Žurnāla rubrika: Svarīgi

Zaļganā desa

Politiķi dala mums mūsu naudu kā savējo un cer uz pateicību

Leģendārās rokgrupas Līvi mūziķis Ainars Virga nebija zinājis, ka Nacionālā apvienība nolēmusi piešķirt 30 tūkstošus eiro grupas albuma izdošanai? Bet tautai nemaz arī nav jāredz, kā taisa likumus un desas, esot teicis vācu valstsvīrs Oto fon Bismarks vai vēl kāds. Latvijas politikas desu cehā kontrolpakete tagad «zaļajiem zemniekiem», un nodokļu maksātāju naudas kā savas privātās dalīšana kļūst par politiķu «biznesa ētikas» galveno principu.

Tā dēvētās deputātu kvotas ir tikai šā principa labāk redzamais gals, un skandāls ar Līvu it kā albumu, it kā bilžu grāmatu ir tikai viens skaļākais «kam gribam, iedodam, kam gribam, atņemam» naudas dalīšanas kritēriju paraugs.

Otrdien, pēc Virga bija paziņojis, ka grupas dalībniekiem nav bijis pat nodoma prasīt naudu un Līvu vārda izmantošana ir «lielākā nelietība», NA deputāts Imants Parādnieks attrauca, ka viņam tas esot «šoks», bet, nu, ja Līviem, kuri esot «tādi kā brīvības nesēji», to albumu nevajag, var tos 30 tūkstošus arī nedot. «Līvi mūžam dzīvi,» noskaitīja Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, tāpēc tās naudas «man nebūtu bijis žēl». It kā būtu gribējis ziedot savu naudu

Stāsts nav beidzies. «Turpināsim darbu pie daudziem uzlabojumiem,» Parādnieks sola. Viņa partijas biedrene, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pateikusi, ka deputātu kvotas esot iespēja atbalstīt sabiedrībai «sasāpējušas» lietas. Un Saeimas budžeta komisija pirmdien nolēma iedot 42 tūkstošus grupas Iļģi jubilejas pasākumam, 20 tūkstošus – pasākumam Bildes.

Šīs summas šķiet lielas, taču dalītājiem tā ir sīknauda. Vēl septembrī valdības koalīcijas politiķi bija neformāli plānojuši atvēlēt «kvotām» 2,8 miljonus, bet nu summa ir pieaugusi jau līdz 20 miljoniem eiro.

Valdība ārkārtas sēdē pirms divām nedēļām atbalstīja papildus 9,1 miljona tēriņus budžetā, no kuriem vairāk nekā puse, 4,9 miljoni, tiks – ak, brīnums! – «infrastruktūras projektiem» un «sporta attīstībai» Ventspilī. Pārējie 4,2 miljoni sadalīti «sporta infrastruktūrai» citās valdības partiju pārvaldītajās pilsētās. Liepāja dabūs 1,5 miljonus tenisa kortiem, Valmiera – 1,1 miljonu, Jēkabpils un Madona pa 600 tūkstošiem, Bauska – 300 tūkstošus.

Vēl 12 miljonus koalīcija vienojās sadalīt, atbalstot savu Saeimas frakciju un deputātu priekšlikumus. Aptuveni 5 miljoni atdoti sadalīšanai ZZS, 4 miljoni Vienotībai, 3 miljoni Nacionālajai apvienībai – 20 tūkstoši uz katru koalīcijas partiju deputātu.

Piemēram, 140 tūkstoši paredzēti Imanta Ziedoņa mantojuma izpētei, 100 tūkstoši – valstiskās audzināšanas programmai mazpulcēniem, vēl 100 tūkstoši – skautiem un gaidām, 400 tūkstoši – Rīgas Zooloģiskajam dārzam, 300 tūkstoši filmas Nameja gredzens uzņemšanai, 200 tūkstoši – dotācijām reģionālajām televīzijām ReTV un TV24, kurās, var prognozēt, naudas devēji būs bieži viesi pirms vēlēšanām.

«Kas tieši jums šķiet nepieņemami?» Parādnieks prasa. «Es no šiem priekšlikumiem nekaunos,» lepojas Brig-manis. Šī nauda neesot «izmesta skurstenī, tā aiziet tajos pašos Latvijas uzņēmumos», viņš apgalvo. Arī viņa apvienības bijušais biedrs Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirms tam paudis – ja deputātu kvotu nauda netiekot izmantota «savtīgu interešu» labā, tad to atstāt Latvijas tautsaimniecībā neesot nosodāmi.

Jāatgādina, ka minētajām un citām «sasāpējušām» vajadzībām naudas budžetā neesot, tieši tāpēc politiķi to sadala pēc saviem ieskatiem. No tā paša budžeta, protams, kurā vienmēr trūkst naudas veselības aprūpei, izglītībai, pensijām un citām laikam taču arī «sasāpējušām» vajadzībām.

«Lai kā mums arī varbūt šķistu, ka tas ir slikti un nepareizi, diemžēl vēlētājs to ļoti novērtē, ka viņš ir spējīgs identificēt kāda baznīcas jumta vai skolas durvju remontu ar kādu konkrētu deputātu,» skaidro Budžeta komisijas sekretārs Ints Dālderis (Vienotība).

Deputātu vēlme pirms vēlēšanām identificēties ar baznīcas jumtu vai skolas durvīm (kā ļautiņiem, kuri apskrāpē sienas ar «Šeit bija Parādnieks» vai «Sveiciens no Brigmaņa!») prezidentam varbūt nešķiet savtīga, taču noteikti mazina sabiedrības uzticēšanos politiķiem. Ikreiz, kad dzirdēsim, kam visam «valstij» neesot naudas, atcerēsimies par koncertiem, sportam un filmām vieglu roku izdāļātajiem 20 miljoniem, ar kuriem būtu pieticis, lai, piemēram, glābtu dzīvību simtiem smagi slimo, kuru ārstēšanai naudas budžetā neesot.

Taču politiķu savtīgajam stulbumam var būt arī labas sekas. Viņu desu fabrikas izlikšana apskatei varētu mainīt daļas vēlētāju iesīkstējušos priekšstatus par «mums» un «valsti», kuros šiem «mums» kaut ko vajag, bet tā «valsts» to nedodot. «Valsts – tie esam mēs!» mums vēsta par Francijas monarhu Luiju XIV sevi iedomājušies «tautas kalpi».

Nav šādas no mums atsevišķas «valsts», ir konkrēti mūsu pašu ievēlēti politiķi, kuri izvēlējušies uzskatīt Latvijas valsti par savu uzņēmumu vai īpašumu, dala mums mūsu pašu naudu kā savu privāto un ciniski cer sagaidīt mūsu pateicību par šādu dāsnumu. Tātad nav piemēroti valsts darbam – visupirms tieši tie, kuri viscītīgāk identificējas ar skolu durvīm, stadionu jumtiem un baznīcu skursteņiem.

Komentārs 140 zīmēs

Trīs gadi kopš Maxima traģēdijas. Latvijas Būvinženieru savienība uzskata, ka būvniecības kvalitāte Latvijā nav būtiski uzlabojusies.

Brīvai Eiropai. ES dalībvalstis pagājušonedēļ atbalstīja bezvīzu režīmu Ukrainai.

Ērtāk neredzēt? Pagājušo sestdien Sīrijas un Krievijas aviācijas uzlidojumos iznīcināta pēdējā slimnīca Alepo.

Paralēlās Latvijas

Stāvot Brīvības pieminekļa pakājē, Valsts prezidents Raimonds Vējonis 18. novembrī teica, ka Latvijas pamats ir taisnīgums. Katrā ziņā tā vajadzētu būt. Bet – vai ir? Divi jautājumi, kurus analizējam šajā žurnālā, tiešām liek pierē vilkties rūpju rievām.

Pirmais – kāpēc Latvijā, kas jau ceturtdaļgadsimtu atkal ir neatkarīga valsts, katru gadu joprojām piedzimst jauni nepilsoņi? «Nepilsoņa» vārdam ir konkrēts konteksts un jēga, ko trāpīgi izsaka tā angliskā versija alien. Svešzemnieki, svešie, nepiederīgie. Laikā, kad tika atjaunots Latvijas valstiskums un pilsoņu kopums, «nepilsoņa» jēdziens skaidri nošķīra tos «svešos», kas pēc okupācijas bija ieradušies vai piedzimuši Latvijā kā varenplašās padomijas pilsoņi. Vairāk nekā 200 tūkstoši šādu «svešā» statusu izvēlas saglabāt joprojām – negrib vai nevar kļūt par LR pilsoņiem. Taču grūti saprast, kāpēc 2016. gadā joprojām par «svešo» jāsauc neatkarīgā Latvijā dzimstošs bērns?

Otrs ir jautājums, vai Latvijas Republikā tiesneša uzpirkšana tagad uzskatāma par maksas pakalpojumu, kam prokuratūra kopā ar tiesu uzlikusi cenrādi 9000 eiro? Pēc skandalozā uzņēmēja Gulami un tiesneses Bērziņas kukuļošanas lietas iznākuma – nevienam nav piespriests reāls cietumsods – tā izskatās. Iespējams, ir kāda paralēlā Latvija, kurā korumpēti likumsargi un uzņēmēji to sauc par taisnīgumu. Taču šīs paralēlās Latvijas sirdī nevar stāvēt piemineklis ar veltījumu «Tēvzemei un brīvībai», pie kura tauta svin savu neatkarību. Paralēlajai Latvijai ar paralēlo tiesiskumu ir paralēlais Savas Brīvības piemineklis ar vēsti «Roka roku mazgā».

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē

Igaunijas parlaments nobalsojis par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju. Valdības krīze Igaunijā izveidojās pēc tam, kad Centra partijas kongresā par šī politiskā spēka līderi Edgara Savisāra vietā tika ievēlēts Jiri Ratass. Valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas pārmeta Reivasam centienus izveidot jaunu valdošo koalīciju ar Centra partiju.

Situācija Krimā un Sevastopolē ir pielīdzināma starptautiskam bruņotam konfliktam starp Ukrainu un Krievijas Federāciju, secināts Starptautiskās krimināltiesas prokurores provizoriskās izmeklēšanas gada pārskatā. Organizācija secina, Krievija ieguvusi kontroli pār Ukrainas teritorijas daļām bez Ukrainas valdības piekrišanas.

Krievijas Ārlietu ministrija ir sagatavojusi prezidenta dekrētu, kas paredz tiesības valstī bez vīzas ieceļot Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, kas dzimuši pēc 1992. gada, kad pārstāja darboties PSRS pilsonība, vēsta Pravda.ru. Projekta autori norāda, ka mākslīga cilvēku iedalīšana divās daļās «tikai pasliktina viņu jau tā sarežģīto situāciju un palīdz vietējām nacionāli noskaņotām aprindām un vairākiem politiķiem, kas Baltijā izplata pret Krieviju vērstu noskaņojumu».

Lielbritānijas valdībai nav vispārējā Brexit plāna, turklāt par sarunu stratēģiju kabinets var arī nespēt panākt vienošanos sešu mēnešu laikā, vēsta The Times, atsaucoties uz nopludinātu dokumentu.

Zviedrijas valdība nolēmusi līdz 11. februārim pagarināt robežkontroles pasākumus, kas domāti nelegālās imigrācijas ierobežošanai. Pārbaudes notiek pie prāmju termināļiem valsts dienvidos un uz Dāniju un Zviedriju savienojošā Ēresunda tilta. 

Vācijas autobūves uzņēmumu Volkswagen gaida jauna tiesas prāva ASV saistībā ar ierīcēm kaitīgo izmešu datu falsificēšanai, taču šoreiz tā skars struktūrvienību Audi. Kompānija tiek vainota tādu ierīču uzstādīšanā, kas slēpj oglekļa dioksīda izmešu patieso daudzumu ar benzīna dzinējiem aprīkotajās automašīnās.

Moldovā notikušo prezidenta vēlēšanu 2. kārtā uzvarējis prokrieviskais kandidāts Igors Dodons. Sociālistu partijas līderis, kurš no 2006. līdz 2009. gadam komunistu valdībā ieņēma ekonomikas ministra amatu, ir asi iebildis pret virzīšanos uz Eiropu.

ASV bruņotie spēki un Centrālā izlūkošanas pārvalde Afganistānā varētu būt pastrādājuši kara noziegumus, «cietsirdīgi un varmācīgi» nopratinot aizturētās personas, paziņojusi Starptautiskā karatiesa. Šie gadījumi lielākoties attiecas uz 2003.-2004. gadu.

Rietumi pret Austrumiem

Ņujorkā sākusies un līdz 30. novembrim turpināsies 14 spēļu sērija, kurā tiek noskaidrots pasaules čempions šahā – šo titulu centīsies nosargāt norvēģis Magnuss Karlsens, bet viņa pretinieks būs Krievijas šaha lielmaistars Sergejs Karjakins (viņam ir arī Ukrainas pilsonība). Čempionāta balvas fonds ir viens miljons eiro.


Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā

KNAB līdz gada beigām, visticamāk, izbeigs izmeklēšanu tā dēvētās oligarhu lietas daļā, ko savulaik prokuratūra nodeva birojam papildu izmeklēšanai, pavēstījis KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Lietai esot nepietiekams pierādījumu apjoms.

Nākamā gada valsts budžetam deputāti izteikuši priekšlikumus par papildu tēriņiem 180 miljonu eiro vērtībā, bet valdība atbalstījusi ierosinājumus par deviņiem miljoniem. No šīs summas lielākā daļa paredzēta ar Ventspili saistītiem projektiem – gandrīz divi miljoni Starptautiskā radioastronomijas centra attīstībai, pusotrs miljons Ventspils Mūzikas vidusskolai un pusotrs – IZM iniciatīvai Ventspilī Sports.  

KNAB pieņēmis lēmumu uzdot partijai Vienotība pārskaitīt valsts budžetā 41 779 eiro – par šādu summu partija pārsniegusi atļautos priekšvēlēšanu izdevumus. Iepriekš KNAB paziņoja, ka fiksētā pārkāpuma dēļ nolēmis partijai pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu. Partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs pieļāva, ka zaudējumus Vienotība varētu atgūt no vainīgajiem biedriem, kuru organizēto individuālo kampaņu dēļ izveidojusies šāda situācija.

Pēc neveiksmīgā konkursa uz KNAB priekšnieka amatu Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iesniedzis premjeram ziņojumu ar priekšlikumiem par risinājumu KNAB vadības darba organizācijai. Ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, taču premjers skaidro, ka iespēja sadalīt KNAB netiks izskatīta.

Bijušajai Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Ivetai Bērziņai un uzņēmējam Gulamam Mohammadam Gulami piespriesti ar reālu brīvības atņemšanu nesaistīti sodi. Gulami par kukuļdošanu piemērota brīvības atņemšana uz gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz gadu un sešiem mēnešiem, kā arī naudas sods 9250 eiro. Savukārt Bērziņai par kukuļa piesavināšanos noteikts naudas sods 11 100 eiro.

Rīgas dome līdz gada beigām no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas atpirks Lielo kapu teritoriju, kā arī Jēkaba kapu teritoriju, apstiprinājis domes Īpašumu departaments. Summa varētu būt līdzīga īpašuma kadastrālajai vērtībai.

Mākslas akadēmijas balvu šogad ieguvusi gleznotāja Helēna Heinrihsone, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un scenogrāfs Reinis Dzudzilo. Laureāti saņems godalgu un mecenātu Borisa un Ināras Teterevu prēmiju. Kopš 2011. gada balvu piešķir mākslas, dizaina vai mākslas zinātnes jomas pārstāvjiem, kuru veikums var iedvesmot topošos māksliniekus jauniem sasniegumiem.

NEPLP sākusi pārbaudi par Krievijas televīzijas kanāla NTV reportāžu no Lāčplēša dienas lāpu gājieniem, kurā tā autors apgalvo, ka Eiropai šādi pasākumi ir nepieņemami, un velk paralēles ar nacistisko Vāciju. NEPLP vadītāja Aija Dulevska-Cālīte sižetu raksturo kā ļoti tendenciozu propagandas materiālu, kurā sastopami gan nepatiesi fakti, gan valsts apmelošana.

Internetā izveidota vietne Moveto.lv, kas aicina pārcelties uz Latviju tos amerikāņus, kas nav apmierināti ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. Vietnes izveidotājs Jānis Kreilis atzinis, ka tā ir ironija par mirkļa aktualitāti un iespēja pareklamēt Latviju.

Gripa biedē

Lai nesaslimtu ar gripu, cilvēki biežāk mazgā rokas, vēdina telpas un pat izvairās apmeklēt publiskus pasākumus, izpētījis Kantar TNS. Savukārt aptuveni ceturtā daļa neveic nekādas preventīvas darbības.

Ko darāt, lai izvairītos no saslimšanas ar gripu?
Biežāk mazgāju rokas un vēdinu telpas 37%
Esmu iegādājies sezonai atbilstošu apģērbu 36%
Lietoju augu valsts produktus imunitātei 32%
Lietoju vitamīnus un uztura bagātinātājus 31%
Izvairos no publiskiem pasākumiem 11%
Apmeklēju pirti vai citādi norūdu organismu 10%
Esmu vakcinējies vai plānoju to darīt 2%
Nodarbojos ar sportu 1%

Nedēļas citāts

Igauņu kreisais pagrieziens

Visi noguruši no Reformu partijas ilgās valdīšanas, tomēr jaunās koalīcijas sauklis skan: lai dzīvo reformas!

Pagājušo trešdien sabruka Igaunijas valdība – parlamenta uzticības balsojumu zaudēja Tāvi Reivass, kurš premjerministra amatā bija kopš 2014. gada un pagājušogad tika arī pārvēlēts. Deputāti apgalvoja, ka nepieciešams drosmīgāks redzējums un Igaunija nevar šķērdēt laiku Reivasa neizlēmībai un nebeidzamajiem sīkajiem pielāgojumiem, kas noveduši valsti stagnācijā.

Igaunijas tautsaimniecības izaugsmei šobrīd ir lēnākais temps kopš recesijas 2009. gadā. Kaimiņvalstis drosmīgāk izmēģina jaunus risinājumus, ieviešot maziem uzņēmumiem labvēlīgus nodokļus un piesaistot ārvalstu investīcijas, kamēr Igaunijas valdība iestrēgusi vecās dogmās. Reformu partijas koalīcijas partneri atzīst, ka ir zaudējuši uzticību tās politikai un Tāvi Reivasa līdera spējām.

Ar solījumiem samazināt nodokļus un ierobežot budžeta deficītu centriski labējā Reformu partija valdībā ir pavadījusi jau 17 gadus pēc kārtas, 12 no tiem premjera krēslā. Tagad viņiem laiks paiet malā un atpūsties, saka sociāldemokrātu līderis Jevgeņijs Osinovskis, kurš ir valdības «apvērsuma» galvenais virzītājspēks.

Arī pārējās partijas līdz ar lielu daļu tautas ir nogurušas no Reformu partijas ilgās valdīšanas. Formālais kabineta izjukšanas iemesls bija domstarpības par kandidātu izvēli valsts uzņēmumu padomēm, taču koalīcija no sākta gala nebija draudzīgi noskaņota, aizvainojumi un plaisas sniedzās līdz pašiem pamatiem. Tāpēc Reivasa līdzšinējie partneri – kreisā Sociāldemokrātiskā partija un konservatīvā Tēvzemes un Res Publica savienība – tagad sākuši koalīcijas sarunas ar Centra partiju.

Centra partija ir otrā lielākā Igaunijā, un tai ir daudz atbalstītāju krievvalodīgo vidū, līdzīgi kā Saskaņai Latvijā. Pretrunīgi vērtētā prokrieviskā vadītāja Edgara Savisāra dēļ partija gandrīz desmit gadus bija nolemta opozīcijai – valdībā tā nav bijusi kopš 2007. gada. Tagad tas var mainīties, jo 5. novembrī partija ievēlēja jaunu līderi, parlamenta vicespīkeru Jiri Ratasu. Jau pēc divām dienām Centra partija ierosināja parlamenta neuzticības balsojumu valdībai, ko tā arī zaudēja, jo Reivasu atbalstīja tikai paša Reformu partijas deputāti. Valdības sairšanas ātrums pēc Centra partijas vadības maiņas skaidri apliecina – starp koalīcijas partneriem jau iepriekš trūka uzticības.

Koalīcijas «mazajiem brāļiem» bija svarīgi rīkoties ātri, jo klīda baumas, ka arī Reformu partija meklē iespējas pati nodibināt koalīciju ar Centra partiju, kas pielikusi punktu Savisāra ērai. Pēdējoreiz abas partijas sadarbojušās Andrusa Ansipa pirmās valdības laikā (2005-2007). Tāpēc uz spēles bija esošo koalīcijas partneru palikšana pie varas. Viņiem palīdzēja Reformu partijas vājums un iekšējā sašķeltība, kas atklājās Valsts prezidenta vēlēšanās šovasar. Partija nevarēja vienoties par vienu kandidātu, un beigās ievēlēts netika neviens no abiem tās izvirzītajiem pretendentiem, lai arī viņiem bija liels atbalsts sabiedrībā.

Partijas iekšienē jau tolaik bija jaušama neapmierinātība ar Reivasa neizlēmību. Beigās par prezidentu kļuva cilvēks no malas – Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaida. Sarunās par šo kompromisa figūru pārējās partijas sajuta, ka ir radusies iespēja veidot koalīciju bez Reformu partijas, kas ilgu laiku saviem vēlēšanu mērķiem bija izmantojusi iedzīvotāju bailes un apgalvojusi, ka balsot par Centra partiju nozīmē balsot par Savisāru, kurš atklāti atbalstījis Krievijas prezidentu Putinu. Tagad šī taktika vairs nestrādā.

Arī Centra partijā ilgu laiku valdīja iekšēja sašķeltība, kas kulmināciju sasniedza pirms Ratasa ievēlēšanas par jauno vadītāju, bet tagad pieklususi. Tieši viņš paveica to, kas gadu iepriekš nebija izdevies Kadri Simsonei – atņēma līdera posteni Savisāram. Bijušais partijas vadītājs tagad ir politiskās karjeras norietā, turklāt viņa pozīcijas vēl vairāk vājina kukuļošanas skandāls – Savisārs atzīts par vainīgu nodokļu maksātāju naudas negodprātīgā izlietošanā un atstādināts no Tallinas mēra amata. Viņš izlēma nepiedalīties partijas vadītāja vēlēšanās, tā vietā iesakot saviem sekotājiem atbalstīt Janu Tomu. Taču pārliecinoši uzvarēja Ratass.

Centra partija ar 27 vietām parlamentā ir jaunās koalīcijas lielākais spēks, un tās vadītājs Ratass, visticamāk, arī kļūs par nākamo premjerministru. Sociāldemokrātiem un Tēvzemei ir attiecīgi 15 un 14 mandāti, kas kopā veido vairākumu parlamentā.

Kremļa līgums «iesaldēts»

Lai arī Ratass vēlas vadības maiņu, nešķiet, ka viņam nākotnes vīzija būtu skaidrāka nekā Reivasam. Viņš ir no tās pašas karjeras politiķu paaudzes. Pacietīgi gaidījis savu iespēju, bijis uzmanīgs un centies nevienu neaizskart. Viņš arī nav solījis atkāpties no skandālu iekrāsotās Centra partijas pagātnes.

Raksta tapšanas brīdī sarunas par koalīcijas izveidošanu vēl turpinās. Partijas plāno panākt vienošanos līdz nedēļas beigām. Vispirms pārspriesti valsts drošības jautājumi un nolemts nemainīt pašreizējo valdības kursu, paliekot pie ES un NATO kā galvenajiem valsts stabilitātes garantiem. Arī budžeta izdevumi aizsardzībai paliks vismaz 2% apmērā no IKP, kā apsolīts NATO.

Pretstatā ārvalstu medijos izskanējušajiem minējumiem jaunā koalīcija netuvošoties Kremlim. Jaunajai paaudzei nav tādu personisku kontaktu kā Savisāram, kurš savulaik darbojās Igaunijas PSR valdībā un kļuva par pirmo premjeru pēc neatkarības atgūšanas. Tiesa, joprojām ir spēkā 2004. gadā parakstītais Centra partijas sadarbības līgums ar Putina partiju Vienotā Krievija, kas palīdzējis piesaistīt krieviski runājošos balsotājus. Ratass nav solījis to atcelt. Tā vietā viņš apgalvo, ka līgums ir «iesaldēts», jo Igaunijas un Krievijas sarežģīto attiecību dēļ nav noticis neviens no tajā paredzētajiem sadarbības pasākumiem. Šis jautājums ir īpaši kutelīgs Tēvzemei – kā nacionāli konservatīva partija var būt vienā valdībā ar Centra partiju, kurai ir tāds partneris? Taču līdzīgs sadarbības līgums ir arī Somijas premjera partijai.

Nokaus svētās govis

Lielus kompromisus valdības veidošanā prasīs arī ekonomikas politika. Šķiet, ka valdība upurēs dažas no iepriekšējo gadu svētajām govīm. Viens no galvenajiem Centra partijas solījumiem gadu garumā ir bijusi progresīvā ienākumu nodokļa ieviešana. Tādu krupi Tēvzemei var nākties grūti norīt, jo tieši viņi premjerministra Marta Lāra laikā ieviesa pašreizējo nodokļu politiku, kas tiek uzskatīta par ļoti veiksmīgu.

Jaunā valdība varētu būt ar mieru arī palielināt valsts parādu un aizņemties naudu investīcijām. To atzinušas visas trīs partijas. Pret šo slideno ceļu asi brīdina bijušie finanšu ministri Jirgens Ligi un Marisa Lauri. Taču Ratass uzskata, ka jāizmanto aizņemšanās iespējas, piemēram, infrastruktūras projektiem.

Jaunā valdība plašā koalīcijas līgumā definēs galvenās problēmas. To vidū ir demogrāfiskā lejupslīde, darbaroku trūkums, pieaugošā nevienlīdzība, reģionu atšķirīgā attīstība un lēnā izaugsme. Arī akūtā nepieciešamība pēc administratīvās, veselības un pensiju sistēmas reformas. Daudz runāts par nepieciešamību atbalstīt mazo algu saņēmējus. Atsevišķiem sektoriem varētu sniegt īpašu palīdzību, lai veicinātu jaunu darbavietu rašanos.

Tieši šobrīd Igaunijas valdībai ir iesniegts ziņojums, kuru Tāvi Reivass bija pasūtījis ekspertu grupai ar centrālās bankas vadītāju Ardo Hansonu un LHV Group prezidentu Erki Rāsuki priekšgalā, prasot ieteikumus izaugsmes veicināšanai. Ironiskā kārtā tajā atzīts, ka nekāda brīnumlīdzekļa nav. Galvenā taktika ir sīki pielāgojumi.

2014. gadā Reivass kļuva par jaunāko valdības vadītāju Eiropas Savienībā. Daudziem tas bija pārsteigums, jo toreizējais eirokomisārs Sīms Kallass pēkšņi (pēc mediju spiediena) izlēma amatu nepieņemt. Reivass bija gatavs izaicinājumam un daudzējādā ziņā ir bijis veiksmīgs, piemēram, tieši viņš sāka ilgi atliktās administratīvās reformas. Viņš arī izveidojis ciešas attiecības ar citu valstu vadītājiem, Vācijas kancleri Angelu Merkeli ieskaitot. Taču Reivass tiek kritizēts par vājām vadības spējām un uzpūtību. Vēl nav skaidrs, vai viņš spēs saglabāt Reformu partijas vadītāja amatu pēc varas zaudēšanas valstī.

Igaunijas prezidentei Kersti Kaljulaidai ir divas nedēļas laika, lai nominētu premjerministru pēc Reivasa kabineta atkāpšanās. Pēc tam kandidātam būs divas nedēļas, lai izveidotu savu valdību un gūtu parlamenta uzticību.

Austrumeiropā bažas un cerības

Tāpat kā Latvijā, arī kaimiņvalstīs un citur Eiropas austrumos reakcijā uz Trampa ievēlēšanu dominē bažas un neziņa

Emocijas ir spēcīgas. No «pasakiet man, ka es guļu un šis ir tikai ļauns murgs», kā gribētu Antikorupcijas rīcības centra Kijevā izpilddirektore Darja Kaleņuka, līdz «dzīve turpinās, viss būs labi», kā drošina Lietuvā dzimušais bijušais Ukrainas ekonomikas ministrs Aivars Abromavičs. 

Tikpat neskaidri lielākoties ir ieteikumi, kā rīkoties, ja ASV tiešām novērstos no Eiropas, kā liek prognozēt Trampa izteikumi pirms vēlēšanām, un atstātu savus NATO partnerus aci pret aci ar agresīvo Krieviju.

Vispirms jāsagaida, kāda būs jaunā ASV administrācija, kuras priekšgalā Tramps 20. janvārī stāsies pildīt amata pienākumus, aizrāda vai visi politikas vērtētāji. Taču vairākums ir vienisprātis, ka būs daudz svarīgāk pašiem rūpēties par savu valstu drošību un ciešāk sadarboties ar partneriem Eiropā. Daudzi norāda, cik svarīgas var būt labas attiecības ar Trampa komandas cilvēkiem.

Baltijai jāparūpējas par sevi

«Pagaidām vēl nezinām politiķi Trampu», līdz šim esam redzējuši tikai odiozu uzņēmēju un populistisku kandidātu, sarunā ar Ir atzīst Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors. Viņaprāt, «Amerikai neizdosies tā vienkārši pašizolēties» – to neļaušot darīt ne ASV ekonomiskās intereses, ne vairākums republikāņu. Tomēr Trampa ievēlēšanai būs iespaids uz Baltijas un arī Polijas drošību. 

Kudoram ir trīs ieteikumi Latvijas politiķiem. Aizsardzības spēju stiprināšana pašu spēkiem. Ciešāka reģionālā sadarbība starp Baltijas valstīm, Zviedriju, Somiju, Poliju. Un lobija darbs pie sabiedrotajiem Rietumos, sevišķi Vašingtonā.

«Promaskaviskie politiskie spēki Latvijā mēģinās izmantot Trampa uzvaru savā argumentācijā par labu attiecību uzlabošanai ar Maskavu,» pētnieks brīdina. «Varētu būt aicinājums samazināt sankciju spiedienu uz Krieviju, cīnīties par tranzīta neaiziešanu uz Krievijas ostām.» Mainīt Latvijas stratēģisko orientāciju uz Rietumiem diezin vai izdošoties, tomēr «proeiropeiskā Latvijas izvēle piedzīvos izaicinājumus».

Igaunijas lielākais laikraksts Postimees raksta: Trampa ievēlēšana nav pasaules gals, taču var prognozēt, ka ASV pievērsīsies iekšējām problēmām un veltīs mazāk uzmanības pārējai pasaulei. Tāpēc Igaunijai būs vairāk jāstrādā, lai cilvēki nedomā, ka tā ir «Pēterburgas priekšpilsēta», kā pirms vēlēšanām Igauniju bija nosaucis Trampa līdzgaitnieks Ņūts Gingričs.

Avīze Eesti Päevaleht komentārā uzsvēra: «Mēs neesam zaudējuši aizsardzības garantijas, taču mums jārēķinās ar iespēju, ka var pieaugt kārdinājums naidīgai varai pārbaudīt lietu stāvokli. Labākais līdzeklis pret to ir sadarbība ar citiem sabiedrotajiem NATO, nacionālā vienotība un Igaunijas pašas aizsardzības spēju stiprināšana.» 

Igaunijas ārlietu ministrs Jirgens Ligi nedomā, ka Trampa ievēlēšana mainīs globālo drošības situāciju. Bet parlamenta Nacionālās aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Marko Mihelsons neprognozē būtiskas pārmaiņas Igaunijas un ASV attiecībās, tomēr «ieejam pilnīgi nezināmā teritorijā», ņemot vērā Trampa pirms ievēlēšanas runāto un atturību izteikumos par Krievijas politiku.

Starptautiskā Aizsardzības pētījumu centra direktors Jiri Luiks iesaka: «Mums ir jāpaliek mierīgiem, lai paši nevairojam neskaidrību.» Viņš uzsver, ka Igaunijas un ASV attiecības veidojušās ilgā laika posmā un neesot iemeslu, kāpēc Tramps tagad sāktu tās demontēt. Tomēr jārēķinās ar jaunās ASV administrācijas nopietnu mēģinājumu salabot attiecības ar Krieviju. «Katrs jaunievēlētais prezidents to ir mēģinājis, un Tramps ir solījis darīt to pašu. Tomēr visi citi ir bezcerīgi izgāzušies, un es domāju, ka tāpat [izgāzīsies] arī Tramps.» 

Luiks norāda, ka ir svarīgi izglītot jaunā prezidenta komandu par Baltijas lietām, tāpēc Igaunijai būs strauji jāpastiprina lobēšanas darbs Vašingtonā un jāmēģina nodibināt ciešus kontaktus ar Trampa ārpolitikas komandu. Tas gan nebūšot vienkārši, jo ļoti maz par viņiem zināms. Bet bijušais aizsardzības ministra padomnieks, sabiedrisko attiecību speciālists Andreass Kaju iesaka veidot Vašingtonā Baltijas lobija grupu, kura cieši sadarbotos ar Poliju. 

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs arī liek cerības uz kontaktiem ar Trampa komandas cilvēkiem, kuru lietuviešiem neesot maz. Arī republikāņus «mēs pazīstam ļoti labi, un starp viņiem mums ir daudz draugu», ministrs teica britu laikrakstam The Guardian. Esot pāragri spriest, kāda būs Trampa ārpolitika, ņemot vērā tikai viņa izteikumus pirms vēlēšanām – tā būšot ļoti lielā mērā atkarīga no cilvēkiem, kurus viņš izvēlēsies savai komandai, un «mēs nešaubāmies, ka tie būs cilvēki, kurus pazīstam.» 

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atgādina, ka Latvijai pēdējo 25 gadu laikā bijusi ļoti laba sadarbība gan ar demokrātiem, gan republikāņiem, bet, «ja runājam par pagriezienu attiecībās ar Krieviju, pagaidīsim, pirms sākt šo komentēt». 

Tomēr Lietuvas Aizsardzības ministrijas politikas direktors Vaidots Urbelis uzsver, ka «uz likmes ir viss, ko esam sasnieguši pēdējos 25 gados». 

Poļi pārsteigti nesagatavoti

Mazāk cerību uz personiskiem kontaktiem varētu būt Polijas valdībai, kuru Trampa uzvara pārsteigusi nesagatavotu, uzskata sociologs un komentētājs, Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Adams Ostoļskis. Valdošās partijas Likums un taisnīgums (PiS) konservatīvie politiķi tēloja Klintoni par naidīgi liberālu feministi un atklāti atbalsta Trampu, taču tagad cerot, ka viņš nepildīs pirms ievēlēšanas solīto.

«Viņi redz Trampa prezidentūras potenciālo ģeopolitisko apdraudējumu Centrāleiropas stabilitātei un Polijas drošībai, tomēr iekšpolitisko debašu loģika spiež apliecināt viņam atbalstu,» Ostoļskis saka portālā Krytyka Polityczna. Polijai nāksies aktīvāk meklēt sabiedrotos Eiropā, un tā nevarēs iztikt bez sadarbības ar Franciju un Vāciju.

«Trampa laikmetā» konkurence starp izolacionistiskām valstīm kļūs daudz agresīvāka, prognozē Centrāleiropas Universitātes asociētais profesors Macejs Kisiļovskis. Viņš iesaka Polijas un citām Centrāleiropas valdībām trīs politiskās stratēģijas principus, lai novērstu katastrofu, ko var izraisīt transatlantisko saišu un brīvās tirdzniecības režīma vājināšanās: precīzi izvēlētas ekonomiskās un sociālās prioritātes, prioritātēm radoši piesaistīti valstu ekonomiskie un finansiālie resursi, konsekvence, disciplīna un prognozējamība šo prioritāšu vadīšanā. Valstis vairs nevarēs atļauties pārmaiņas pārmaiņu pēc un vaļīgu rīkošanos ar resursiem. «Grūti pārspīlēt risku, ar kuru saskarsies reģions, ja piepildīsies drūmais scenārijs.»

Ukraiņi baidās nobīties

«Šovakar lielākā zaudētāja pasaulē – Ukraina,» bijušais ASV vēstnieks Maskavā Maikls Makfols rakstīja tviterī, kad kļuva zināmi vēlēšanu rezultāti.

Noskaņojumu Ukrainā raksturo parlamenta Ārlietu komitejas vadītāja Halina Hopko: «Mēs baidāmies justies nobijušies.» Kanal 5 televīzijas žurnālists Miroslavs Petsa skaidro šo baiļu iemeslus: «Ar Trampu amatā Putins var viegli pārvērst Sīriju un Ukrainu par savām jaunajām Čečenijām.»

Ukraiņu bažām ir nopietni iemesli. Trampa kampaņas bijušais vadītājs Pols Manaforts bija vadījis gāztā prezidenta Viktora Janukoviča vēlēšanu kampaņu, un jūlijā Trampa komanda panāca, ka Republikāņu partija savā platformā mīkstina nostāju pret bruņojuma piegādi Ukrainai. Tramps pats izteicies, ka Krimas iedzīvotāji esot pauduši vēlmi «būt ar Krieviju». 

Ukrainas prezidentam Petro Porošenko un premjerministram Pavlo Klimkinam «tagad jāpieprasa Trampam pilnīga skaidrība, kāda ir viņa nostāja par Ukrainas suverenitāti», saka parlamenta deputāts Serhijs Kirals no proeiropeiskās partijas Samopomich.

Pasaules politikas institūta direktore Kijevā Aļona Getmančuka uzskata: «Trampa ievēlēšana ir stiprs signāls, ka Ukrainai jābūt gatavai īstenot reformas un pretoties Krievijas agresijai bez ASV un Rietumu atbalsta.»

Paradoksāli, ka Trampa neprognozējamība pašlaik ukraiņiem ir arī galvenā cerība, ka ļaunākās prognozes nepiepildīsies un Tramps izrādīsies neprognozējami neērts Kremlim. Kā politikas analītiķim Markam Galeoti Maskavā savas bažas paudis kāds Putinu atbalstošs analītiķis – ja nu kādam Ukrainā izdodas izveidot ar Trampu labas personiskas attiecības? Piemēram, ja nu Ukraina izdomā sūtīt uz Vašingtonu kā nākamo vēstnieci kādu skaistuma karalieni?

Dīvainā jaunā pasaule

Kāda būs Donalda Trampa ārpolitika?

Cīņā par Balto namu Donalds Tramps solīja radikāli mainīt ASV ārpolitiku, kas var atstāt ietekmi uz visu pasauli. Pagaidām gan nav īsti skaidrs, ko viņš mainīs. Līdzšinējie izteikumi priekšvēlēšanu laikā bija miglaini, reizēm pat pretrunīgi. Ārpolitikas eksperti pagaidām kasa galvu – kas no tā visa var sanākt?

Ko ierosināja?

Donalds Tramps regulāri uzsvēris, ka ASV jāsamazina sava loma pasaulē. Viņš izteicies, ka gatavs pieņemt vienpusējus lēmumus, lai attālinātos no līdzšinējiem sabiedrotajiem un tuvinātos pretiniekiem.

Viens no būtiskākajiem vēlēšanu solījumiem ir samazināt vai pat pilnībā atmest ASV saistības drošības aliansēs, ieskaitot NATO un aizsardzības līgumus ar Japānu un Dienvidkoreju.

Tramps draudējis arī izstāties no Pasaules Tirdzniecības organizācijas, bet Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgumu NAFTA nosaucis «par sliktāko tirdzniecības līgumu, ko valsts jelkad parakstījusi». Vēl viņš solījis «atcelt» starptautisko vienošanos cīņai pret klimata izmaiņām, kas pērn tika panākta Parīzē.

Trampa skatījumā jāpalielina to valstu skaits, kurām ir kodolieroči, lai tās spētu pašas sevi aizsargāt bez Vašingtonas palīdzības. Savukārt tādiem sabiedrotajiem kā, piemēram, Saūda Arābija jāsāk maksāt par amerikāņu atbalstu.

Ne reizi vien Tramps paudis savu sajūsmu par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka ASV strādās kopā gan ar Kremli, gan ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, lai pieliktu punktu pilsoņu karam.

Nav gluži tā, ka Tramps ir miera dūja – viņš esot gatavs atjaunot Baraka Obamas laikā aizliegto spīdzināšanas formu, kad informācijas iegūšanas nolūkos pratināmais aizdomās turētais tiek slīcināts. «Ja mums uzbrūk kāds no Daesh, mēs taču neatbildēsim ar atombumbu?» viņš retoriski jautāja kādā intervijā šā gada pavasarī.

Tramps ir solījis saplēst starptautisko vienošanos ar Irānu, kurā tā apmaiņā pret sankciju atcelšanu piekrita ierobežot savu kodolprogrammu. Viņš draudējis ar asām ekonomiskām soda sankcijām Ķīnai, ieviešot augstus muitas tarifus un tādā veidā apdraudot tirdzniecību starp divām lielākajām ekonomikām pasaulē.

Irākas kara laikā Tramps pauda savu atbalstu ASV invāzijai, taču tagad to asi kritizējis, sakot, ka amerikāņu armijai vajadzējis ar spēku «konfiscēt irākiešu naftu». Tāpat amerikāņiem bijis jārīkojas Lībijā.

Iespējams, viens no spārnotākajiem un visbiežāk pieminētajiem solījumiem ir uzbūvēt mūri uz ASV un Meksikas robežas un piespiest kaimiņvalsti par to visu samaksāt.

Reāli plāni vai tikai solījumi?

No malas ir grūti spriest, cik daudz no šī visa ir konkrēti plāni un cik – tikai skaļi paziņojumi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Tramps atsevišķos jautājumos pats sapinies pretrunās.

Piemēram, kampaņas sākumā NATO viņš raksturoja kā «novecojušu» un deva mājienu, ka samazinās ASV saistības Eiropas drošības garantēšanā. Vēlāk skaidroja, ka Eiropas valstīm pašām ir jāiegulda vairāk naudas NATO uzturēšanā un jāpārfokusējas uz cīņu pret terorismu.

Tramps arī kritizējis Klusā okeāna partnerības tirdzniecības līgumu, jo, viņaprāt, «tas atļauj Ķīnai iespiesties mūsu valstī, kā tā vienmēr ir darījusi, caur sētas durvīm». Fakts gan ir tāds, ka šim līgumam Ķīna nemaz nav pievienojusies.

«Pagaidām nevajadzētu ticēt nevienam, kurš saka, ka zina, kā rīkosies Tramps – arī ne pašam Donaldam Trampam,» pēc vēlēšanām rakstīja Londonā bāzētās domnīcas Eiropas Ārlietu padome izpētes direktors Džeremijs Šapiro.

Vai spēs īstenot savas idejas?

ASV prezidents bauda diezgan lielu autonomiju ārlietu jautājumos, tapēc Trampam ir iespēja atsevišķus savus lēmumus īstenot ļoti ātri. Viņš var saplēst līgumu ar Irānu (tiesa, Eiropas partneri, kas ir daļa no šī līguma, var atteikties to pārskatīt). Viņš var ignorēt ASV apņemšanās klimata pārmaiņu apkarošanai. Viņš var uzlikt jaunus muitas tarifus Ķīnai un Meksikai.

Savukārt citu solījumu īstenošana var būt grūtāka. Piemēram, ideja par Irākas naftas konfiscēšanu, lai tādā veidā atmaksātu par amerikāņu tēriņiem, nav pat fiziski iespējama – naftas atradnes atrodas suverēnas valsts pazemē.

Lielākais šķērslis Trampam var izrādīties viņa paša valdība. Ārlietu politiku uzrauga vairākas ietekmīgas institūcijas – Pentagons, Valsts departaments un pretizlūkošanas aģentūra -, kurās strādā tūkstošiem karjeras virsnieku un diplomātu. Turpretī Trampa komandā pagaidām ir tikai daži domubiedri, ar kuriem būs par maz. Nāksies paļauties uz Republikāņu partijas veterāniem, starp kuriem daudzi pirms vēlēšanām atklāti nosodīja daudzus Trampa paustos apgalvojumus.

Politoloģe Elizabete Saundersa no Džordža Vašingtona Universitātes norāda: vēsture liecina, ka ārpolitikas birokrāti spēj koriģēt ievēlēto prezidentu izraudzīto ceļu. Viņi var nobloķēt vai ievērojami aizkavēt tādus politiskus plānus, kuriem paši nepiekrīt. Lai panāktu sabiedrības atbalstu, šie birokrāti mēdz nopludināt informāciju, kura kaitē gan Kongresa, gan prezidenta tēlam, un galu galā piespiež tos piekāpties.

Tajos retajos gadījumos, kad prezidents ir atklāti noraidījis ārlietu aparāta idejas, krīt paša prezidenta reitings, un galu galā viņš piekāpjas, novērojusi Saundersa.

Kāds ir pasaules skatījums?

Izņemot atsevišķus deklaratīvus paziņojumus, Trampa pasaules skatījums nav īsti skaidrs. Nojaušams, ka viņš pasauli redz kā haotisku un Amerikai nedraudzīgu vietu. Tāpēc, viņaprāt, amerikāņiem jārūpējas tikai par savu interešu aizstāvību, tas jādara vienpusēji un nekautrējoties.

Vašingtonā strādājošās domnīcas Brukinga institūts pētnieks Tomass Raits garā pētījumā ir secinājis, ka Tramps regulāri pauž «savu opozīciju ASV attiecībām ar sabiedrotajiem, iebilst pret brīvo tirdzniecību un atbalsta autoritārismu».

Tramps regulāri teicis, ka «Amerikas intereses ir pirmajā vietā», un tā būtu būtiska atkāpšanās no tās ietekmīgās lomas, ko Vašingtona globālās kārtības uzturēšanai ir ieņēmusi kopš Otrā pasaules kara.

Iespējams, šāds pasaules skatījums miljardierim Trampam ir veidojies, strādājot Ņujorkas nekustamo īpašumu biznesā, kur kāda uzvara nozīmē kāda cita zaudējumu.

Amerikāņu vēsturnieks Valters Rasels Mīds pielīdzina Trampu prezidentam Endrū Džeksonam (1829-1837): nacionālists, populists, aizdomu pilns pret apkārtējo pasauli un gatavs izmantot spēku, lai vērstos pret sev netīkamiem procesiem.

Ja solījumi īstenosies?

Vairumā gadījumu pagaidām ir neiespējami to prognozēt. Trampa politiskās nostādnes ir tik netipiskas un viņa uzvara tik neparedzēta, ka citas valstis pagaidām vēl nav atbildējušas, kā rīkosies turpmāk.

Trampa pieredzes un skaidras vīzijas trūkums neļauj prognozēt, kā viņš rīkosies, ja, piemēram, Ziemeļkoreja paziņos, ka ir radījusi pirmo atombumbu, vai Krievija īstenos spēcīgu kiberuzbrukumu.

Atsevišķus solījumus gan ir vieglāk izanalizēt. Vašingtonā bāzētā domnīca Pītersona starptautiskās ekonomikas institūts lēš: muitas tarifu noteikšana Ķīnas un Meksikas importam var krietni iedragāt starptautisko tirdzniecību, izraisot recesiju Amerikā, un darbu varētu zaudēt 4,8 miljoni cilvēku.

Analītiķi prognozē: ja Tramps atcels vienošanos ar Irānu, visticamāk, Teherāna atsāks savu kodolieroču programmu, bet pārējās līgumu parakstījušās puses – Krievija, Ķīna un atsevišķas Eiropas valstis – tajā vainos ASV un diez vai atjaunos pret Irānu noteiktās sankcijas.

Izteikt pieņēmumus par citu globālo procesu attīstību pagaidām ir grūti, jo, kā savā pēcvēlēšanu paziņojumā rakstīja Šapiro, «Trampa ārpolitikas būtība būs neprognozējamība».

Priekšvēlēšanu solījumu aritmētika

Viens no Donalda Trampa skaļākajiem vēlēšanu solījumiem bija uzbūvēt mūri uz ASV un Meksikas robežas, lai apturētu nelegālo imigrāciju. Tramps lēš, ka mūris izmaksās 12 miljardus ASV dolāru, taču ekonomisti to apšauba.


Zemestrīce

Kādā bija amerikāņu vēlētāju motivācija?

Lai nobalsotu par Donaldu Trampu jau kandidātu priekšvēlēšanu laikā, Debija Biro reģistrējās kā Republikāņu partijas atbalstītāja. 57 gadus vecā sieviete, kas dzīvo Nācaretes mazpilsētā Pensilvānijā, visu mūžu bijusi demokrāte. Vientuļā māte strādā krāsaino krītiņu rūpnīcā, svētdienās apmeklē baznīcu, nodarbojas ar jogu un neēd gaļu. 

Viņa precīzi atceras, kad pienāca politiskās izvēles lūzuma brīdis un viņa noticēja tam, ka Tramps ir «spēcīgs līderis un paveiks to, ko sola». Tas bija šā gada janvārī, kad politiķis izlaida priekšvēlēšanu debates Aiovas štatā, tā vietā apmeklējot ziedojumu vākšanu bijušajiem karavīriem. Biro tēvs savulaik piedalījās Korejas karā, tāpēc sievietei patika, «ka Tramps rūpējas par kara veterāniem», turklāt viņa apbrīno miljardiera «biznesa prasmes».

Trampam savu balsi vēlēšanās atdeva arī Sjū Gauta (47), kas dzīvo labi pārtikušā rajonā Floridā, vada mazu uzņēmumu un ir precējusies ar ārstu. Tāpat rīkojās arī Vanda Linkolna (67) no mazas pilsētiņas Menas štatā valsts ziemeļaustrumos – bijusī koledžas administratore jau sasniegusi pensijas vecumu, taču joprojām strādā, lai «savilktu galus». Par Trampu nobalsoja arī 26 gadus vecā Kailija Ostendorfa, kas dzīvo Losandželosā un veido ilustratīvas grafikas televīzijas kanālam ESPN.

Tagad, kad ASV sākusies vēlēšanu rezultātu analīze, viena no tendencēm uzreiz izceļas: 53% jeb vairākums balto sieviešu, kas ir viena no lielākajām un politiski svārstīgākajām demogrāfiskajām vēlētāju grupām, izvēlējās Trampu, un tieši viņas nospēlēja izšķirošu lomu uzvarētāja noteikšanā.

Visas šajā rakstā aptaujātās sievietes skaidro, ka viņu balsojums par Trampu automātiski nenozīmē balsojumu pret Hileriju Klintoni. Viņām visām vienkārši ir sajūta, ka tikai Trampam būs pa spēkam novērst valsts attīstīšanos aplamā virzienā. (ABC News aptaujā pie vēlēšanu iecirkņiem apgalvojumam «ASV kopumā virzās pa nepareizu ceļu» piekrita 61% respondentu.)

Visas šīs sievietes vēlas, lai viņu meitas izaugtu un kļūtu par uzņēmumu vadītājām, būtu biznesa līderes. Daudzas atbild, ka priecātos par sievieti prezidenta amatā. Vai viņas aizskāra Trampa vulgārie izteikumi par sievietēm? Bez šaubām! Vai viņas tic vairāk nekā desmit sievietēm, kuras publiski apvainojušas Trampu par seksuālu uzmākšanos? Daļēji. Vai šie apgalvojumi bija būtiski, lai nebalsotu par Trampu. Nē!

Kamēr oponentes tviterī izveidoja protesta tēmturi #NotOkay, raksturojot Trampu kā sieviešu nīdēju, miljardiera atbalstītājas 70 gadus vecajā kandidātā saskatīja «kārtīgu vīrieti un labu tēvu», saka Mērija Barketa, kas vada Republikāņu sieviešu federāciju Pensilvānijas štatā, no dievkalpojumiem personīgi pazīst Biro un palīdzēja rūpnīcas strādniecei iesaistīties Trampa kampaņas aktivitātēs.

Biro, kas pati sevi raksturo kā «klusu un rezervētu sievieti», līdz šim nekad nebija klauvējusi pie svešu cilvēku durvīm un nebija aktīvi iesaistījusies politiskos procesos. Taču šogad jau kopš augusta katru nedēļas nogali apstaigāja savas mazpilsētas mājas, aicinot pārējos vēlētājus atbalstīt Trampu.

Kamēr tie, kas balsoja pret Trampu, viņu uzskata par biznesmeni, kas līdz bankrotam novedis vairākus savus uzņēmumus un izvairījies no nodokļu maksāšanas, šīs Trampu atbalstošās sievietes saskata viņā veiksmīgu nekustamo īpašumu impērijas līderi, kas rīkojies atbilstoši likumiem. Viņas redz tēvu, kas izaudzinājis glītu meitu Ivanku, paverot viņai iespējas pašai veiksmīgi darboties biznesā. Viņas paslavē arī faktu, ka Tramps savu vēlēšanu kampaņu uzticēja menedžēt gudrai politiskai stratēģei Kelianai Konvejai no Vašingtonas.

Vārdu sakot, Trampa atbalstītājas vairāk noticēja tam, ko par sevi teica pats kandidāts.

«Domāju, ka sievietes spēj saskatīt plašāku ainu – sievietes ir gudras,» saka Gauta no Floridas. «Fakts, ka viņš izteicis kādu jēlību, nemainīs manu pārliecību par to, ka viņš var paveikt daudz laba mūsu valstij.»

«Vai man tas patika? Nē!» viņa atbild par Trampa pirms desmit gadiem televīzijas ierakstā fiksēto lielīšanos par to, ka viņam kā «zvaigznei» pat nepazīstamas sievietes atļauj darīt, ko vien viņš vēlas, arī pieiet un «sagrābt viņas kājstarpē». «Bet vai es esmu pārliecināta, ka viņš paveiks daudz vairāk nekā Hilerija? Bez šaubām! Man liekas, viņa sirdī mājo patiesa vēlme aizstāvēt mūsu valsts intereses. Viņam ir skaista ģimene, un viņš pēc sevis grib atstāt skaistu valsti – tādu, kādā pats savulaik uzauga.»

Dodoties uz vēlēšanu kampaņas mītiņiem, Gauta līdzi ņēma arī savus 14 un 16 gadus vecos dēlus. Viņa saka: «Klātienē Tramps atstāj daudz labāku iespaidu nekā televizorā.» Jā, viņai nepatīk no politiķa mutes izskanējušās rupjības. «Ja kaut ko tamlīdzīgu pateiktu mani puikas, es viņus noliktu uz ceļiem un kārtīgi nopērtu.»

Čikāgā dzīvojošā Nikola Bīna (22), kas studē kristīgajā Depola Universitātē, iebilst pret abortiem un «vieglprātīgo ātro randiņu kultūru». Kad citi studenti uzzināja par Bīnas atbalstu Trampam, jauno sievieti sāka apsaukāt par rasisti un aklu fanātiķi.

Filadelfijā dzīvojošā tumšādainā Dafne Goginsa (53), kura aktīvi darbojas afroamerikāņu kopienā un jau sen ir dedzīga republikāņu atbalstītāja, stāsta, ka par Trampu nolēmusi balsot jau kampaņas sākumā. Viņa uzskata, ka demokrātu partija pēdējās desmitgadēs maz ko paveikusi tumšādaino cilvēku labā. Kad Tramps ielūdza Goginsu uz tikšanos ar minoritāšu pārstāvjiem, viņa asarām acīs pateikusies kandidātam, ka «pirmo reizi mūžā ir sajūta, ka manai balsij tik tiešām būs nozīme». (Intervijas pie vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka par Trampu balsoja tikai 4% tumšādaino un 26% latīņ-amerikāņu izcelsmes sieviešu.)

Aptaujātās Trampa atbalstītājas (un arī vīrieši) uzsver, ka būtiskākais faktors viņu izvēlē bija ekonomika. Gauta un viņas vīrs sūdzas, ka ir noguruši katru mēnesi maksāt 1800 dolāru prēmiju par savu veselības apdrošināšanu, lai arī gada beigās 12 000 dolāru no šīs summas viņi var atgūt kā nodokļu atvieglojumu.

Pensionētā koledžas administratore Linkolna no Menas štata skaidro, ka tieši finanšu grūtību dēļ viņa joprojām atrodas darba tirgū, palīdzot vīram vadīt autoservisu.

Grafikas dizainere Ostendorfa no Losandželosas stāsta, ka pēc ekonomikas kraha 2008. gadā izkūpēja arī viņas tēva miljons dolāru vērtais bizness. Tagad viņš strādā par apkopēju sporta zālē. «Var teikt, ka es savā personīgajā pieredzē esmu izjutusi Amerikas gāšanos bezdibenī», bet tagad «svarīgs Trampa pievilcības faktors ir viņa biznesa plāns».

Šīs aptaujātās sievietes arī norāda, ka nespēj līdz galam izprast Amerikas līdzšinējos centienus radīt multikulturālu un politkorektu sabiedrību. Viņas ļoti nobažījušās par imigrāciju un terora draudiem.

Latīņamerikāņu izcelsmes Bobija Hortone (67) no Kolorādo štata atbalsta Trampa ideju būvēt mūri uz robežas ar Meksiku. Dienā pēc vēlēšanām viņa lepni bija uzvilkusi krekliņu ar uzrakstu Viva Trump! Imigrantiem ir jāizmanto legālie ieceļošanas veidi vai jāpaliek mājās, saka Hortone. «Trampam sirdī ir patiesa vēlme aizstāvēt Ameriku.»

Pētījumi liecina, ka abas lielās partijas atbalstošie amerikāņi jau sen ir atvērti idejai par sievieti prezidenti. Kad 1999. gadā Gallup uzdeva jautājumu, «vai jūs balsotu par kandidāti sievieti?», pozitīvi atbildēja 92% amerikāņu. Līdzīgu jautājumu Gallup pirmoreiz uzdeva 1937. gadā – toreiz atbalsts sievietēm bija tikai 33%.

«Cilvēki vairs nevēlas dzirdēt tincināšanu: vai jūs atbalstītu sievieti prezidenta amatā?» kādā intervijā februārī teica Trampa kampaņas menedžere Konveja. «Viņi vēlas dzirdēt precīzāku jautājumu: vai jūs atbal-stītu konkrēto kandidāti prezidenta amatā?» Šāda nostāja atbalsojās vairākās intervijās, kas veiktas šī raksta tapšanā.

Selinda Leika, kas veica socioloģiskās aptaujas demokrātu partijas uzdevumā, studējot vēlētāju noskaņojumu, tagad atzīst – viņi gaidīja lielāku «sieviešu vilni» Hilerijas Klintones atbalstam. Taču tas nenotika. Lai gan Klintonei tiešām bija lielāks atbalsts dažādās sieviešu demogrāfiskajās grupās, «Trampam pārliecinošu atbalstu izrādīja baltās zilo apkaklīšu [jeb strādnieku šķiras] sievietes.» Pie šīs kategorijas teorētiski var pieskaitīt arī Biro. Viņa sevi gan uzskata par vidusšķiru, kaut arī nav ieguvusi augstāko izglītību.

Biro mājas mauriņā joprojām iesprausts Trampa atbalsta plakāts. Vienu no dzīvojamās istabas sienām rotā sauklis par mieru kā vienīgo ceļu uz apgaismību. Sežot pie virtuves galda, sieviete pauž gan cerības, gan arī bažas, kādas tagad izskan no Klintones atbalstītāju mutēm. «Es ceru, ka viņš spēs saliedēt tautu,» Biro saka par jaunievēlēto prezidentu. «Mums jāmēģina sadziedēt uzplēstās brūces, lai cilvēki atkal spēj uzticēties cits citam un ticēt, ka viss būs kārtībā.»

Panīkums un izmisums

Iepriekšējā reize, kad Pensilvānijas štata vēlētāju vairākums atbalstīja republikāņu kandidātu, bija 1988. gadā. Regulāri veiktās aptaujas liecināja, ka arī šogad demokrāti spēs noturēt savu pārsvaru. Taču, saskaitot gandrīz sešus miljonus balsu, Hilerija Klintone atpalika par 68 tūkstošiem.

Svarīgu lomu nospēlēja tādas vietas kā Bīvera apgabals, kur saskaņā ar statistiku 54% vēlētāju reģistrējušies kā demokrātu partijas atbalstītāji, bet 35% – kā republikāņi. Vēlēšanu iznākums bija pilnīgi pretējs: 58% par Trampu, 38% par Klintoni.

«Es nevienu brīdi neticēju, ka priekšvēlēšanu aptaujas ir pareizas,» saka bijušais celtnieks Džerijs Kormiks, kuram ir invaliditāte. 37 gadus vecais vīrietis vēlēšanās piedalījies pirmo reizi mūžā. Un nobalsojis par Trampu. Rezultātu apkopošanai viņš sekoja, līdz vēlai naktij aizsēžoties Fred’s Divot bārā Embridžas pilsētiņas centrā.

Embridža savu vārdu ieguvusi no 1900. gadā dibinātās rūpnīcas American Bridge Company. Tās ražotais tērauds izmantots gan Empire State debesskrāpja celtniecībā Ņujorkā, gan Panamas kanāla slūžās. Taču 80. gadu vidū uzņēmums tika pārpirkts, vietējā rūpnīca slēgta un darbu zaudēja simtiem cilvēku.

Pilsētā tagad dzīvo 6850 cilvēku – par 40% mazāk nekā 1970. gadā. Sabiedrība ir arī novecojusi un kļuvusi trūcīgāka.

«Mums katru gadu ir aptuveni 100 bēru un tikai 20 kristību,» saka vietējās katoļu baznīcas mācītājs Džozefs Karrs.

Bijušais tērauda rūpnīcas strādnieks Marks Krano pārkvalificējās un sāka strādāt netālajā Pitsburgas lidostā, bet tagad jau ir pensijā. Dienā pirms vēlēšanām viņu kopā ar sievu sastapām K&N restorānā – vienā no nedaudzajām ēstuvēm, kas vēl darbojas Embridžas centrālajā ielā. 

«Kad Hilerija kandidēja 2008. gadā, mēs bijām kaislīgi viņas atbalstītāji,» saka pāris. Taču visu mūžu demokrātus atbalstījušie pensionāri šogad reģistrējās kā republikāņi. «Mēs pat aizgājām uz vienu no mītiņiem!»

Džoanna Krano skaidro, ka lūzuma punkts viņas politiskā atbalsta maiņai bija traģēdija Bengāzī, kur 2012. gadā teroristu uzbrukuma laikā dzīvību zaudēja četri amerikāņi, ieskaitot vēstnieku. Ja šogad uzvarētu Klintone, arī ASV pārņemtu terorisma vilnis, jo bēgļi netiek pienācīgi izvētīti. «Esmu gatavs iet uz banku, izņemt visus savus iekrājumus, nopirkt daudz ieroču un munīcijas,» dienu pirms vēlēšanām teica Džozefs. Klintones atbalstītā «atvērto robežu» politika, viņaprāt, novestu pie tā, ka «ASV pārvēršas par tikpat bīstamu zemi kā Pakistāna». Krano nepatīk arī legalizētie aborti un viendzimuma laulības. «Ja tu esi kristietis, tad vari balsot vienīgi par Trampu.»

Embridžas ielās sastaptā angļu valodas skolotāja Rūta Grasela, kura arī nobalsoja par Trampu, stāsta, ka tagad lūdzas par to, lai jaunajam prezidentam izdotos saliedēt valsti. «Šīs bija ļoti šķeltnieciskas vēlēšanas. Jebkuram uzvarētājam būtu ļoti grūti samierināt tautu. Un man par to ir ļoti skumji.»

Politiskās šķēres