Savrupnieks ar stāžu

Tautas partijas politiķis Kārlis Leiškalns Šķēles un Šlesera savienību sauc par neauglīgu un prognozē partijas bankrotu, ja tiesa lems no tās piedzīt miljonu

Pēc ilgiem Saeimā nostrādātiem gadiem Kārļa Leiškalna dienišķais rituāls kopš rudens uz Jēkaba ielu vairs neved. Tomēr politiķi par grūtsirdīgu nenosauksi, pie pusdienu galda restorānā Garāža pretī sēž tas pats dzīves baudītājs, kāds Leiškalns ir bijis vienmēr. Viņš pasūta alu un liellopa tartaru, ēdienkartē neieskatoties, un pašironiski atgādina: «Es jau vienreiz biju zaudējis tautas uzticību – reizē ar Latvijas ceļu. Esmu pie tā pieradis, tāpēc tagad jūtos labi.»

Leiškalna politiskā pieredze aptver ne tikai plašu laika posmu, bet arī partiju spektru – viņš sāka ar Konservatīvo partiju, pirmoreiz Saeimā 1993.gadā tika ievēlēts no Demokrātiskās centra partijas saraksta, nebūdams tās biedrs, bet vēlāk karjeru turpināja Latvijas ceļā un Tautas partijā. Leiškalns stāsta, ka savus liberāli konservatīvos uzskatus nav mainījis, no visām agrākajām politiskajām organizācijām izslēgts par brīvdomību. «Es esmu tas, ko politikā sauc par savrupnieku, – esmu pats par sevi, domāju tā, kā es domāju, un nebaidos to teikt.»

Apvienības Par labu Latviju! iegūtās astoņas vietas Saeimā Leiškalns dēvē par sliktu sniegumu, lai arī prognozējamu, jo partiju elektorāts acīmredzami saruka. TP un LPP/LC lēmumu mesties kopā PLL viņš atzīst par pareizu, jo abas partijas vismaz iekļuvušas Saeimā, taču «cerības uz Šķēles un Šlesera sinerģiju neattaisnojās». «Neradās tas, kas savienībā dažkārt rodas, – tā ir neauglīga. Jebkuras laulības vienīgais nolūks, kā teica Nīče, ir radīt trešo. Trešais neradās.» Tagad, kad LPP/LC ir paziņojusi par bloku ar Saskaņas centru Rīgas domē, pēc Leiškalna domām, PLL pārtapšanai partijā gan tiek pielikts «trekns punkts». TP pievienošanos šim blokam viņš uzskata par neiespējamu, jo tā vienmēr bijusi «mēreni nacionālistiska partija».