, kurā tiesa varēja Sprūdu atcelt no amata. Ja tiktu kontstatēta ļaunpratīga tiesību izmantošana, tas varētu draudēt ar administratora sertifikāta zaudēšanu. Tāpēc pret šo lēmumu sākās sīva cīņa, kas ir publiski redzama. Sprūdam šajā cīņā sekmējās panākt sev labvēlīgus lēmumus pie tiesneses Jolantas Zaškinas – viņa šo divu gadu laikā saistībā ar Sprūda lietu pieņēmusi jau divus lēmumus, kurus pēc tam apstrīdējusi Ģenerālprokuratūra. Vienā gadījumā Augstākā tiesa Zaškinas lēmumu jau atcēlusi, otrā vēl nav nozīmēts sēdes datums.
Pēc Ir publikācijas, kas 2014. gadā atklāja bijušā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Lūša iesaistīšanos mīklainajos daudzmiljonu darījumos, kurus viņš nebija oficiāli deklarējis, VID Finanšu policija ierosināja kriminālprocesu par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā. Tolaik viņš bija vienīgā valsts amatpersona kompānijā, kas piedalījās aprakstīto darījumu ķēdē. Pēc pārbaudes diviem mēnešiem Finanšu policija lietu izbeidza, taču vēlāk Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra šo lēmumu atcēla un uzdeva turpināt izmeklēt ne vien nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, bet papildus kvalificēja kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 218. panta otrās daļas (izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā), 195. panta trešās daļas (noziedzīgu līdzekļu legalizēšana) un 275. panta otrās daļas (dokumentu viltošana un izmantošana mantkārīgā nolūkā). VID informē, ka šobrīd Lūša kriminālprocesā «turpinās aktīvu izmeklēšanas darbību veikšana,» taču konkrētāk neatklāj, kas izdarīts divu gadu laikā. Nav arī zināms, vai un kā šo procesu varētu ietekmēt šobrīd VID notiekošā plašā amatpersonu rotācija.
Nomainīti četri izmeklētāji
Tomēr VID nav vienīgā iestāde, kas nodarbojas ar šīs lietas apstākļu izmeklēšanu. Ir noskaidroja, ka 2014. gada 22. jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas 3.birojā ierosināts kriminālprocess pēc krimināllikuma 177. panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai organizētā grupā. Par to paredzētais sods ir brīvības atņemšana no diviem līdz desmit gadiem, ar vai bez mantas konfiskācijas. Cita starpā policija pārbauda Sprūda administrētā maksātnespējīgā uzņēmuma Dzimtā sēta veikto 3,2 miljonu eiro maksājumu par Velven prasījuma tiesībām pret otru Sprūda administrēto uzņēmumu Peltes īpašumi.
Taču šīs izmeklēšanas virzība liek uzdot nopietnus jautājumus par to, kas patiesībā notiek Valsts policijā un prokuratūrā?
Kamēr, piemēram, Maksātnespējas administrācija pāris mēnešu laikā izvērtēja problēmas Peltes īpašumu maksātnespējas procesā, Valsts policijā šī lieta nav izkustējusies no vietas turpat jau divus gadus. Ir kļuvis zināms, ka šajā laikā kriminālprocesā nomainījušies jau četri izmeklētāji. Šovasar apritēs jau pieci gadi kopš 3,2 miljonu mīklainā pārskaitījuma, bet šajā kriminālprocesā joprojām nevienai personai nav piemērots nekāds statuss. Pie Sprūda nav veiktas arī kratīšanas, lai arī policijas rīcībā ir informācija par Sprūda administrētā uzņēmuma Dzimtā sēta naudas pārskaitījumu saistībā ar Velven prasījuma tiesībām. Turklāt vairāku personu Ir stāstītais liek domāt par izmeklēšanas kavēšanu gan no augstākās policijas vadības puses, gan arī prokuratūrā.
Lietu uzraugošais prokurors Igors Gerasimins gan pārmetumus sev noraida. «Izmeklēšana tiek veikta mērķtiecīgi un saskaņā ar maniem – izmeklēšanu uzraugošā prokurora norādījumiem. Tādējādi nevaru piekrist trešo personu viedoklim, ka prokuratūra šajā kriminālprocesā būtu pieļāvusi vilcināšanos,» prokurors norādījis rakstiskās atbildēs, jo klātienes sarunu atteica.
Prokurors Gerasimins skaidro, ka lietā turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu visus faktiskos apstākļus, tajā skaitā «apstākļus, kas saistīti ar jūsu norādītā uzņēmuma [Dzimtā sēta] veikto maksājumu 3 200 000 euro apmērā kādam Kipras uzņēmumam [Velven Limited], un iegūtu pierādījumus, kas dod pietiekamu pamatu personas/personu saukšanai pie kriminālatbildības». Kriminālprocesa ātrāka norise neesot iespējama juridiskās sarežģītības, lietas apjoma, veicamo procesuālo darbību rakstura un daudzuma dēļ. Turklāt izmeklēšana saistīta ar valstu starptautisko sadarbību. Detalizētāku informāciju par kriminālprocesa gaitu, veiktajām un plānotajām procesuālajām darbībām prokurors nevarot sniegt, jo šādas ziņas ir izmeklēšanas noslēpums un to publiskošana ir procesa virzītāja (policijas) kompetencē.
Kā izmeklēšanas procesu vērtē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers? «Esmu informēts par virzību šajā lietā un uzskatu to par neapmierinošu,» žurnālam Ir rakstiskā atbildē norādīja Kalnmeiers. Viņš pagājušā nedēļā veltīja asu kritiku policijas Rīgas reģiona pārvaldei – tur tiekot novilcināta krimināllietu izmeklēšana, tāpēc būtu jāvērtē šīs struktūras vadītāju atbildība, ģenerālprokurors izteicās intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma.
Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas vadītājs Andrejs Sozinovs noraida kritiku par šīs lietas virzību. «Neuzskatu, ka šajā lietā tiek kaut kā mākslīgi vilkts laiks,» viņš saka klātienes sarunā. Neatklājot izmeklēšanas detaļas, Sozinovs vispārīgi secināja: «Tautsaimniecībā izdarītie noziegumi ir sarežģīti, komplicēti un vienmēr ir jāpierāda jebkurš sīkums. Mēs esam gatavi to izdarīt un to arī darām.» Ko tad policija nepilnu divu gadu laikā šajā lietā ir izdarījusi, Sozinovs atteicās atbildēt. Savukārt četri izmeklētāji pie šīs lietas esot nomainījušies, lai tā ātrāk virzītos uz priekšu, viņš skaidroja. «Cilvēki ir dažādi, katrs kaut ko spēj labāk, kaut ko sliktāk. Mūsu uzdevums ir to pēc iespējas ātrāk izdarīt – atrast tos īstos, kas novedīs to [izmeklēšanu] līdz kaut kādam normālam iznākumam.»
Kriminālpolcijas priekšnieks arī noliedza vairāku Ir avotu sacīto par procesa kavēšanā ieinteresētu personu iespējamo ietekmi uz šīs lietas izmeklēšanu. Pats ar Sprūdu neesot pazīstams, nekādas norādes saistībā ar šo lietu neesot saņēmis ne no priekšnieka Inta Ķuža (to rakstiskās atbildēs norāda arī Ķuzis), ne iekšlietu ministra Riharda Kozlovska. Ir jau agrāk rakstījis – Vienotības pārstāvis Kozlovskis bauda atbalstu no ZZS, savukārt šī partija kopā ar Nacionālo apvienību no Sprūda un viņa tēva pēdējo gadu laikā ziedojumos saņēmusi 112 tūkstošus eiro. «Neviens mani nekad par šo jautājumu nav uzrunājis,» žurnālam Ir sacīja ministrs Kozlovskis, uzsverot – konkrētus kriminālprocesus nekad «neesmu ne ietekmējis, ne arī varu to izdarīt.» Neiztirzājot konkrēto lietu, ministrs uzsvēra – kopumā grib ekonomisko noziegumu izmeklēšanā redzēt raitāku procesu. Tāpat Kozlovskis informēja, ka saistībā ar šo Ir aprakstīto lietu un iepriekš medijos izskanējušo informāciju par izmeklēšanas laikā pazudušajām cigarešu ražošanas iekārtām Valsts policijā ir ierosināta iekšēja pārbaude par Rīgas reģiona kriminālpolicijas pārvaldes darbu. «Konkrēti tomēr ir jāsaprot, vai ir kaut kādi apstākļi, kas kavē [izmeklēšanas] procesu – objektīvi faktori vai tur tiešām ir saskatāma apzināta novilcināšana,» sacīja Kozlovskis.
Sprūds sola «saldo ēdienu»
Maksātnespējas administrtors Māris Sprūds žurnālam Ir nevēlējās paskaidrot, kāpēc viens viņa administrētais uzņēmums Dzimtā sēta pārskaitījis 3,2 miljonus eiro par Kipras firmas Velven prasījuma tiesībām pret otru viņa administrēto maksātnespējīgo uzņēmumu Peltes īpašumi. Atteikumu viņš rakstiski pamatoja ar to, ka tagad, kopš maksātnespējas administratori ir valsts amatpersonas, viņam atļautas tikai normatīvajos aktos paredzētās darbības, bet Ir žurnāliste nav to personu lokā, kas var saņemt prasīto informāciju. Viņš pēc būtības neizskaidroja, kā tas nākas, ka viņa pilnvarotais Oskars Ercens pārstāvējis gan viņa administrēto Peltes īpašumi, gan ir valdes priekšsēdētājs uzņēmumam Sužu pussala, kas kļuva par pieminēto zemes gabalu īpašnieku. Sprūds noliedza, ka pats būtu Sužu pussalas kapitāldaļu īpašnieks. Uz jautājumu par Ilzes Gulbes lomu šajos darījumos, Sprūds atbildēja: «Nevaru paskaidrot saimnieciskās darbības, kuras veikušas citas personas. Turklāt šīs personas saskaņā ar Maksātnespējas administrācijas lēmumiem neatrodas jebkādās tiesiski ierobežojošās attiecībās pret mani.»
Savukārt par izmeklēšanu Valsts policijā teicās neko nezinot. Neesot arī ietekmējis tās kavēšanos ar saviem kontaktiem. Jau esam vēstījuši par maksātnespējas administratoru labajām atteicībām ar ilgstoši Tieslietu ministriju pārraugošās Nacionālās apvienības politiķiem – uzskatāms piemērs tam bija redzamas 12.Saeimas vēlēšanu naktī, kad bijusī tieslietu ministre Baiba Broka publisku partijas pasākumu pameta, aizbraucot administratora Sprūda bentlijā. Starp citu, šo auto Sprūds tagad nomainījis ar citu – kā liecina portālā Delfi aprīlī publicētie kāda aculiecinieka foto, Sprūds redzēts braucam ar bentlija jaunāko modeli, apvidus auto Bentayga, kuru rotā reģistrācijas zīme ar viņa iniciāļiem. Bentayga ir viens no dārgākajiem sērijveida apvidus auto, kas izgatavots nelielā skaitā, pēc mediju ziņām maksājot ap 300 tukstošus eiro un pirmā šīs markas automašīna, kas noripoja no ražošanas līnijas tikai pērnruden, tikusi britu karalienei.
Sprūds arī nevēlēja paskaidrot savus un ģimenes locekļu dāsnos ziedojumus pie varas esošajiem – šā gada aprīlī viņa tēvs Valdis Sprūds vairākos maksājumos ziedojis ZZS pavisam 26 tūkstošus eiro, bet kopumā tēvs un dēls ZZS un NA veidojošajām partijām kopš 2010. gada ziedojuši 112 tūkstošus eiro. «Par ziedojumiem prasiet tiem, kas tos ir veikuši,» atrakstīja Sprūds. Ar viņa tuviniekiem gan Ir neizdevās sazināties.
Tikmēr paša Sprūda amatpersonas deklarācija, ko šā gada sākumā bija jāiesniedz, jo tagad administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss, neuzrāda lielu rocību. Gluži pretēji, spriežot pēc tās, administrators Sprūds ir trūcīgāks par dažu labu finanšu policistu. Sprūds ir oficiāli deklarējis sev piederošas kapitāldaļas a/s Max Group un Grāmatvedības standarts, kopīpašumā zemi Rīgā, un 2010. gada Bentley Mulsanne. Sprūdam neesot ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumu virs 20 minimālajām mēnešalgām. Kā spēj savilkt galus – uzturēt sevi, ģimeni, ekskluzīvo auto un dzīvesvietu? Sprūds paskaidro, ka deklarāciju vēl precizēs. «Jums būs iespēja uzrakstīt vēl vienu rakstu pēc 2016. gada 27. maija! Labāk atstājiet šo atsevišķi – saldajam ēdienam, jo garantēju, ka izdaudzinātajai latvju skaudībai būs kur izpausties,» sola Māris Sprūds.
Savas rakstiskās atbildes Sprūds noslēdz ar vārdiem, ka Ir «neveselīgā interese» par šiem procesiem, kuros iesaistītajām personām neesot nekādu pretenziju, kļūstot viņam uzjautrinoša un «piedod darba sparu un tonusu». Jācer, ka Ir interese tāpat ietekmēs arī Valsts policiju – piedos sparu un tonusu izmeklēšanai, kas citādi jau divus gadus iesprūdusi.
Īsa notikumu versija
1. 14 miljonus eiro vērta Ķīšezera piekrastes zeme pieder firmai Peltes īpašumi. 2011. gadā tā kļūst maksātnespējīga, par administratoru nozīmēts Māris Sprūds.
2. Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, agrāk maksātnespējas administrators un Sprūda kolēģis Aigars Lūsis 2011. gadā noslēdz vienošanos ar Kiprā reģistrētu uzņēmumu Velven Limited par prasījumu tiesību pret Peltes īpašumiem iegādi. Naudu darījumam – 3,2 miljonus eiro – pārskaita cits, ar lietu nesaistīts maksātnespējīgs uzņēmums Dzimtā sēta, kuru arī administrē Sprūds.
3. Sprūds 2012. gadā bez izsoles pārdod Ķīšezera piekrastes zemi a/s Sužu pussala. Firma nesamaksā reālu naudu par zemi, bet uzņemas Peltes īpašumu parādu pret Lūsi. Sužu pussalas pārstāvis un vēlāk valdes priekšsēdētājs ir jurists Oskars Ercens, kurš saistīts ar Sprūdu – administrators savulaik izsniedzis viņam beztermiņa pilnvaru.
4. Lūsis 2012. gadā parāda piedziņas tiesības pārdod firmai Empire Investment, ko vada Sprūda bērna māte Ilze Gulbe. Tiek slēgti vairāki darījumi, tajā skaitā arī pēc Lūša kļūšanas par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru, taču viņš tos nedeklarē. Tāpēc 2014. gadā ierosināts kriminālprocess par iespējamu naudas legalizāciju, nodokļu nemaksāšanu un dokumentu viltošanu.
5. 2015. gadā Sužu pussala iznomā Ķīšezera zemi uz 99 gadiem firmai Tipo īpašums, kura vadītāja un vienīgā publiski redzamā īpašniece ir Ilze Gulbe. Paralēli 2015. gadā tiek reorganizēta firma Empire Investments, kurai Sužu pussala ir parādā par zemi – pievienojot citai Gulbes firmai, tā nonāk Tipo īpašums rokās.
6. Rezultātā administratora Sprūda pārvaldītie Peltes īpašumi ir atbrīvojušies gan no parāda, gan no zemes. Abus – gan zemi, gan parādu – savā kontrolē pārņem Sprūda bērna mātes firmas. Likums stingri aizliedz administratoriem atrasties interešu konflikta situācijā.
