Uz neseno KNAB astoņu gadu jubileju liela daļa darbinieku ieradās, tērpti melnā kā uz bērēm. Normunda Vilnīša vadībā KNAB kļuvis par iestādi, kurā darbiniekiem jāraksta paskaidrojumi par pīppaužu sarunām un «nepaklausīgajiem» radušās aizdomas par izspiegošanu, toties valsts amatpersonām nepatīkami lēmumi tiek atcelti. Vai KNAB pārtapšana graustā ir tikai sakritību virkne, vai politiski mērķtiecīga rīcība?
Pie premjera pagājušajā sestdienā viņi ieradās atsevišķi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis atnāca viens. Pēc brīža sekoja arī abi viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks.
Arī aizgāja viņi tāpat. Vispirms premjers paziņoja, ka pieprasījis Vilnītim jaunu KNAB reorganizācijas plānu, kas atšķirībā no pašreiz asus protestus izraisījušā projekta būtu saskaņots ar abiem vietniekiem, un uzdevis speciālajai komisijai prokurora Arvīda Kalniņa vadībā izvērtēt KNAB priekšnieka darbības tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības un demokrātijas standartiem. Tam par pamatu kalpo 13 darbinieku sūdzības.
Premjera paziņojumam sekoja Vilnīša iznāciens pie masu medijiem. Viņa uzstāšanās atgādināja sabiedrisko attiecību speciālistu trenētu cilvēku, kurš izvairās no konkrētām atbildēm. Uz Vilnīša virslūpas nevarēja nepamanīt sviedru lāses. Vilnītis atkārtoja, ka pats neatkāpsies, jo neredz iemeslu un viņam ir parlamenta uzticība. Par biroja darbinieku atklātajās vēstulēs izteiktajiem pārmetumiem viņš nevarot atbildēt, jo nav tās redzējis. Vilnītis izteica mājienus, ka daļa darbinieku tās nav parakstījuši brīvprātīgi. Vēlāk LNT viņš paziņojis, ka biroja darbinieki vēlas no viņa atbrīvoties un, iespējams, slēpjot pārkāpumus, bet nekonkretizēja, kādus.
Pēc brīža prom devās arī abi vietnieki, žurnālistiem neslēpjot, ka viņi darbu Vilnīša vadībā turpināt nevarēs.
Informācijas karš rit pilnā sparā. Trīs atklātās vēstules pret Vilnīti ir parakstījuši kopā vairāk nekā 100 no 142 biroja darbiniekiem, savukārt NRA nesen tika noplūdināts fragments no biroja iekšējās sarakstes, kurā viena no darbiniecēm aizstāv Vilnīti, vaino agrāko vadību bezkontrolē un tiešo priekšnieci nevienlīdzīgā attieksmē.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) ir atradis veidu, kā «Vilnīša problēmas» risinājumu atlikt, taču tas ievelk biroja agoniju. Gan viņam, gan partijām, gan pretkorupcijas lietu pārzinātājiem ir lieliski zināms, ka izeju no šīs situācijas nav daudz. Pirmā – nolūkoties, kā KNAB lēni brūk, zaudējot savu lielāko vērtību: kompetentus darbiniekus. Otrā – izveidot likumā paredzēto komisiju Vilnīša atbilstības novērtēšanai un negatīva atzinuma gadījumā aicināt Saeimu balsot par viņa atcelšanu.
Taču šādam balsojumam Saeimā nav garantēta vairākuma. Ietekmīgā politiķa Aivara Lemberga izteikumi presē skaidri norāda, ka Dombrovska koalīcijas partneri ZZS nebalsos par Vilnīša atcelšanu. Savukārt valdības veidošanas procesā aizvainotā Saskaņas centra atbalsts varētu būt par politiski augstu cenu.
Politiskais fons ir aizēnojis pašā KNAB notiekošos procesus. Ieskatoties tajos, uzdodot jautājumus gan pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, gan Vilnītim, žurnāls Ir pārliecinājās, ka jaunais priekšnieks ir pielicis lielas pūles, lai KNAB pārveidotu, un viņam tas arī izdodas. Atklāts paliek jautājums – kurš viņam atzinīgi uzsit uz pleca, uzslavējot par šīm pārmaiņām.
KONTROLE KONTROLES GALĀ
Vilnīti KNAB vadītāja amatā Saeima iecēla 2009.gada martā. No KNAB divu gadu laikā aizgājuši 38 cilvēki, to skaitā galvenā juriste, izmeklēšanas nodaļas vadītājas vietnieks, visa IT nodaļa, vadoši korupcijas novēršanas un sabiedrības informēšanas speciālisti. Viņu vietā bez konkursa vairākumā gadījumu pieņemti Vilnīša līdzgaitnieki no likvidētās Policijas akadēmijas.
Vilnītis lepojas, ka pirms viņa atnākšanas vadītāju bija 30%, bet tagad ir 10% no KNAB personālsastāva. Reālo melnā darba darītāju – izmeklētāju un operatīvo darbinieku, kuri nodrošina skaļāko korupcijas lietu atklāšanu, – no visiem darbiniekiem gan ir mazāk nekā trešdaļa. Tas nav traucējis Vilnītim izmeklētāju štata vietas samazināt vēl par divām.
Vēlme pašam visu kontrolēt robežojas ar apsēstību. Stingrā reģistrācija, ierodoties darbavietā un to pametot, un rakstiska paskaidrojuma prasīšana cilvēkam, kurš par septiņām minūtēm pārsniedzis atļauto pusdienlaika pusstundu, uz pārējā fona ir sīkums. Īslaicīgās darbinieku prombūtnes, piemēram, zobārsta vai bērnudārza sapulces apmeklējums darba laikā, agrāk tika saskaņotas ar nodaļu vadītājiem. Tagad katra jāsaskaņo ar priekšnieku, kas nodrošina viņam zināšanas par darbinieku privāto dzīvi.
Visa ienākošā korespondence iet caur priekšnieka rokām – arī atbildes uz izmeklētāju pieprasījumiem, kas agrāk viņiem pienāca tieši. Nav jābūt Einšteinam, lai, nedaudz iedziļinoties, varētu saprast, kādos virzienos virzās konkrētu lietu izmeklēšana. Alvis Vilks publiski izteicies, ka biroja darbiniekiem ir aizdomas: notiek operatīvās informācijas noplūde. «Mēs esam gatavi šo informāciju nodot prokuratūras rīcībā, taču tie ir netieši pierādījumi,» viņš paskaidroja žurnālam Ir.
Vilnītis savā pakļautībā izveidoja speciālu nodaļu, kura savāc un analizē biroja rīcībā esošo informāciju, vāc statistiku Vilnīša publiskajām runām. Ar secinājumiem tā iepazīstina vienīgi viņu. Biroja iekšējais auditors šogad veicis piecus ārpuskārtas auditus. Tie notikuši nodaļās, kuru vadītājus Vilnītis uzskata par sev nedraudzīgiem.
Iekšējās drošības nodaļas (IDN) darbinieku skaits dubultots. Šai nodaļai būtu pienākums uzraudzīt, vai biroja darbiniekiem nedraud korupcijas riski, vai viņi netirgojas ar informāciju u.tml. Tā vietā nodaļa pieprasa no darbiniekiem paskaidrojumus par visdažādākajām situācijām. Tie kļuvuši par ikdienišķu saziņas formu.
Paskaidrojumus par sarunāšanos ar Jutu Strīķi smēķēšanas laikā pagalmā ir rakstījis gan šoferis, gan grāmatvede. Pašai Strīķei prasīts paskaidrojums, vai viņa, vadot premjera izveidoto grupu Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes darbības izvērtēšanai, ir izmantojusi biroja administratīvos resursus, piemēram, telpas. Pie viena prasīts paskaidrot, kādēļ viņa lūgusi sagatavot statistiku par ierosinātajiem un kriminālvajāšanai nosūtītajiem kriminālprocesiem. Strīķe atteicās atbildēt, prasot sniegt juridisku pamatojumu šādiem jautājumiem. Atbildes nebija.
Otrs vietnieks Alvis Vilks ar Vilnīti vairs nesarokojas un nesasveicinās kopš dienas, kad IDN darbiniece vēlējās pārmeklēt vietnieka kabinetu, lai atrastu ziņu aģentūras LETA intervijas ierakstu, kurā Vilks bija kritizējis Par labu Latviju! premjera kandidāta Aināra Šlesera draudus birojam pēc kampaņas menedžera Ērika Stendzenieka uzaicināšanas sniegt paskaidrojumus par dažiem kampaņas elementiem.
Citā amatā tika pārcelts arī KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs, kurš no diktofona minēto interviju izdzēsis, jo tā ziņu aģentūrā bija citēta korekti.
IZSPIEGO SAVĒJOS?
Nesenajā KNAB ierindas darbinieku vēstulē, kurā viņi faktiski izteica neuzticību Vilnītim gan ne ar vienu birojā nesaskaņotās reorganizācijas, gan, viņuprāt, nepamatotu pārmetumu dēļ par biroja darbinieku politiskajām interesēm, slēpās kāda vēl smagāka apsūdzība. Ar biroja priekšnieka rīkojumu pret viņa ieskatā nelojālajiem darbiniekiem tiekot rosinātas operatīvās izstrādes lietas.
Operatīvā izstrāde ir pēdējā no operatīvās darbības stadijām, kuru drīkst izmantot tikai tad, ja cilvēku tur aizdomās par nozieguma gatavošanu vai valstij svarīgu interešu apdraudējumu. Tās ietvaros var noklausīties, kontrolēt korespondenci, prombūtnes laikā inspicēt cilvēka māju, izspiegot utt.
Uz Ir jautājumu, vai viņa uzdevumā pret KNAB darbiniekiem ir ierosinātas operatīvās izstrādes lietas, Vilnītis neatbildēja, sakot, ka viņš nav redzējis darbinieku vēstules un par tām ir lasījis tikai internetā, un «kamēr es nezinu, kurš to ir teicis, es nevaru atbildēt».
Darbinieku apgalvojumu var pārbaudīt vienīgi prokuratūra.
Ir pārliecinājās, ka vairāki biroja darbinieki jau iepriekš vērsušies prokuratūrā, jo viņiem bijušas aizdomas par izspiegošanu ar neatļautiem līdzekļiem. Viena no viņiem ir IDN darbiniece Vita Džarcāne, kura tiesas ceļā prasa birojam atlīdzināt 10 000 latu morālo kaitējumu par notikumu ķēdi, kā rezultātā astoņus gadus par disciplinārlietu izmeklētāju nostrādājusī profesionāle Vilnīša vadībā kļuva par ieejas sargu. Tiesā iesniegtie materiāli rāda, ka viss sākās ar laikus neiesniegtu iestādes pretkorupcijas plānu, par ko viņai izmeklēšanas komisijas ieteiktā soda – pazemināšana amatā uz gadu – vietā Vilnītis personiski nolēma piemērot pazemināšanu uz trim gadiem, ko pēc Džarcānes vēršanās tiesā pilnībā atcēla (nepabeigtās tiesvedības dēļ KNAB lietu nekomentē). Taču vēlāk sākusies, pēc viņas vārdiem, nepamatota vajāšana, notikusi atkārtota darbinieka vērtēšana, un tās rezultātā viņa pazemināta amatā līdz sargam un no darba aizgājusi.
«Man ir pamats domāt, ka bija skatītas telefona izdrukas. Tika prasīts paskaidrot, vai es neformāli tiekos ar citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, lai gan tas nav aizliegts,» žurnālam Ir teica Džarcāne. Ģenerālprokuratūra atbildējusi, ka nelikumīga operatīvā darbība pret Džarcāni nav veikta. Likumīgi noskaidrot, vai kaut kas tika darīts un uz kāda pamata, darbiniekam nav iespēju. «Vilnītis man novērtēšanā vairākkārt uzdeva jautājumu, kāpēc es rosinu tik maz operatīvo lietu pret darbiniekiem, no kā es baidos,» viņa atstāsta. «[Iepriekšējā KNAB vadītāja] Loskutova laikā nekā tāda nebija. Viņš [Vilnītis] mēģina KNAB pārvērst par armiju, kurā likums ir tikai vadlīnijas un viss notiek uz draudu pamata – nedarīsi, kā prasu, noņemsim pielaidi.»
DIVI PASAULES
Vilnīša vietnieku Strīķes un Vilka krasā nostāšanās pret biroja priekšnieku, publiski prasot viņa atkāpšanos, ļāva mediju telpā KNAB konfliktu portretēt kā personāliju nesaskaņas un politiķiem aizkadrā ņurdēt, ka Strīķei neviens priekšnieks nebūšot labs.
Vilnītis uz konkrētiem jautājumiem par darbinieku vēstulē minētajiem faktiem neatbild, jo neesot ar to iepazinies, un joprojām uzskata, ka vienīgais problemātiskais jautājums KNAB ir biroja darba organizēšana reģionos. Reformu izvērtējušās komisijas ziņojums ļauj secināt, ka Vilnītis vēlas daļu korupcijas apkarotāju pārorientēt uz reģioniem un pašreizējā veidolā likvidēt valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļu, izkaisot tās darbiniekus pa citām, kā arī atbrīvoties no viena vietnieka un daļu svarīgu funkciju pakļaut tikai sev. «Es darīšu savu iesākto, es runāju par to, ka šim darbam ir jābūt sistemātiskam, tam jābūt visos reģionos, un es esmu pārliecināts, ka mūsu korupcijas uztveres indekss ir tik zems tāpēc, ka darbība nav bijusi sistēmiska un mēs neapkarojam korupciju kompleksi,» viņš teica Ir, solot drīzumā sabiedrību iepazīstināt ar reģionālās grupas darba rezultātiem. Rakstīt sūdzības esot darbinieku tiesības – gluži tāpat kā daudzi raksta KNAB. Viņa kļūda esot bijusi pārlieku liela paļaušanās uz vietniekiem un nodaļu vadītājiem, kuri informāciju līdz ierindas darbiniekiem novadot sagrozītā veidā.
«Varbūt jums, žurnālistiem, vajag parunāt ar atsevišķiem darbiniekiem, kā viņi paraksta šīs vēstules, kas šajās vēstulēs ir rakstīts. Pagaidām, kamēr es esmu [parlamenta] iecelts, neraugoties uz iekšējiem un ārējiem ietekmēšanas mēģinājumiem, es darīšu savu darbu.»
Es uzmeklēju aizgājušos vadošos darbiniekus, kuru vārdi izskanējuši publiski, lai pavaicātu par viņu lēmuma motivāciju.
Izmeklētāju nodaļas priekšnieka vietnieks Kaspars Dreimanis, kas birojā bija nostrādājis vairāk nekā septiņus gadus, šogad aizgāja uz privāto sektoru. Viņš to neesot darījis tikai Vilnīša dēļ, bet nevarot noliegt, ka jaunā vadītāja priekšstats par biroja uzdevumiem un līdzekļiem, kā tos sasniegt, esot «daudz savādāks un neizprotamāks, kā bija līdz šim».
Dreimanis norāda, ka KNAB dibināšanas laikā, izvēloties to veidot pēc Honkongas modeļa, kurā savienojas korupcijas apkarošana un novēršana kā vienlīdz svarīgas funkcijas, bija rezultāts. Tika ķertas gan «lielās zivis», gan baudīta augsta sabiedrības uzticība. «Tas nebija no pirksta izzīsts modelis, un augstā sabiedrības uzticība rādīja, ka tas ir pareizs. Vilnīša reformā es neredzu, kas šis birojs būs pēc 3-4 gadiem. Viņš stāsta, ka viss būs labāk, bet es neredzu, kas ir reformas «sausais atlikums» – kas tieši būs labāk? Jebkurām reformām valsts pārvaldē jābūt argumentētām un ar prognozējamu rezultātu,» saka Dreimanis. «Reģionos KNAB strādā jau tagad, bet visi zina, ka visa nauda koncentrējas Rīgā un darījumi arī. Viss notiek Rīgā. Ja birojam nepiešķir papildu līdzekļus darbam reģionos, pašreizējo līdzekļu pārdale var krasi samazināt darba rezultātus.» Dreimani uztraucis, ka Vilnītis nav uzklausījis pieredzējušāku kolēģu viedokļus. «Man arvien biežāk radās sajūta, ka laiku tērējam, rakstot, ko darījām un ko darīsim, taču konstruktīvu argumentu un jaunu ideju, kā uzlabot darbu tūlīt, nebija.»
Sandra Elksne par biroja personālvadību atbildēja kopš 2002.gada, bet pēc tam, kad nodaļu reorganizēja, aizgāja no darba un konkursa kārtībā sāka strādāt Izglītības ministrijā. Viņa atzīst, ka konflikts biroja vadībā ir ieprogrammēts jau tā uzbūvē, kur viena daļa [korupcijas novēršana – red.] darbojas pilnīgi atklāti, bet otra – slepeni, un priekšnieks mēģina vadīt abas. «Taču Lietuvā, kur ir līdzīga struktūra, vadībā ir ļoti saskanīga komanda. Tā ka te acīmredzot ir personāliju jautājums. Arī Loskutovam ar Strīķi sākumā bija nesaskaņas, bet viņi beigās atrada kopēju mērķi, kā dēļ ir vērts nākt uz darbu. Ja notiek kā tagad, radīsies jautājums, kāpēc birojam jātērē apjomīgi līdzekļi, lai izmeklētu disciplinārlietas vienam pret otru?»
Ilze Leimane, šogad izveidotās KNAB arodbiedrības priekšsēdētāja, sabiedrības izglītošanas laukā strādāja gandrīz kopš biroja dibināšanas. Viņa darbu pameta oktobra beigās, jo neesot spējusi atrast motivāciju turpināt, ja pilnībā mainījusies biroja būtība. Viņai ar biroja priekšnieku bijušas domstarpības gan par to, kas slikts ir mediķu aploksnītēs, ja viņi samaksā nodokļus (Vilnītis to uzskatījis par pieņemamu), gan par to, kāpēc pašvaldība nevar saņemt ziedojumus no uzņēmuma, kas piedalās tobrīd notiekošā konkursā un tajā uzvar. Leimane esot nogurusi, amatpersonu izglītošanas semināros stāstot par to, kādu risku rada lielas parādsaistības, atbildēt uz jautājumu: un ko par to domā KNAB vadītājs? (Vilnīša personiskās deklarētās parādsaistības ir 208 tūkstoši eiro).
«KNAB nav tipiska iestāde, kas tikai ķer korumpantus, tā uzlabo likumus, informē sabiedrību, novērtē riskus. Viņš man pateica absolūti skaidri: vari ar mani strīdēties, kamēr paliek nelabi. Mani ir apstiprinājis parlaments, un, kamēr es te sēžu, būs tā, kā es saku,» atceras Leimane. Kad darbinieki mudinājuši Vilnīti parlamentā aktīvi virzīt likumu grozījumus, viņš atbildējis – tas ir politiķu darbs, un, ja iepriekšējais biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs (tagad Vienotības frakcijas deputāts Saeimā) to darīja, viņš acīmredzot gribēja būt politiķis.
Vilnītis darbiniekiem arī pārmetis, ka viņi korupcijas apkarošanā skatoties tikai uz Rietumu pieredzi – ar ko Austrumi sliktāki?
Vasarā KNAB darbinieki norīkoti tikties ar Baltkrievijas Valsts drošības komiteju, lai pārrunātu iespējamo sadarbību, un Vilnītis pats braucis pie Krievijas Iekšlietu ministrijas Ekonomiskās drošības departamenta vadības (divpusēji tikties viņš bijis arī Lietuvā un Igaunijā). Vienlaikus viņš nav atbalstījis KNAB dalību ES pretkorupcijas iestāžu un policijas uzraugu organizācijas EPAC ikgadējā kongresā, kas trešdien sākas Rumānijā (Latviju organizācijā ar valdības rīkojumu pārstāv Strīķe). Šogad uzmanību bija paredzēts pievērst Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei korupcijas noziegumu izmeklēšanā. Vilnītis uzskatījis, ka jātaupa nauda, un uz premjera rezolūciju ar uzdevumu nodrošināt dalību atbildējis ar vēstuli, ka birojs to neuzskata par lietderīgu.
IZTOP POLITIĶIEM
Ilze Leimane stāsta, ka Vilnītis manipulē ar informāciju, piemēram, iztēlojot, ka darbinieki aiziet, jo atraduši labākus vai ienesīgākus darbus.
Vienu šādu darbinieci atrodu Nodarbinātības valsts aģentūrā. Agrākā korupcijas novēršanas nodaļas priekšnieka vietniece Sandra Šimkus, kura ir precējusies ar Loskutovu, no biroja aizgāja pēc tam, kad Vilnītis negribēja akceptēt viņas sagatavotu negatīvu atzinumu par atļauju politiķim Aināram Šleseram transformēt zemes gabalu Jūrmalā, lai uz koku rēķina varētu uzbūvēt tenisa kortus un plašus piebraucamos ceļus savai villai. Negatīvā atzinuma pamatā bijis fakts, ka Jūrmalas dome Šleseram pozitīvu lēmumu pieņēmusi janvārī, lai gan viņa lūgums formāli reģistrēts vairākus mēnešus vēlāk – aprīlī.
«Viņš gandrīz kliedza, ka mēs ar politiku nenodarbosimies un tādu atzinumu ārā nelaidīsim,» saka Sandra Šimkus. «Man, kas septiņus gadus bija pieradusi strādāt, nedomājot, ko par to teiks politiķi, vienalga – Kociņš, Bērziņš vai Šlesers, tas bija kā spļāviens dvēselē. Es sapratu, ka ilgtermiņā tā strādāt nevaru.» Valdības sēžu dokumentu arhīvs liecina, ka saistībā ar meža transformācijas atļauju Šlesera zemes gabalam iesniegtajā KNAB atzinumā teikts: meža transformācijas iesnieguma virzība ir prettiesiska, tādēļ «pirms tālākās virzības būtu nepieciešams novērst procesuālas nepilnības».
Tajā pašā dienā Šimkus pirmo reizi mūžā ieskatījusies portālā Cv.lv, atradusi piemērotu vakanci un pieteikusies uz darbu, kura atalgojums mēnesī ir par vairāk nekā 100 latiem zemāks, nekā bija KNAB.
Šimkus uzsver, ka Vilnītis birojā sagaidīts tāpat kā savulaik Loskutovs: piesardzīgi, bet korekti. Tā izturējušies arī viņa vietnieki. «Šovasar, kad starptautiskā konferencē satiku Vilku, tas jau bija cits cilvēks: teica, ka vēlas iet prom, jo tā strādāt nespēj. Teicu, ka viņš to nedrīkst darīt, viņš šo biroju faktiski ir izveidojis un tāpēc jāpaliek pēdējam, kas nodzēš gaismu.»
Pretkorupcijas vidē strādājošos bažīgus darīja Vilnīša paziņojums, ka KNAB vajadzētu atteikties no partiju kontroles funkcijas. Šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ biroju izveidoja. Taču tieši pierādījumi, ka Vilnītis strādā kāda politiskā spēka labā, galdā nav likti.
Ir vienīgi sakritības. Ne tikai Šimkus minētais gadījums ar Šleseru, bet arī, piemēram, lēmums neinformēt sabiedrību par Bērnu slimnīcas korupcijas lietas nosūtīšanu kriminālvajāšanai, kas ir biroja standarta prakse. Tas notika neilgi pirms Saeimas vēlēšanām, un apsūdzēt lūdza Tautas partijas bijušo ziedotāju un tās līdera Andra Šķēles tuvu paziņu Aivaru Lisenko. Iespējams, tāpēc ziņas publiskošanu gribēja pieturēt.
Vēl viena sagadīšanās notika vasarā, kad KNAB gatavojās apšaubīt, vai Ventspils mērs Aivars Lembergs ievēro tiesas noteikto drošības līdzekli, kas viņam aizliedz tuvoties noteiktam cilvēkam. Vēl pirms KNAB vēstules nolasīšanas tiesas sēdē Lembergs LNT teica, ka KNAB gatavo vēl vienu viņa arestu.
KO TĀLĀK?
Šis ir Vilnīša un darbinieku konflikta otrais cēliens, kas izlauzies ārpus biroja. Pirmais bija vasarā, bet tad Nacionālā drošības padome Valsts prezidenta vadībā to notušēja, izveidojot speciālu komisiju Vilnīša reformu plānu vērtēšanai un dodot tai tik ilgu darbības laiku, lai Dombrovskim (JL) priekšvēlēšanu laikā nebūtu jācīnās ar vēl vienu sarežģītu un politiski jutīgu problēmu.
Pat Dombrovska partijas biedri atzīst, ka premjers ir rīkojies pārāk vēlu (ne tikai nokavējot termiņu, kurā legāli varēja apturēt Vilnīša reformu). «Objektīvi iemesli – vēlēšanu kampaņa, grūtā valdības veidošana – ir aizkavējuši viņa rīcību, kurai bija jābūt ātrākai,» saka Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis. «Manā skatījumā budžeta pieņemšana nevar nolikt malā to, kas notiek KNAB, jo tas, vai Latvijā ieplūdīs investīcijas, ir atkarīgs ne tikai no veiksmīgas budžeta pieņemšanas, bet arī no tīras un godīgas vides uzņēmējdarbībai. Atjaunot situāciju, kad KNAB ir sabiedrībā uzticama spēcīga, jaudīga izmeklēšanas mašīna, ir jābūt prioritātei.»
Politikas kuluāros izskan, ka Strīķe un Vilks, kas sabiedrības apziņā saistās ar efektīvu KNAB, esot zaudējuši citu drošības iestāžu vadītāju atbalstu. Tie uzskatot, ka šādās iestādēs cilvēkiem jāpakļaujas priekšniekiem. Agrākais atbalsts samazinājies arī Vienotībā, kur daļa esot sašutusi – kāpēc konflikts jākustina tagad, kad valdībai priekšā problemātiskais budžeta balsojums?
Tāpēc nebija pārsteigums, ka tieši Vienotības pārstāves Solvita Āboltiņa un Linda Mūrniece pirmās nākušas klajā ar risinājumu atbrīvoties no visiem trim vadītājiem – Vilnīša, Strīķes un Vilka – un sākt visu no jauna. Dombrovskis žurnālam Ir neatbildēja, vai tā ir arī viņa nostāja (tuvi līdzgaitnieki apgalvo, ka ne). Daži no Vienotības politiķiem neformāli atzīst, ka pašreizējā politiskajā situācijā nomaiņa draudētu ar partijām tuvu cilvēku nonākšanu KNAB priekšnieka un vietnieku vietās.
UZTICĪBA KRĪT
Latvijā ir bijis viens KNAB direktora atbrīvošanas precedents, kad Saeima nobalsoja par Loskutova atlaišanu. Toreiz situācija bija citāda. Bija noticis konkrēts noziegums – nozagta birojam uzticētā nauda, un komisija ģenerālprokurora vadībā vienbalsīgi atzina, ka Loskutovam kā priekšniekam par to bija jāuzņemas līdzatbildība.
Pagaidām starp Vilnītim izskanējušajiem pārmetumiem nav nekā līdzvērtīga, ko varētu nosaukt par skaidru likuma pārkāpumu. Pārmetumi attiecas uz nekompetenci, vadības stilu un biroja lomas maiņu. Ja spriež tikai pēc statistikas, izmeklējamo kriminālprocesu skaits ir līdzīgs, un nevar teikt, ka KNAB vispār vairs nespētu izmeklēt lielas lietas: pērn aizsākās izmeklēšana Bērnu slimnīcas iepirkumu lietā, šogad aizdomās par darbošanos privātās interesēs aizturēja Latvenergo vadību. Aizturēts arī viens prokurors.
Biežāk nekā agrāk tiek atcelti sodi augstām amatpersonām: Vilnītis mainījis biroja lēmumu ne tikai par labu Mūrniecei par bērnu vadāšanu uz skolu ar dienesta auto, bet arī atcēlis sodu Kuldīgas domes vadībai par ziedojumu pieņemšanu iepirkuma laikā un CSDD vadītājam par lēmumu pieņemšanu par saviem ģimenes locekļiem. Tie rada precedentus citām amatpersonām.
Bez tā, ka biroja vadītājam neuzticību izteikusi vairāk nekā puse darbinieku, pamatu bažām rada vēl divi signāli. Samazinās birojā saņemto ziņojumu skaits, ar ko būtu jānodarbojas izmeklētājiem. No 4,5 līdz 4,3 ballēm (10 punktu skalā) gada laikā samazinājies Transparency International aplēstais korupcijas uztveres indekss, kas liecina – problēma pieaug.
Dombrovskis ir ieguvis laiku līdz 10.janvārim, kad komisijai jānāk klajā ar secinājumiem, vai viņi redz pamatu Vilnīša atbilstības vērtēšanai. Bez konflikta risinājuma KNAB nespēs efektīvi strādāt un objektīvi nobriedīs jautājums – kam vajadzīgs bezzobains birojs? Likteņa ironija, ka lielāko novājināšanu tas būs pieredzējis laikā, kad valdību vada partija, kura politikā ienāca uz korupcijas apkarošanas viļņa.
