Kādā bija amerikāņu vēlētāju motivācija?
Lai nobalsotu par Donaldu Trampu jau kandidātu priekšvēlēšanu laikā, Debija Biro reģistrējās kā Republikāņu partijas atbalstītāja. 57 gadus vecā sieviete, kas dzīvo Nācaretes mazpilsētā Pensilvānijā, visu mūžu bijusi demokrāte. Vientuļā māte strādā krāsaino krītiņu rūpnīcā, svētdienās apmeklē baznīcu, nodarbojas ar jogu un neēd gaļu.
Viņa precīzi atceras, kad pienāca politiskās izvēles lūzuma brīdis un viņa noticēja tam, ka Tramps ir «spēcīgs līderis un paveiks to, ko sola». Tas bija šā gada janvārī, kad politiķis izlaida priekšvēlēšanu debates Aiovas štatā, tā vietā apmeklējot ziedojumu vākšanu bijušajiem karavīriem. Biro tēvs savulaik piedalījās Korejas karā, tāpēc sievietei patika, «ka Tramps rūpējas par kara veterāniem», turklāt viņa apbrīno miljardiera «biznesa prasmes».
Trampam savu balsi vēlēšanās atdeva arī Sjū Gauta (47), kas dzīvo labi pārtikušā rajonā Floridā, vada mazu uzņēmumu un ir precējusies ar ārstu. Tāpat rīkojās arī Vanda Linkolna (67) no mazas pilsētiņas Menas štatā valsts ziemeļaustrumos – bijusī koledžas administratore jau sasniegusi pensijas vecumu, taču joprojām strādā, lai «savilktu galus». Par Trampu nobalsoja arī 26 gadus vecā Kailija Ostendorfa, kas dzīvo Losandželosā un veido ilustratīvas grafikas televīzijas kanālam ESPN.
Tagad, kad ASV sākusies vēlēšanu rezultātu analīze, viena no tendencēm uzreiz izceļas: 53% jeb vairākums balto sieviešu, kas ir viena no lielākajām un politiski svārstīgākajām demogrāfiskajām vēlētāju grupām, izvēlējās Trampu, un tieši viņas nospēlēja izšķirošu lomu uzvarētāja noteikšanā.
Visas šajā rakstā aptaujātās sievietes skaidro, ka viņu balsojums par Trampu automātiski nenozīmē balsojumu pret Hileriju Klintoni. Viņām visām vienkārši ir sajūta, ka tikai Trampam būs pa spēkam novērst valsts attīstīšanos aplamā virzienā. (ABC News aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem apgalvojumam «ASV kopumā virzās pa nepareizu ceļu» piekrita 61% respondentu.)
Visas šīs sievietes vēlas, lai viņu meitas izaugtu un kļūtu par uzņēmumu vadītājām, būtu biznesa līderes. Daudzas atbild, ka priecātos par sievieti prezidenta amatā. Vai viņas aizskāra Trampa vulgārie izteikumi par sievietēm? Bez šaubām! Vai viņas tic vairāk nekā desmit sievietēm, kuras publiski apvainojušas Trampu par seksuālu uzmākšanos? Daļēji. Vai šie apgalvojumi bija būtiski, lai nebalsotu par Trampu. Nē!
Kamēr oponentes tviterī izveidoja protesta tēmturi #NotOkay, raksturojot Trampu kā sieviešu nīdēju, miljardiera atbalstītājas 70 gadus vecajā kandidātā saskatīja «kārtīgu vīrieti un labu tēvu», saka Mērija Barketa, kas vada Republikāņu sieviešu federāciju Pensilvānijas štatā, no dievkalpojumiem personīgi pazīst Biro un palīdzēja rūpnīcas strādniecei iesaistīties Trampa kampaņas aktivitātēs.
Biro, kas pati sevi raksturo kā «klusu un rezervētu sievieti», līdz šim nekad nebija klauvējusi pie svešu cilvēku durvīm un nebija aktīvi iesaistījusies politiskos procesos. Taču šogad jau kopš augusta katru nedēļas nogali apstaigāja savas mazpilsētas mājas, aicinot pārējos vēlētājus atbalstīt Trampu.
Kamēr tie, kas balsoja pret Trampu, viņu uzskata par biznesmeni, kas līdz bankrotam novedis vairākus savus uzņēmumus un izvairījies no nodokļu maksāšanas, šīs Trampu atbalstošās sievietes saskata viņā veiksmīgu nekustamo īpašumu impērijas līderi, kas rīkojies atbilstoši likumiem. Viņas redz tēvu, kas izaudzinājis glītu meitu Ivanku, paverot viņai iespējas pašai veiksmīgi darboties biznesā. Viņas paslavē arī faktu, ka Tramps savu vēlēšanu kampaņu uzticēja menedžēt gudrai politiskai stratēģei Kelianai Konvejai no Vašingtonas.
Vārdu sakot, Trampa atbalstītājas vairāk noticēja tam, ko par sevi teica pats kandidāts.
«Domāju, ka sievietes spēj saskatīt plašāku ainu – sievietes ir gudras,» saka Gauta no Floridas. «Fakts, ka viņš izteicis kādu jēlību, nemainīs manu pārliecību par to, ka viņš var paveikt daudz laba mūsu valstij.»
«Vai man tas patika? Nē!» viņa atbild par Trampa pirms desmit gadiem televīzijas ierakstā fiksēto lielīšanos par to, ka viņam kā «zvaigznei» pat nepazīstamas sievietes atļauj darīt, ko vien viņš vēlas, arī pieiet un «sagrābt viņas kājstarpē». «Bet vai es esmu pārliecināta, ka viņš paveiks daudz vairāk nekā Hilerija? Bez šaubām! Man liekas, viņa sirdī mājo patiesa vēlme aizstāvēt mūsu valsts intereses. Viņam ir skaista ģimene, un viņš pēc sevis grib atstāt skaistu valsti – tādu, kādā pats savulaik uzauga.»
Dodoties uz vēlēšanu kampaņas mītiņiem, Gauta līdzi ņēma arī savus 14 un 16 gadus vecos dēlus. Viņa saka: «Klātienē Tramps atstāj daudz labāku iespaidu nekā televizorā.» Jā, viņai nepatīk no politiķa mutes izskanējušās rupjības. «Ja kaut ko tamlīdzīgu pateiktu mani puikas, es viņus noliktu uz ceļiem un kārtīgi nopērtu.»
Čikāgā dzīvojošā Nikola Bīna (22), kas studē kristīgajā Depola Universitātē, iebilst pret abortiem un «vieglprātīgo ātro randiņu kultūru». Kad citi studenti uzzināja par Bīnas atbalstu Trampam, jauno sievieti sāka apsaukāt par rasisti un aklu fanātiķi.
Filadelfijā dzīvojošā tumšādainā Dafne Goginsa (53), kura aktīvi darbojas afroamerikāņu kopienā un jau sen ir dedzīga republikāņu atbalstītāja, stāsta, ka par Trampu nolēmusi balsot jau kampaņas sākumā. Viņa uzskata, ka demokrātu partija pēdējās desmitgadēs maz ko paveikusi tumšādaino cilvēku labā. Kad Tramps ielūdza Goginsu uz tikšanos ar minoritāšu pārstāvjiem, viņa asarām acīs pateikusies kandidātam, ka «pirmo reizi mūžā ir sajūta, ka manai balsij tik tiešām būs nozīme». (Intervijas pie vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka par Trampu balsoja tikai 4% tumšādaino un 26% latīņ-amerikāņu izcelsmes sieviešu.)
Aptaujātās Trampa atbalstītājas (un arī vīrieši) uzsver, ka būtiskākais faktors viņu izvēlē bija ekonomika. Gauta un viņas vīrs sūdzas, ka ir noguruši katru mēnesi maksāt 1800 dolāru prēmiju par savu veselības apdrošināšanu, lai arī gada beigās 12 000 dolāru no šīs summas viņi var atgūt kā nodokļu atvieglojumu.
Pensionētā koledžas administratore Linkolna no Menas štata skaidro, ka tieši finanšu grūtību dēļ viņa joprojām atrodas darba tirgū, palīdzot vīram vadīt autoservisu.
Grafikas dizainere Ostendorfa no Losandželosas stāsta, ka pēc ekonomikas kraha 2008. gadā izkūpēja arī viņas tēva miljons dolāru vērtais bizness. Tagad viņš strādā par apkopēju sporta zālē. «Var teikt, ka es savā personīgajā pieredzē esmu izjutusi Amerikas gāšanos bezdibenī», bet tagad «svarīgs Trampa pievilcības faktors ir viņa biznesa plāns».
Šīs aptaujātās sievietes arī norāda, ka nespēj līdz galam izprast Amerikas līdzšinējos centienus radīt multikulturālu un politkorektu sabiedrību. Viņas ļoti nobažījušās par imigrāciju un terora draudiem.
Latīņamerikāņu izcelsmes Bobija Hortone (67) no Kolorādo štata atbalsta Trampa ideju būvēt mūri uz robežas ar Meksiku. Dienā pēc vēlēšanām viņa lepni bija uzvilkusi krekliņu ar uzrakstu Viva Trump! Imigrantiem ir jāizmanto legālie ieceļošanas veidi vai jāpaliek mājās, saka Hortone. «Trampam sirdī ir patiesa vēlme aizstāvēt Ameriku.»
Pētījumi liecina, ka abas lielās partijas atbalstošie amerikāņi jau sen ir atvērti idejai par sievieti prezidenti. Kad 1999. gadā Gallup uzdeva jautājumu, «vai jūs balsotu par kandidāti sievieti?», pozitīvi atbildēja 92% amerikāņu. Līdzīgu jautājumu Gallup pirmoreiz uzdeva 1937. gadā – toreiz atbalsts sievietēm bija tikai 33%.
«Cilvēki vairs nevēlas dzirdēt tincināšanu: vai jūs atbalstītu sievieti prezidenta amatā?» kādā intervijā februārī teica Trampa kampaņas menedžere Konveja. «Viņi vēlas dzirdēt precīzāku jautājumu: vai jūs atbal-stītu konkrēto kandidāti prezidenta amatā?» Šāda nostāja atbalsojās vairākās intervijās, kas veiktas šī raksta tapšanā.
Selinda Leika, kas veica socioloģiskās aptaujas demokrātu partijas uzdevumā, studējot vēlētāju noskaņojumu, tagad atzīst – viņi gaidīja lielāku «sieviešu vilni» Hilerijas Klintones atbalstam. Taču tas nenotika. Lai gan Klintonei tiešām bija lielāks atbalsts dažādās sieviešu demogrāfiskajās grupās, «Trampam pārliecinošu atbalstu izrādīja baltās zilo apkaklīšu [jeb strādnieku šķiras] sievietes.» Pie šīs kategorijas teorētiski var pieskaitīt arī Biro. Viņa sevi gan uzskata par vidusšķiru, kaut arī nav ieguvusi augstāko izglītību.
Biro mājas mauriņā joprojām iesprausts Trampa atbalsta plakāts. Vienu no dzīvojamās istabas sienām rotā sauklis par mieru kā vienīgo ceļu uz apgaismību. Sežot pie virtuves galda, sieviete pauž gan cerības, gan arī bažas, kādas tagad izskan no Klintones atbalstītāju mutēm. «Es ceru, ka viņš spēs saliedēt tautu,» Biro saka par jaunievēlēto prezidentu. «Mums jāmēģina sadziedēt uzplēstās brūces, lai cilvēki atkal spēj uzticēties cits citam un ticēt, ka viss būs kārtībā.»
Panīkums un izmisums
Iepriekšējā reize, kad Pensilvānijas štata vēlētāju vairākums atbalstīja republikāņu kandidātu, bija 1988. gadā. Regulāri veiktās aptaujas liecināja, ka arī šogad demokrāti spēs noturēt savu pārsvaru. Taču, saskaitot gandrīz sešus miljonus balsu, Hilerija Klintone atpalika par 68 tūkstošiem.
Svarīgu lomu nospēlēja tādas vietas kā Bīvera apgabals, kur saskaņā ar statistiku 54% vēlētāju reģistrējušies kā demokrātu partijas atbalstītāji, bet 35% – kā republikāņi. Vēlēšanu iznākums bija pilnīgi pretējs: 58% par Trampu, 38% par Klintoni.
«Es nevienu brīdi neticēju, ka priekšvēlēšanu aptaujas ir pareizas,» saka bijušais celtnieks Džerijs Kormiks, kuram ir invaliditāte. 37 gadus vecais vīrietis vēlēšanās piedalījies pirmo reizi mūžā. Un nobalsojis par Trampu. Rezultātu apkopošanai viņš sekoja, līdz vēlai naktij aizsēžoties Fred’s Divot bārā Embridžas pilsētiņas centrā.
Embridža savu vārdu ieguvusi no 1900. gadā dibinātās rūpnīcas American Bridge Company. Tās ražotais tērauds izmantots gan Empire State debesskrāpja celtniecībā Ņujorkā, gan Panamas kanāla slūžās. Taču 80. gadu vidū uzņēmums tika pārpirkts, vietējā rūpnīca slēgta un darbu zaudēja simtiem cilvēku.
Pilsētā tagad dzīvo 6850 cilvēku – par 40% mazāk nekā 1970. gadā. Sabiedrība ir arī novecojusi un kļuvusi trūcīgāka.
«Mums katru gadu ir aptuveni 100 bēru un tikai 20 kristību,» saka vietējās katoļu baznīcas mācītājs Džozefs Karrs.
Bijušais tērauda rūpnīcas strādnieks Marks Krano pārkvalificējās un sāka strādāt netālajā Pitsburgas lidostā, bet tagad jau ir pensijā. Dienā pirms vēlēšanām viņu kopā ar sievu sastapām K&N restorānā – vienā no nedaudzajām ēstuvēm, kas vēl darbojas Embridžas centrālajā ielā.
«Kad Hilerija kandidēja 2008. gadā, mēs bijām kaislīgi viņas atbalstītāji,» saka pāris. Taču visu mūžu demokrātus atbalstījušie pensionāri šogad reģistrējās kā republikāņi. «Mēs pat aizgājām uz vienu no mītiņiem!»
Džoanna Krano skaidro, ka lūzuma punkts viņas politiskā atbalsta maiņai bija traģēdija Bengāzī, kur 2012. gadā teroristu uzbrukuma laikā dzīvību zaudēja četri amerikāņi, ieskaitot vēstnieku. Ja šogad uzvarētu Klintone, arī ASV pārņemtu terorisma vilnis, jo bēgļi netiek pienācīgi izvētīti. «Esmu gatavs iet uz banku, izņemt visus savus iekrājumus, nopirkt daudz ieroču un munīcijas,» dienu pirms vēlēšanām teica Džozefs. Klintones atbalstītā «atvērto robežu» politika, viņaprāt, novestu pie tā, ka «ASV pārvēršas par tikpat bīstamu zemi kā Pakistāna». Krano nepatīk arī legalizētie aborti un viendzimuma laulības. «Ja tu esi kristietis, tad vari balsot vienīgi par Trampu.»
Embridžas ielās sastaptā angļu valodas skolotāja Rūta Grasela, kura arī nobalsoja par Trampu, stāsta, ka tagad lūdzas par to, lai jaunajam prezidentam izdotos saliedēt valsti. «Šīs bija ļoti šķeltnieciskas vēlēšanas. Jebkuram uzvarētājam būtu ļoti grūti samierināt tautu. Un man par to ir ļoti skumji.»
Politiskās šķēres
