Seši deputāti, kas «uzmetuši» Zatlera Reformu partiju, Saeimā iekļuvuši, lielā mērā pateicoties īpašai reklāmas kampaņai, kuras finansējums nav skaidrs, un īstenotāju pēdas ved «oligarhu» virzienā
Tārpu nav, bet ir kurmji. Un ziniet, kas ir kurmji? Uz manu lūgumu komentēt sešu deputātu atšķelšanos no Zatlera Reformu partijas ar pretjautājumu atbild Zaļo un Zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis. Viņs apmierināts smaida un netieši atgādina, ka vienīgais politiķis, kas pazemes racējiem veltījis pat grāmatu, ir Andris Šķēle – «oligarhs», kuru no Saeimas izslaucīja Zatlera rīkojums nr.2.
Brigmaņa «mājiens ar kurmi» nepaliek vienīgā norāde uz to, ka sešinieka atšķelšanās izskatās tikai pēc manevra lielākā plānā, kas radies paralēli eksprezidenta partijai. Kas diriģē «Olšteina bandu», kā sešu neatkarīgo deputātu grupa nodēvēta Saeimas kuluāros? Kādi ir Klāva Olšteina patiesie motīvi, pāris mēnešu laikā nomainot divas partijas – vai aiz taisnības cīnītāja maskas patiesībā neslēpjas jurists, kuram likumi nav rakstīti?
Podi, NRA un politika
Garš, izstīdzējis puisis. Mūždien skrejošs, taču laipns un atsaucīgs. Tāds Klāvs Olšteins (28) ir Saeimā. Viņš piedzīvojis strauju karjeru jau divās dažādās partijās, kuras abas ir pametis. Aiziešana no Vienotības šovasar bija nepatīkams pārsteigums daudziem biedriem, taču vairāki atzīst – tas bijis vēss aprēķins, jo jaunā partijā Olšteinam bija vieglāk nonākt vadības spicē, nekā cīnīties par vietu zem saules trīs partiju apvienībā Vienotība, kaut viņš nebija sliktās pozīcijās arī tajā. Nelīdzēja ne Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, ne viņas padomnieka Edgara Jaunupa centieni Olšteinu atrunāt. «Viņš bija pieņēmis lēmumu un bija ciets savā izvēlē,» atminas Jaunups.
Saeimā 2.jūnija rītā jau runāja, ka Zatlers kļūs par pirmo Valsts prezidentu, kam pietrūks balsu darba turpināšanai, tomēr intriga saglabājās līdz pēdējam brīdim. Saeimas debatēs uzstājās arī Olšteins. Liekot roku uz sirds, viņš no tribīnes paziņoja, ka atteiksies no deputāta mandāta un sekos eksprezidentam, ja Saeima nepārvēlēs Zatleru. Vēlāk kādā sēdes pārtraukumā no mutes mutē gāja ziņa, ka Olšteins pirms galīgā balsojuma apraudājies, raisot minējumus par šādu emociju iemesliem. «Tās asaras acīs man, pavisam godīgi [sakot], sariesās, kad žurnālisti paprasīja par manu puiku, kā viņš to [mandāta nolikšanu] novērtētu. Tas mani emocionāli aizskāra. Ģimene man ir tāda lieta, kas ir ārpus visa pārējā, tas man ir pats dārgākais, pats svētākais,» tagad man saka Klāvs. (Viņa ģimene nestāv tālu no politikas – sieva Laura vadījusi Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas biroju pirms dēliņa Ernesta piedzimšanas, kurš nāca pasaulē tieši 10.Saeimas pirmajā dienā.) Tomēr Olšteins skaidri nepasaka, kāpēc žurnālista jautājums, vai dēls lepotos ar viņu, licis prezidenta vēlēšanu dienā raudāt. Tagad šo jautājumu uzdodu vēlreiz. «Lēmumi ir tādi, kuros man nākas būt tādam kustīgam, jaunam, enerģiskam,» atzīst Olšteins, tomēr politikā viņš esot nācis vienīgi mērķa dēļ – lai cilvēki Latvijā dzīvotu labāk.
Saeima slēgtā balsojumā prezidentu Zatleru izgāza, bet nākamajā svētdienā LTV raidījums De facto, piesaistot speciālistu, kas spēj lasīt no lūpām, ziņoja, ka PLL deputāts Andris Šķēle pirms balsojuma Saeimas zālē ir runājis ar Olšteinu par atbalstu Andrim Bērziņam. Gan Olšteins, gan Šķēle to noliedza, Olšteins vēlreiz apliecina, ka balsojis par Zatleru un atteicās no deputāta mandāta, kā solījis.
Turpmākais ceļš uz ZRP bija viegls, jo Zatlers viņam uzticējās. Olšteins pat kļuva par izņēmumu – lai gan ZRP stingri turējās pie principa, ka pārbēdzējus no citām partijām nedrīkst laist pie grožiem, Zatlers īpaši lūdza valdē iekļaut Klāvu. Viņam uzticējās arī pārējie partijas veidotāji, caur Olšteinu partijā nonāca desmitiem cilvēku. Šķiet, nevienam nerūpēja tas, ka Olšteins bija «uzmetis» savus kādreizējos domubiedrus. Turklāt ne reizi vien.
Politikā Olšteins iesaistījās 2004.gadā kā nesen tapušā Jaunā laika aktīvists. Viņš tika pamanīts jaunatnes organizācijā un jau pēc nepilna gada kļuva par biroja vadītāju īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās. «Tās ir nestabilo, jauno partiju problēmas. Ja jāieliek sešas ministrijas, tad ir kadru problēma,» jaunā cilvēka iesaistīšanu skaidro toreizējais ministrs Jānis Reirs. Taču viņš savu izvēli nenožēlo, jo Klāvs «ļoti ātri apguva visu nepieciešamo». Labā sadarbība pārtrūkusi, kad JL nonāca opozīcijā – Olšteins varējis turpināt darbu kā Reira palīgs Saeimā, taču algas dēļ nav piekritis.
Vēlreiz Olšteins no sava pirmā politiskā vadītāja Reira novērsās, kad 2006.gadā JL iekšējo cīņu laikā nostājās Edgara Jaunupa pusē, kas nozīmēja arī paiet malā no partijas aktivitātēm, kad Reirs nāca partijas ģenerālsekretāra amatā Jaunupa vietā. Politiskajā apritē Olšteins atgriezās tikai 2009.gada martā, kad ekonomikas ministrs Artis Kampars viņu uzaicināja par savu padomnieku, bet pēc ievēlēšanas 10.Saeimā Klāvs bija Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs līdz pat prezidenta vēlēšanām, kad pameta Saeimu.
Politiskās karjeras starplaikā Olšteins atrada darbu savā specialitātē, izturējis konkursu uz jurista vietu ilggadējā Jaunā laika atbalstītāja miljonāra Ulda Mierkalna kokapstrādes uzņēmumā PATA AB. Paralēli bija palīgs advokātam Bruno Libertam, kurš strādāja birojā Heidelberga. Tur viņš arī iepazinies ar biroja līdzīpašnieku advokātu Mārtiņu Kvēpu, kas esot viņa lielākā autoritāte. «Uzskatu, ka viņš ir viens no mūsu valsts vislabākajiem advokātiem ar savām zināšanām, spējām paskatīties uz jurisprudenci daudz plašāk, nekā to dara ierindas juristi,» saka Olšteins. Jāpiebilst gan, ka Kvēpa biogrāfijā ir arī apsūdzība «digitalizācijas lietā», kuras iztiesāšana turpinās.
Pirms nonākt «baltajos darbos», kā tos dēvē pats Olšteins, viņš ir izbaudījis arī krietni sūrāku ikdienu. Klāva bērnība nav no vieglajām. Puisis uzaudzis Kabilē skolotājas Dainas un šofera Arņa ģimenē, vēlāk ģimene pārcēlusies uz Vāni. Garā auguma dēļ Klāvs pamanīts rajona basketbola čempionātā un 8.klasē pārcēlies uz dzīvi Kandavas internātskolā, lai apvienotu sportu ar mācībām. «Dzīvojot kopā ar tādiem jauniem cilvēkiem, kuri varbūt dzīvē nav tie paši pareizākie, gan pirmoreiz kārtīgi saklājot savu gultu, tīrot katru dienu istabiņu, gan arī mazgājot klases, saproti, ka dzīve nav nekāda medus maize,» atminas Olšteins. Režīms stingrs – piecas dienas mācības skolā, bet brīvdienās sportošana. Uz mājām Klāvs ticis maz, vēlos piektdienu vakaros, mērojot ceļu ar kājām, jo ģimenei nebija auto. «No Kandavas līdz Vānei ir 20 kilometri. Nakts pastaigas. Diezgan interesanti, bet tas deva rūdījumu,» saka Olšteins.
Arī turpmāk, stāstot par savām dzīves gaitām, grūtības viņš apzīmē ar vārdu «interesanti». Studiju kredītu juristos garantē mamma un krustmāte, bet par iztikšanu jāgādā pašam. Pirmajā darba vietā, sporta preču veikalā, jaunieti «uzmet» algas ziņā. Viņš sāk strādāt Statoil benzīntankā, kurš atrodas pie pagrieziena uz lidostu. «Tur bija ne tikai jāpārdod hotdogi, bet arī naktīs jāmazgā grīdas, jātīra podi un jāvāc visādas cilvēku cūcības. Tas arī bija tā interesanti – daudzi kursabiedri iegriezās tajā Statoilā. Tad situācija bija ne visai patīkama, bet arī to pārdzīvoju, jo alga bija pietiekami laba.» Tomēr arī šis darbs bija jāpamet, jo meitene, ar kuru kopā Olšteins bija pieņemts uz pārbaudes laiku, esot izrādījusies čaklāka. Caur paziņu 2002.gadā nokļuvis Neatkarīgajā Rīta Avīzē, kas tolaik jau bija daļa no Aivara Lemberga impērijas. Drīz viņš iemanto galvenā redaktora Alda Bērziņa uzticību – abi kopā strādā pie tādas jutīgas tēmas kā Ventspils uzņēmēju kari. Tomēr galveno redaktoru maiņa pieliek punktu arī žurnālista karjerai – formāli štatu samazināšanas dēļ Klāvs tiek atlaists. Nākamo darbavietu viņš atrod savā profesijā, kļūst par juristu Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijā. Un tad nāk liktenīgā aizraušanās ar politiku un JL. «Man likās, ka tā organizācija tobrīd visvairāk atbilst maniem uzskatiem,» skaidro Klāvs.
Kreisā kampaņa
Par Olšteina aiziešanu no ZRP runas klīda jau krietnu laiku pirms svētdienas, 16.oktobra, paziņojuma. Labi informēti par to izrādījās arī bijušie kolēģi Vienotībā. Tas radīja minējumus, vai šis demaršs nav bijusi smalka intriga, lai kārtējo reizi izgāztu Zatlera plānus nonākt kārotā amatā un Saeimas spīkera krēslā noturētos Vienotības līdere Āboltiņa. Tomēr saites, kas vieno nebūt ne saliedēto Olšteina grupu, liek raudzīties gluži citā virzienā.
Patiesībā izskatās, ka nekādas «Olšteina bandas» nav. Katrā ziņā Olšteins nav barvedis, kas ap sevi pulcinājis domubiedru sešinieku, to atzīst viņi paši. «Vienkārši esam izveidojuši grupu, lai tas būtu saprotamāk pārējiem, bet tāpat mēs esam katrs par sevi – neatkarīgi deputāti. Pārstāvam katrs savu domu. Olšteins par grupas vadītāju ir izvirzīts tikai tādā ziņā, ka viņam ir pieredze Saeimā,» skaidro Gunārs Rusiņš. Līderis nav redzams, arī vērojot to, kā deputātu grupa iekšēji diskutē par Saeimas darba jautājumiem.
Un tomēr, vairākas saites vieno šos deputātus un vēl virkni citu ZRP kandidātu, kas Saeimā nav iekļuvuši. Viņi visi ir iesaistīti īpašā aģitācijas kampaņā, kas ne tikai izgāja ārpus partijas oficiālās publicitātes rāmjiem, bet turpinājās pēc ZRP vadības aizlieguma. Šīs kampaņas finansējums ir neskaidrs, bet praktisko īstenotāju pēdas ved PLL virzienā.
Stāsts par to, kā mediju aģentūras Creative Media Services (CMS) pārstāvis Kārlis Gudonis tika pie partijas mediju kampaņas plānošanas, mazliet atgādina spiegu filmas.
Olšteins stāsta, ka ar Gudoni iepazinies ZRP dibināšanas kongresā 23.jūlijā. Neko par CMS līdzšinējo darbību vai saiknēm neesot zinājis, bet ieteicis Gudoni vienkārši kā mediju aģentūras darbinieku palīgos kampaņas organizētājiem Reinim Tukišam un Daigai Holmai. Savukārt Holmas stāstītais atšķiras – viņai un Tukišam radies iespaids, ka Olšteins un Gudonis ir labi pazīstami, tieši tāpēc CMS pārstāvis iesaistīts ZRP kampaņas organizēšanā.
Kā viena no idejām apspriesta ZRP avīzes izveide un reklāmas reģionālajā presē. Tieši Gudonis partiju atrunājis no šīs ieceres, jo tas būšot pārāk dārgi, atceras Holma.
Tomēr drīz vien avīzes parādījās pastkastēs, tikai tās nebija saskaņotas ar štābu, un veidotāji partijas līderiem nebija zināmi. Mēģinot izdibināt autorus, no reklamētajiem biedriem izdevies noskaidrot, ka organizētājs ir Gudonis. Holma atceras, ka Gudonim paskaidrots – šādas individuālas reklāmas nav atbalstāmas – un lūgts šīs aktivitātes pārtraukt. Taču avīzes turpināja iznākt.
Pēc informācijas, kas ir ZRP rīcībā, ar Gudoņa atbalstu katrā reģionā, izņemot Latgali, divas reizes klajā laistas šādas avīzes, turklāt virknei deputātu organizēta privāta reklamēšana presē. Arī ZRP birojā nonākuši vairāki izdevumi, kuros atrodamas saraksta lejasgalā iekļauto kandidātu individuālās reklāmas un vēlēšanu biļetenu paraugi, kuros mazpazīstamajiem ļaudīm ievilkti plusi. Tiesa, šīs kampaņas īstenotas viltīgi – atbalsts pausts arī saraksta līderiem un vienkārši reģionā populāriem cilvēkiem, tāpēc pašlaik ir grūti precīzi pateikt, par kuru cilvēku reklamēšanu Gudonis ir īpaši rūpējies. Vēlāk ZRP biedri reģionos, saskaņojot ar partiju, uztaisījuši arī savas oficiālās avīzes Latgalē un Zemgalē, kurās atšķirībā no «Gudoņa avīzēm» nav bijis aicinājums kādam likt plusus.
ZRP atbildīgais par partijas darba organizēšanu Rihards Kozlovskis uzskaitījis, ka Gudoņa individuālās kampaņas pakalpojumus saņēmuši vairāk nekā 20 deputātu kandidāti, to skaitā visa Olšteina grupa. Kozlovskis secina – tieši individuālās kampaņas panākušas to, ka mazpazīstami deputāti no sarakstu vidus vai lejasdaļas iekļuvuši Saeimā, sagādājot pārsteigumu ZRP sarakstu veidotājiem. Lai noskaidrotu apstākļus, it īpaši finansējumu, ZRP vērsusies KNAB, bet Kozlovskis pieļauj – īpašā kampaņa un šo cilvēku aiziešana no partijas ir saistīta. «Tas bija organizēti,» saka Kozlovskis, pieļaujot, ka, iespējams, šķelšanās ZRP «ir kāda lielāka spēle».
PLL ēnas
Kā intereses šajā spēlē pārstāvējis ZRP biedrs Kārlis Gudonis? Viņš pats atbildes gatavs sniegt tikai rakstiski un skaidro, ka iesaistījies ZRP tādēļ, «lai mūsu valsts tiešām kļūtu labāka». Reklāmas kampaņu konsultējis brīvprātīgi un nesavtīgi, lai palīdzētu partijai un tās biedriem. Sagatavojis tikai divas avīzes. Uz jautājumu, kāpēc ignorējis partijas vadības lūgumu pārtraukt individuālo reklamēšanu, Gudonis atbild: «Šīs avīzes bija konkrēto cilvēku privātās kampaņas, kas ir atļautas gan likumā, gan arī jebkurā normālā partijā.» Tiesa, partijas vadības pārstāvjiem pēc individuālo avīžu izdošanas ar Gudoni tā arī nav izdevies sazināties, jo viņš neatbildot uz telefona zvaniem un arī birojā vairs nav rādījies.
Pārējie reklāmas akcijās iesaistītie ir skopi savos paskaidrojumos. Olšteins tikai atklāj, ka Gudonis viņa gadījumā organizējis interviju publicēšanu reģionālajā presē. Šo pakalpojumu aptuvenās izmaksas varētu būt ap 3000 latu, ko seguši kādi atbalstītāji, kuru vārdu Olšteins atsakās atklāt, aizbildinoties, ka visi ziedotāji redzami KNAB mājaslapā.
Vēl nerunīgāks ir cits sešinieka pārstāvis – visjaunākais deputāts Jānis Upenieks, kurš no 26.vietas sarakstā spēja ielēkt sestajā un tikt pie mandāta. Īpašā kampaņa ļoti palīdzējusi arī Upenieka radiniecei Elīnai Siliņai, kura spēja iekļūt Saeimā no 19.vietas sarakstā. Tomēr Upenieks domā, ka lauri nepienākas tikai konsultantam «Kārlim, kuru pazīstu». Piemēram, pats Upenieks ļoti aktīvi rosījies sociālajos tīklos. Upenieks gan noklusē, ka šī rosīšanās ir arī viņa kā sociālo mediju administratora darba pienākums tajā pašā kompānijā CMS, kuru vada «paziņa Kārlis». Pirms žurnāls Ir izrādīja interesi par CMS, tās mājaslapā vēl pagājušās nedēļas nogalē Upenieks smaidīja vadības fotogalerijā kopā ar valdes locekli Kārli Gudoni.
Šis ir īstais brīdis palūkoties, kādas iepriekš bijušas CMS saites ar politiku un tai pietuvinātiem mediju ļaudīm. Atbilde nepārsteidz. CMS un citas saistītās kompānijas 10.Saeimas vēlēšanās apkalpojušas PLL reklāmas kampaņu, šogad strādāts ar Aināra Šlesera partiju. Vēl agrāk, 2002.gadā, CMS saņēma vairākus miljonus latu vērtu pasūtījumu Rīgas domes projekta e-Rīga mārketinga komunikāciju plāna izstrādei un īstenošanai. Tolaik domi vadīja Gundars Bojārs, bet viņa padomnieks bija tuvs Aināra Šlesera domubiedrs Gundars Kukuls.
Izpētes vērtas ir arī kompānijas vadības un īpašnieku saites. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Gudonis patlaban ir vienīgais CMS valdes loceklis. Pirms viņa šajā amatā bijis uzņēmuma finansists Juris Goveiko, bet vēl agrāk direktors bija Lauris Špillers, kurš vienlaikus vadīja arī savu aģentūru Alpha Baltic.
Saistībā ar Gudoņa organizētajām kampaņas avīzēm parādās vēl kāda kompānija – dažām kā apmaksātājs norādīts SIA Engine Communication. Un jau atkal – firmas īpašniekiem ceļi krustojušies ar Špilleru, veidojot kopēju uzņēmumu.
Špillers ir reklāmas biznesa «veterāns», kuram veidojušās senas saites ar Latvijas telekanālu vadību, īpaši LNT bosu Andreju Ēķi. Formāli Špilleru ar CMS vairs nesaista nekas, taču viņa uzvārds Lursoft datos uzpeld – kompānijas vairākuma akcionāre ir Ieva Landorfa (agrāk Špillere), bet 20% daļu pieder mūzikas ierakstu kompānijas Platforma Records vadītājam Rimantam Liepiņam. Arī Liepiņš pazīstams kā ciešs Ēķa sadarbības partneris. Savukārt par Ēķa politiskajām simpātijām jautājumi nerodas – pirms 10.Saeimas vēlēšanām LNT sevi pieteica kā PLL ruporu, šoruden centās balstīt Šleseru.
Spriežot pēc Lursoft, interesantas pārmaiņas ap Jāņiem šogad notikušas paša Ēķa saimniecībā. Pašlaik kā LNT īpašnieks caur vairāku firmu ķēdi parādās kāds Armands Strods. Šis jurists ir maksātnespējas administrators, un vairāku gadu garumā viņa vārds parādījies dažādos projektos, kuros redzamas «oligarha» Andra Šķēles intereses (jau 2006.gadā kļuva par valdes locekli Rīgas sporta pilī, vēlāk pabija piena pārstrādes uzņēmumu valdēs). 2009.gadā viņš Šķēles līdzgaitnieka Edgara Šķendera vietā kļuva ne tikai par valdes locekli, bet arī par vienīgo īpašnieku firmai Finanšu restrukturizācijas risinājumi, kas iepriekš piederēja vienam no Šķēles impērijas kloniem – SIA INPO 7. Tieši šī bijusī Šķēles kompānija 22.jūnijā kļuvusi par īpašnieci SIA TVLondon, kura Lursoft parādās kā vienīgā a/s LNT akciju turētāja. Iepriekš TVLondon simtprocentīgi piederēja Ēķa a/s Neatkarīgie nacionālie mediji. Andrejs Ēķis neiesaistās sarunā par šo tēmu, tikai īsziņu virknē žurnālam Ir paskaidro, ka Lursoft dati neatbilstot realitātei, jo LNT īpašnieks «jau sen» esot viņš caur a/s Neatkarīgie nacionālie mediji. Savukārt Strods uz telefona zvaniem vispār neatbild.
Laiks parādīs, kā labā Saeimā darbosies ZRP šķeltnieki un vai tie, kas palīdzēja viņiem nonākt Saeimā, izrādīsies nesavtīgi konsultanti vai prasīgi saimnieki. Tikmēr Olšteins vaļsirdīgi noteic, ka darbošanos politikā neuzskata par dzīves augstāko sasniegumu, viņš esot «viena soļa attālumā» no advokāta eksāmena nokārtošanas. «Piekrītu, kāds var padomāt, ka man likumi nav radīti, ka esmu pārāk karstgalvīgs, bet es gribu būt izlēmīgs un drosmīgs,» saka Olšteins. Vissvarīgākā lieta viņa vērtību skalā esot savējiem ļaudīm no Vānes parādīt, ka esot labs cilvēks.
