Ne mazāk stipri kā ekonomiskā krīze Lietuvu pēdējā laikā tricina tā sauktais pedofilijas skandāls. Sagrauta mazas meitenītes Deimantes bērnība, četri cilvēki miruši, rūk uzticība tieslietu sistēmai, un sabiedrība ir sašķelta agresīvās nometnēs. Traģiskais stāsts risinās jau gadu – nemitīgi uzpeld jauni jautājumi, bet atbilžu nav
Agrā rītā Kauņas centrā atskanēja šāvieni. Uzbrukuma vietā mira tiesnesis Jons Furmanavičs. Dažas stundas vēlāk atkal šāvieni. Turpat Kauņā pie savas mājas par slepkavības upuri kļuva arī jauna sieviete Violeta Naruševičiene. Bija agrs rudens, pērnā gada 5.oktobris.
Drīz vien policija paziņoja, ka aizdomās tur Drāsju Kedi. Viņam varēja būt iemesls atriebībai – 37 gadus vecais vīrietis abus noslepkavotos pirms tam bija publiski apsūdzējis par līdzdalību pedofilu tīklā. Tās upuris bija Keda meitiņa, kuras vārds skan dzidri kā dimants – Deimante. Nogalinātā sieviete nebija svešiniece, bet gan meitenītes tante – Keda šķirtās civilsievas māsa.
Pēc slepkavībām policija sāka apsargāt meitenītes māti un vēl vienu personu – politiķi un uzņēmēju Andrju Ūsu. Viņš bija tuvs sievietes draugs un viens no vīriešiem, kurus Kedis pats bija iekļāvis bērnu neķītro izmantotāju sarakstā. Un pats arī pasludinājis viņiem nāves spriedumu. Vēlāk, kad skandāls iegūs plašāku vērienu, Kedis un Ūss kļūs par spilgtākajiem personāžiem. Daļa tautas pirmo uzskatīs par varoni, kurš sācis cīņu ar pedofilu klanu un vienaldzīgo tieslietu sistēmu. Otru turēs aizdomās par bērna seksuālu izmantošanu, taču viņš tā arī nesagaidīs ne sodu, ne attaisnošanu. Abi nāvīgie ienaidnieki arī paši nu jau miruši, un abu bojāejas apstākļus sedz tumša aizdomu ēna.
Aizrijās ar niedri?
Meitenītes tēvs Kedis pazuda kā ūdenī iekritis tūlīt pēc Kauņā notikušās dubultslepkavības, un policija viņu velti meklēja gan Lietuvā, gan ārzemēs. Vairākus mēnešus vēlāk aizdomās turētais beidzot atradās – aprīlī Keda līķi uzgāja pavasara uzkopšanas talcinieki Kauņas jūras krastā, kā paši lietuvieši sauc hidroelektrostacijas ūdenskrātuvi.
Sabiedrību pārņēma vilšanās – galvenais abās slepkavībās aizdomās turētais bija miris un nu būs vēl grūtāk izspriest bezcerīgi iestrēgušo pedofilijas lietu. Taču drīz vien lietuviešus satricināja lielāka vētra, jo prokurori pasludināja Keda nāves cēloni: stiprā dzērumā esot aizrijies ar kuņģa saturu un niedres lapu. Tātad – nelaimes gadījums.
Līdzās līķim mētājās aizsākta degvīna pudele (eksperti secināja, ka tajā bijis ūdens), pistole, patronas. Kaislības raisīja arī citas detaļas, piemēram, tas, ka dubļainajā vietā atrastajam līķim kājās bija pilnīgi tīras kurpes. Kauņas iedzīvotājiem radās pamatots jautājums – vai policisti spēj pienācīgi veikt izmeklēšanu? Un vai nav pamata domāt, ka Kedis tomēr ir nogalināts un ar laivu tīšuprāt atvests uz tādu vietu, kur līķi noteikti atradīs visā Lietuvā notiekošās talkas dalībnieki?
Tuvinieki noalgoja ārzemju ekspertus, kuri vēlreiz mēģināja noskaidrot vīrieša nāves cēloni un nonāca pie gluži cita secinājuma: Kedis ir noslepkavots. Viņa māte iesniegusi Ģenerālprokuratūrai 20 ar dēla nāvi saistītus jautājumus. Starp tiem: kāpēc pēcnāves fotogrāfijās ir redzamas vardarbības pazīmes, piemēram, vīrietim ir pārplēsta mēle, uz rokām un kājām injekciju pēdas? Prokurori atbildēja, ka neapšauba oficiāli pasludinātos nāves cēloņus, tomēr tika nolemts valsts vārdā vēlreiz vērsties pie ārzemju ekspertiem. Pagaidām gan joprojām nav izlemts, kurai valstij lietuvieši to prasīs.
Prokurors piesauc mistiku
Vismaz viens cilvēks ziņu par mirušo Kedi varēja uztvert ar lielu atvieglojumu – Andrjus Ūss, kuru Deimantes tēvs apsūdzēja pedofilijā un solīja nogalināt. Ūss atteicās no vairāk nekā pusgadu ilgušās pastāvīgās policijas apsardzes. Taču miers nebija ilgs. 13.jūnijā Lietuvas sabiedrību satrieca jauna ziņa – Ūss ir miris. Atpūzdamies laukos viņš devies pavizināties ar kvadrociklu un atrasts noslīcis dīķī, kurā ūdens sniedzas tik tikko līdz ceļiem.
Izmeklētāji secināja – kārtējais nelaimes gadījums, Ūss gājis bojā dzērumā. Sazvērestības teoriju cienītāji izteica citu versiju: Ūsu nogalināja, jo viņš bija kļuvis par vājāko posmu ietekmīgā pedofilu klanā, kas it kā esot pārņēmis savā varā visu Lietuvu. Klīda runas, ka Ūss iekritis lamatās – vietā, kur viņš brauca ar kvadrociklu, starp kokiem bijusi novilkta trose, kas drukno vīrieti izsitusi no četrriteņa sedliem, bet pēc tam viņš apdullis uz mutes iesviests ūdenī. Patiesība nav zināma līdz šim brīdim, taču sakritība ir mulsinoša – Ūss, pedofilijas lietā vienīgais aizdomās turētais, gāja bojā, kad līdz pirmajai tiesas sēdei bija atlikušas vien dažas dienas.
«Tā ir kaut kāda mistika, neizskaidrojami dīvainas sagadīšanās,» par Ūsa bojāeju izteicās bijušais ģenerālprokurora vietas pagaidu izpildītājs Rolands Petrausks. Diemžēl sabiedrība noteikti nejūtas mierīgāk, ja pat prokuratūras vadība runā par mistiku. Sakritību un neatbildētu jautājumu sakrājies daudz, bet atbilžu nav.
Kāpēc Kedis pats sāka cīņu pret pedofilu klanu? Varbūt klans nemaz neeksistē? Varbūt to izfantazējis vilšanos piedzīvojis vīrietis, kas izmisīgi cenšas atkarot bērnu no mātes?
Deimante piedzima 2004.gada pavasarī. Meitenītes mātei Laimutei Stankūnaitei tolaik bija tikai 16. Viņa dzemdēja, būdama 12.klases skolniece. Savukārt Deimantes tēvs – spēcīgas miesasbūves un straujas dabas sportisks trīsdesmitgadnieks. Uzņēmējs, kas tirgo kažokus. Viņa māsa Neringa Venckiene ir Kauņas apgabaltiesas tiesnese – tās pašas tiesas, kur strādāja pērn oktobrī nogalinātais tiesnesis Furmanavičs.
Kad meitenītei apritēja divi gadi, pāris izšķīrās tā arī oficiāli neapprecējušies. Deimante palika dzīvot pie mātes, bet viņas tēvs esot teicis, ka meita viņam ir vienaldzīga.
Taču tēvišķās jūtas atmodās 2006.gada vasarā, kad Kedis izdzirdēja kādu radiosludinājumu: meitene labprāt iepazītos ar vīrieti, kas varētu sniegt viņai materiālu atbalstu, un beigās izskanēja telefona numurs. Kedis bija šokā, jo pazina bijušās civilsievas telefonu. Viņš reaģēja zibenīgi – uztraucies par meitu, Kedis savāca Deimanti no mātes mājām un pusgadu neatdeva Laimutei. Sieviete vairākkārt vērsās tiesā, taču veltīgi. Māte joprojām ir pārliecināta, ka bērnu atgūt viņai liedza Keda ietekmīgie radinieki: māsa tiesnese un viņas vīrs advokāts Aidass Venckus.
Tad, pēc pašas Stankūnaites vārdiem, viņa sev beidzot atradusi ietekmīgu aizstāvi – politiķi un uzņēmēju Andrju Ūsu, kas bija iepriekšējā sasaukuma Seima deputāta un kādu laiku pat parlamenta priekšsēdētāja Viktora Muntjana padomnieks. Ūss bieži ciemojās sievietes mājās, un Kedis to zināja. Tieši ar Ūsa palīdzību simpātiskā, taču bezspēcīgā un nabadzīgā sieviete beidzot atguva meitiņu: Stankūnaite uzvarēja prāvā par meitas aprūpes tiesībām, un tika nolemts, ka meitenei pastāvīgi jādzīvo pie mātes.
Mītiskais pedofilu tīkls
Šis varētu būt bijis viens no neskaitāmajiem stāstiem par to, kā izšķīrušies vecāki nikni plēšas par bērniem. Tomēr tā nenotika. Meitenītes tēvs nāca klajā ar smagām apsūdzībām par bērna seksuālu izmantošanu. 2008. un 2009.gadā Kedis vērsās prokuratūrā ar sūdzībām, ka Ūss neķītri izmantojot viņa meitu. Vēlāk tēvs apgalvoja, ka arī meitenītes māte kopā ar savu vēlāk noslepkavoto māsu ir iesaistītas pedofilijas tīklā, kuram pārdod savas meitas. Pedofilu sarakstā tēvs vēl iekļāva jau minēto tiesnesi Furmanaviču un kādu vīrieti vārdā Aidass, kura personību tā arī nav izdevies noskaidrot līdz šim brīdim.
Kedis savas apsūdzības pamatoja ar meitenītes stāstiem, kurus viņš videoierakstā izplatīja politiķiem, plašsaziņas līdzekļiem un tiesībsargiem. Šos ierakstus internetā redzēja visa Lietuva: piecgadīgā Deimante stāstīja, ka «onkulis Andrjus viņu laiza, liek bučoties». Aiz kadra ir dzirdama Keda balss, viņš uzdod jautājumus meitiņai, bērns atbild. Speciālisti un bērnu psihologi izteica atšķirīgus viedokļus par to, vai šis ieraksts ir pietiekams pamats noticēt briesmīgajam stāstam, vai arī meitene tikai atkārto tekstus, ko viņai galvā iekalis tēvs.
Kaut arī nav zināms, vai Deimantes stāsti ir patiesi, skaidrs ir viens: gan tiesībsargājošās iestādes, gan bērnu aizsardzības dienesti uz briestošo skandālu reaģēja ļoti atturīgi un negribīgi. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc pērnā gada 5.oktobrī Kauņā atskanēja šāvieni.
Pūļa vara
Kamēr Kedis kopš oktobra slēpās no tiesībsargājošajām iestādēm, mazā Deimante dzīvoja nevis pie savas mātes, bet gan pie tēva māsas – tiesneses Venckienes. Tur meitenīte dzīvo joprojām, kaut arī šāgada maijā pēc tam, kad viņas tēvu atrada mirušu, Ķēdaiņu tiesa pieņēma lēmumu bērnu nodot mātei.
Šis tiesas lēmums un tam sekojošie notikumi pierādīja, ka Lietuvā tiesiskumu jau īsteno pūlis. Šajā vietā vērts veltīt dažas rindas nesen nodibinātajai neformālajai kustībai Drąsiaus kelias, kam lietuviešu valodā ir divas tulkojuma iespējas, jo Drāsjus ir gan meitenītes tēva vārds, gan apzīmē drosmi.
Meitenītes tēva atbalstītāji ir tiešām raiba saime – starp tiem ir gan radi, gan izmanīgi ļautiņi, kas alkst sabiedrības uzmanības, gan justīcijas nespējībā vīlušies cilvēki, gan arī personas ar noziedzīgu pagātni. Kustība aktīvi darbojās visu pedofilijas skandāla laiku – organizēja piketus, pie prokuratūras ēkām Viļņā un Kauņā dedzināja sveces. Par kustības krāsu kļuva violetā, jo pēc Kauņas slepkavībām presē izplatītajā fotogrāfijā Kedis bija redzams tieši šādas krāsas svīterī.
Violetais pūlis savu patieso spēku apliecināja maijā Kauņas priekšpilsētā Garļavā, kur dzīvo gan Keda vecāki, gan viņa māsas Venckienes ģimene. Kad tiesa pieņēma lēmumu atdot meitenīti mātei, uz Garļavu sāka plūst Keda atbalstītāji. Viņi ar automašīnām nobloķēja ceļu uz meitenītes radinieku mājām, sabūvēja teltis, izslēja plakātus, bet tiesas izpildītāju, kurš ieradās īstenot likumīgo tiesas lēmumu, sagaidīja ar dūrēm un zemes pikuču krusu. Pirmo vijoli šajā dumpī spēlēja kāda vairākkārt krimināli sodīta persona.
Maija notikumi Garļavā ieguva bīstamu mērogu, taču policija nesteidzās izmantot spēku, un beigu beigās drošībsargājošās iestādes un valsts pakļāvās pūļa prasībām. Meitenītes tante Venckiene, kurai ir augstākā juridiskā izglītība, paziņoja, ka cienot tiesas lēmumu un esot ar mieru atdot Deimanti mātei, ja vien tā pati atbrauks meitai pakaļ. Māte labprāt būtu braukusi, taču to liedza kāds apstāklis: māju, kurā uzturējās meitene, bija aplencis saniknots pūlis. Vēlāk jūnijā jau cita – Paņevēžas – tiesa nolēma, ka Deimantei jāpaliek dzīvot tēva māsas ģimenē. Šis spriedums pagaidām nav mainīts.
Jābēg prom!
Daži nacionālie laikraksti uz dumpi Garļavā reaģēja kritiski, uzsverot, ka valdība un tiesībsargājošās iestādes pakļaujas pūlim, nevis likumam. Tajā pašā laikā Lietuvā tagad retais uzdrošinās runāt pretī violetajai kustībai, jo baidās noskaņot pret sevi gan pūli, gan dažus politiķus, kas atbalsta Keda piekritējus.
Autoritatīvais bērnu psihologs Lins Slušnis ir viens no nedaudzajiem, kuri runā par to, ka visā šajā notikumu gūzmā vissvarīgākais cilvēks ir Deimante, kas pašlaik tiek pakļauta milzīgiem psiholoģiskiem pārdzīvojumiem. «Vecvecāki, kas nostāda meitenīti kameru priekšā un liek sacīt, ka viņa negrib pie mammas, izdara noziegumu. Manuprāt, šāda rīcība ir traktējama kā psiholoģiska vardarbība.» Psihologs nedomā, ka vecvecāki to dara ar ļaunu nolūku – drīzāk nesaprot, kādu postu nodara bērna psihei, izmantojot Deimanti kā ieroci pieaugušo cīņās.
Deimantes māte publiski runājusi maz. Nedaudzajās intervijās izteikusies par aizbraukšanu no Lietuvas: «Patiešām nevēlos palikt valstī, kas nespēja manu bērnu pasargāt no tādām ciešanām un neaiztāvēja mani un manu māsu. Mēģināšu apmesties kādā citā zemē. Man ir tikai 24 gadi. Ticu, ka līdz trīsdesmit gadu vecumam spēšu nostāties uz kājām, tikt pie sava mājokļa. Būšu ar mieru strādāt jebkuru darbu.»
Viņas pagātnē nav policijas uzmanības lokā nonākušu faktu – prostitūcijas, narkotiku vai tamlīdzīgas negatīvas pieredzes, kas liktu šaubīties par sievietes morāli. Viņa vēlas emigrēt, lai sagādātu labāku dzīvi meitai: «Šeit viņu nosargāt nebūs iespējams. Vai varat iztēloties, ko meitene dzirdēs no citiem bērniem, kad sāks iet skolā? Jo tie ieraksti, kurus Kedis izplatīja, nekur nepazudīs. Skolasbiedru izsmiekla dēļ pašnāvību izdara ne viens vien bērns. Man ar savu meitiņu ir jābēg pēc iespējas tālāk! Turklāt šeit es gan Kedu, gan Vencku ģimenei vienmēr būšu dzīvais mērķis.»
Galvas ripo
Pedofilijas skandāls ir licis zaudēt posteni ne vienai vien augstai amatpersonai. Līdz ar pilnvaru beigšanos Seims no amata atbrīvoja bērnu tiesību kontrolieri Rimanti Šalaševičūti, ģenerālprokuroru Aļģimantu Valantinu, viņa vietniekus, darbu zaudēja arī Kauņas apgabala prokuratūras vadītājs Ķēstutis Betingis.
Visām šīm amatpersonām nikni uzbruka violetā kustība, kā arī politiķi – gan marginālie, gan valdošās koalīcijas un opozīcijas pārstāvji. Protams, amatpersonas savus darba pienākumus nepildīja ideāli, taču nav šaubu, ka stindzinošās bailes no pūļa politiķiem traucēja lēmumus pieņemt racionāli.
Piemēram, bijušais ģenerālprokurora vietas pagaidu izpildītājs Rolands Petrausks pavisam nesen atzinās, ka Kauņas apgabala prokuratūras vadītāju Betingi amatā esot pazeminājis nelikumīgi. Proti, komisija nekonstatēja prokurora neizdarību, bet Petrausks vēlējies šādā veidā visu prokuratūras sistēmu pasargāt no pūļa un politiķu spiediena. «Tobrīd es domāju, ka tas ir risinājums. Mērķis bija tikai viens – vēlme apturēt uzbrukumus,» stāstīja Petrausks. Kauņas prokuratūras vadītājs savu atlaišanu pārsūdzēja un oktobra beigās tika atjaunots vecajā amatā.
Nedēļu pirms šā tiesas lēmuma skaļu rezonansi izraisīja vēl kāda amatpersona, kas atļāvās publiski pateikt to, ko citi apsprieda čukstus un paklusām. Tā bija bērnu tiesību kontroliere Edita Žobiene, kura bija nostrādājusi savā amatā tikai pusgadu un pēc sarunas ar Seima priekšsēdētāju Irenu Degutieni skaļi aizcirta durvis – iesniedza atlūgumu. «Mana aiziešana ir solis, ko speru, lai valsts atmostos un saprastu, ka visu nedrīkst diktēt pūlis un nemitīgi mainīgais politiskais vējš. Valstī ir jābūt kārtībai.»
Viņas tikšanās ar Seima priekšsēdētāju notika pēc tam, kad Keda atbalstītāji neatlaidīgi pieprasīja Žobienes atlaišanu, pārmetot nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem. Premjers Andrjus Kubiļus izteicis atbalstu kontrolierei. Viņš pārstāv to pašu partiju, kuru Seima priekšsēdētāja, taču starp abiem ir arī būtiska atšķirība – premjers ir viens no visnepopulārākajiem politiķiem valstī, turpretī Seima spīkere ir reitingu otrajā vietā tūliņ aiz prezidentes. Skaidrs, ka rūpes par reitingiem politiķiem neļauj ar vēsu prātu noraudzīties izmeklētāju darbā.
Skandālam aktīvi seko teju visi plašsaziņas līdzekļi. Populārākie televīzijas kanāli dāsni atvēl ētera laiku, lai konfliktā iesaistītās puses varētu uzbrukt cita citai. Šoruden TV3 pat sācis raidīt seriālu Drosmes cena. Lai gan autori apgalvo, ka tam nav nekā kopēja ar skandalozo lietu, tomēr sakritības ir uzkrītošas – galvenais varonis valkā violetu džemperi un seriālā tiek minēta arī bērnu seksuālā izmantošana. Pērn tikai dažas nedēļas pēc Kauņā notikušajām slepkavībām izaicinājumu sabiedrībai meta bērnu žurnāls Flintas. Tajā parādījās komikss Aizstāvis Drāsjus – stāsts par meitenīti, kurai svešs onkulis pa mašīnas logu iedod konfekti un aicina iekāpt, bet tad parādās brašs varonis violetā džemperī un izglābj bērnu no ļaundara, kurš sapīcis zvana pa telefonu: «Hallo, policija! Man uzbruka Drāsjus, sabojāja mašīnu un norāva ūsu. Ņemiet viņu ciet, parādā jums nepalikšu!»
Kas tālāk?
Mazā Deimante ir zaudējusi tēvu, bet māti sastop tikai tikšanās reizēs, kurās klāt ir policijas un bērnu tiesību aizstāvji. Oktobrī notikušo Kauņas slepkavību izmeklēšana joprojām turpinās, un lieta nav nodota tiesai – galvenais aizdomās turamais Kedis ir miris, un citu pavedienu policijai un prokuratūrai pašlaik neesot. Abu nāvīgo ienaidnieku – Keda un Ūsa – bojāeja tālāk netiek izmeklēta, jo policija un prokuratūra turas pie versijas, ka tie bijuši tikai nelaimes gadījumi.
Savukārt pēc meitenes tēva sūdzībām ierosinātā pedofilijas lieta joprojām guļ Paņevēžas tiesā. Tās izskatīšana nav sākusies, jo konfliktā iesaistītās puses dažādi kavē procesu, novilcinot laiku. Nu jau mirušais Andrjuss Ūss bija vienīgais aizdomās turētais šajā pedofilijas lietā. Prokuratūra tikko ierosinājusi izbeigt apsūdzību pret Ūsu, un tiesai tuvākajā laikā jāpieņem lēmums.
Taču jau tagad ir skaidrs, ka neatbildēto jautājumu palicis tik daudz un sabiedrības uzticēšanās tieslietu sistēmai tik stipri sairusi, ka neatkarīgi no tiesas sprieduma to pavadīs milzīgas šaubas un neticība.
