Politiķi dala mums mūsu naudu kā savējo un cer uz pateicību
Leģendārās rokgrupas Līvi mūziķis Ainars Virga nebija zinājis, ka Nacionālā apvienība nolēmusi piešķirt 30 tūkstošus eiro grupas albuma izdošanai? Bet tautai nemaz arī nav jāredz, kā taisa likumus un desas, esot teicis vācu valstsvīrs Oto fon Bismarks vai vēl kāds. Latvijas politikas desu cehā kontrolpakete tagad «zaļajiem zemniekiem», un nodokļu maksātāju naudas kā savas privātās dalīšana kļūst par politiķu «biznesa ētikas» galveno principu.
Tā dēvētās deputātu kvotas ir tikai šā principa labāk redzamais gals, un skandāls ar Līvu it kā albumu, it kā bilžu grāmatu ir tikai viens skaļākais «kam gribam, iedodam, kam gribam, atņemam» naudas dalīšanas kritēriju paraugs.
Otrdien, pēc Virga bija paziņojis, ka grupas dalībniekiem nav bijis pat nodoma prasīt naudu un Līvu vārda izmantošana ir «lielākā nelietība», NA deputāts Imants Parādnieks attrauca, ka viņam tas esot «šoks», bet, nu, ja Līviem, kuri esot «tādi kā brīvības nesēji», to albumu nevajag, var tos 30 tūkstošus arī nedot. «Līvi mūžam dzīvi,» noskaitīja Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, tāpēc tās naudas «man nebūtu bijis žēl». It kā būtu gribējis ziedot savu naudu
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.