Amerikāņu laikraksta The New York Times izmeklēšana atklāj, ka komunistiskajā Ķīnā daži tomēr ir vienlīdzīgāki par citiem – premjera tuvinieki viņa vadīšanas laikā tikuši pie 2,7 miljardiem dolāru lielas turības
Ķīnas premjera māte bija skolotāja valsts ziemeļos. Tēvs ganīja cūkas. Bērnībā «mana ģimene bija ārkārtīgi trūcīga», kādā runā pagājušajā gadā teica valdības vadītājs Veņs Dzjabao. Taču tagad, 90 gadu vecumā, premjera māte Jana Džijuņa ir spējusi izkulties no nabadzības, vēl vairāk – viņa ir kļuvusi apbrīnojami turīga. Veicot ieguldījumus lielā Ķīnas finanšu pakalpojumu kompānijā, pensionāre pirms pieciem gadiem nopelnīja 120 miljonus ASV dolāru, liecina uzņēmumu pārskati un uzraudzības dienestu arhīvs.
Sīkākas ziņas par to, kā 90 gadus veca atraitne ir spējusi tikt pie tik lielas bagātības, nav pieejamas. Nav pat iespējams noskaidrot, vai viņa vispār zina par kontiem, kas atvērti uz viņas vārda. Ir tikai skaidrs, ka tas viss notika laikā, kamēr viņas dēls kāpa augšup pa Ķīnas valdošās elites augstākajiem pakāpieniem: 1998.gadā viņu iecēla vicepremjera amatā, bet pēc pieciem gadiem – premjera amatā.
Veņa Dzjabao vadības laikā pie iespaidīgas turības tikusi arī viņa sieva, dēls, meita, jaunākais brālis, svainis un citi radi, liecina The New York Times izmeklēšana. Viņu kopējā bagātība ir vismaz 2,7 miljardi dolāru.
Vairākumā gadījumu tuvinieku vārdi ir noslēpti aiz dažādu partnerattiecību un investīciju instrumentu līmeņiem, kuros iesaistīti arī draugi, kolēģi un citi biznesa partneri. Tomēr šo finanšu shēmu atšķetināšana palīdz saprast, cik prasmīgi pie peļņas ir tikuši cilvēki ar labiem politiskiem sakariem, ignorējot robežu starp valsts izpildvaru un uzņēmējdarbību. Ir diezgan uzskatāmi redzams, kā politiskā ietekme tikusi izmantota privātas peļņas gūšanai strauji augošajā Ķīnas ekonomikā.
Atšķirībā no daudziem citiem jaunajiem Ķīnas uzņēmumiem premjera ģimenes darījumi bieži vien saņēmuši finansiālu atbalstu no valstij piederošām kompānijām, to skaitā China Mobile, kas ir viens no lielākajiem mobilo sakaru operatoriem valstī. Citos gadījumos, kā liecina dokumenti, atbalstu snieguši Āzijas bagātākie magnāti. Tādā veidā Veņa Dzjabao tuvinieki tikuši pie akcijām bankās, dārgakmeņu apstrādes un tirdzniecības firmās, tūrisma kūrortos, telekomunikāciju kompānijās. Lai to paveiktu, bieži vien par starpniekiem izmantotas ārzonu firmas. Starp šādi veidotiem holdingiem ir jaunu villu projekts Pekinā, riepu rūpnīca Ķīnas ziemeļos, firma, kas palīdzēja būvēt par Putna ligzdu saukto olimpisko spēļu stadionu, kā arī viena no lielākajām finanšu pakalpojumu kompānijām pasaulē Ping An Insurance.
«Neko nezinām»
Premjeram Veņam Dzjabao, kas kopumā ir pazīstams kā tiešs un saprātīgs valdības vadītājs, ir būtiska loma arī jaunajos ekonomiskajos apstākļos, kuros uz brīvo tirgu orientētā komunistiskā valsts joprojām saglabā lielu teikšanu. Tas attiecas arī uz uzņēmumiem, kuros naudu pelnījuši viņa radi. Piemēram, Ķīnas kompānijas nedrīkst sākt tirgot savas akcijas biržā, kamēr nav saņemta valdības aģentūru atļauja. Premjeram ir arī izšķirošais vārds par investīcijām tādos stratēģiskos sektoros kā enerģētika un telekomunikācijas.
Tā kā Ķīnas valdība savus lēmumus publiski izskaidro reti, nav īsti zināms, kāda ir bijusi Veņa Dzjabao (70) loma būtiskos lēmumos par ekonomisko politiku un uzraudzību. Tajā pašā laikā redzams, ka dažos gadījumos premjera radi ir tikuši pie labas peļņas, pateicoties valdības pieņemtajiem lēmumiem. Piemēram, premjera jaunākajam brālim pieder kompānija, kura uzvarēja pasūtījuma konkursā un līdztekus tam saņēma 30 miljonu dolāru subsīdijas, lai veiktu notekūdeņu attīrīšanu un medicīnisko atkritumu pārstrādi Ķīnas lielākajās pilsētās. Līguma izpildītājs tika izraudzīts neilgi pēc tam, kad premjers paziņoja par stingrākiem noteikumiem medicīnas atkritumu apstrādē pēc 2003.gadā piedzīvotā SARS vīrusa uzliesmojuma.
Savukārt 2004.gadā Veņa Dzjabao vadītā Valsts padome pieņēma lēmumu neuzlikt nekādus ierobežojumus Ping An Insurance un dažu citu kompāniju ekspansijai. Tā rezultātā Ping An varēja laist savas akcijas biržā, nekavējoties palielinot to vērtību par 1,8 miljardiem dolāru. Interesanti, ka pirms akciju laišanas tirgū investīcijas šajā kompānijā ar dažādu firmu starpniecību bija paspējuši veikt vairāki premjera radi un draugi un pēc tam tika pie labas peļņas. Pēc 2007.gada pārskatiem, kas ir pēdējie publiski pieejamie dokumenti, var izskaitļot, ka radiem un draugiem pieder akcijas par 2,2 miljardiem. Pašlaik Ping An tirgus vērtība tuvojas 60 miljardiem.
Ping An mums atbildēja, ka kompānija «neko nezina par to, kādi cilvēki atrodas aiz akcijas turošo uzņēmumu vārdiem, Ping An necenšas noskaidrot, kādi motīvi vada cilvēkus, kas pērk un pārdod mūsu akcijas».
Lai gan Ķīnas komunistiskās partijas iekšējie noteikumi mudina augstākās amatpersonas publiskot savu un tuvāko radu turību, nav nekādu likumu vai instrukciju, kas viņiem aizliegtu kļūt par lielu darījumu starpniekiem vai būtiskiem investoriem. Un izskatās, ka tieši tā ir noticis, izmantojot savu uzvārdu un ietekmi.
Daļa ķīniešu gan samiernieciski norāda, ka, ļaujot komunistu līderiem tikt pie peļņas ekonomiskās izaugsmes laikā, ieguvēji ir visi – augstākās amatpersonas tad pašas atbalsta uz brīvu tirgu orientētas reformas.
Veņa Dzjabao radi ar partijas mudināto atklātību gan neaizraujas. Gluži pretēji – centušies paslēpt savus darījumus, liecina mūsu izpētītie dokumenti, kas iesniegti uzraudzības iestādēm Ķīnā. Tie atklāj, ka peļņas reālie guvēji slēpjas pamatīgi savītos tīklos, reizēm pat aiz piecu starpniekfirmu fasādes.
The New York Times sarēķināja, ka premjera mātei piederošo akciju vērtība kompānijā Ping An 2007.gadā bija 120 miljoni dolāru. Viņas saistību ar ieguldījumiem var atrast, izpētot valsts izsniegtās personas identitātes kartes un izsekojot trīs savstarpēji saistītu firmu darījumiem. Oficiāli Ping An akciju turētāja ir holdinga kompānija Taihong, kas reģistrēta premjera dzimtajā pilsētā Tiaņdzjiņā.
Šāda slēpšanās ir diezgan ierasta prakse valdošajā elitē. Kad šāgada jūnijā biznesa ziņu portāls Bloomberg News izpētīja un aprakstīja Ķīnas pašreizējā viceprezidenta un, visticamāk, nākamā Valsts prezidenta Sji Dziņpina ģimenes darījumus, atklājās, ka peļņa ir sasniegusi vairākus miljonus dolāru. Ķīnas valdība nekavējoties bloķēja interneta piekļuvi Bloomberg mājaslapai.
«Augstākajās varas aprindās nav tādas ģimenes, kurai nebūtu līdzīgu problēmu,» saka bijušais Veņa Dzjabao kolēģis valdībā, kurš pašreizējo premjeru pazīst jau 20 gadus. Viņš piekrīt runāt tikai anonīmi.
The New York Times ar savāktajiem faktiem iepazīstināja arī Ķīnas valdību, taču tā atteicās no komentāriem. Līdzīgi klusēt izvēlējās arī Veņa Dzjabao tuvinieki.
Vienīgā, kas atbildēja, bija biznesmene Duaņa Veihuna, kurai pieder kompānija Taihong un kas bija premjera mātes un citu radinieku starpniece Ping An akciju iegādē. Biznesmene ir premjera sievas draudzene. Viņa skaidro, ka aiz politiskās ģimenes uzvārdiem patiesībā esot slēpusi savus ieguldījumus. «Kad investēju naudu Ping An, nevēlējos, lai par to raksta prese, tāpēc meklēju citus cilvēkus, ko norādīt kā akciju turētājus.»
Tas, ka akciju turētāji dīvainā kārtā izrādījās premjera radinieki, esot «negadījums». Pat par spīti tam, ka parasti šādos gadījumos ir nepieciešams personas identifikācijas numurs un paraksts. Uzņēmēja šo procesu esot uzticējusi palīgiem, tāpēc īsti nezina, kādā veidā viņi izvēlējušies politiķa radus un tikuši pie personīgās informācijas.
Caurskatot korporatīvos un uzraudzības iestāžu arhīvus laika posmā no 1992. līdz 2002.gadam, nav iespējams atrast nevienu holdingu, kas būtu reģistrēts uz paša premjera Veņa Dzjabao vārda. Tāpat nav iespējams atrast norādes, vai viņš ir atturējies no balsošanas tajos gadījumos, kad valdība pieņēma politiskus lēmumus par biznesiem, kuros iesaistīti tuvinieki.
Tas gan visu šo laiku nav pasargājis no baumām, ka Veņa Dzjabao radi un draugi, protams, ir izmantojuši politisko ietekmi sava biznesa izkārtošanā.
Lai gan nav skaidrs, cik lielā mērā premjers ir informēts par sev tuvo cilvēku turīgumu, 2010.gadā WikiLeaks nopludinātajos ASV Valsts departamenta e-pastos ir norādes, ka politiķis to zina, turklāt nav diez cik priecīgs. «Ģimenes aktivitātes Veņam iedveš riebumu, taču viņš vai nu nespēj, vai arī nevēlas ķerties pie grožu pievilkšanas,» amerikāņu diplomātiem stāstījis kāds ķīniešu menedžeris, kas strādā amerikāņu uzņēmumā Šanhajā.
«Dimantu karaliene»
Ķīnas elitē nav noslēpums, ka premjera dzīvesbiedre Džana Beili ir ļoti turīga sieviete, kas savulaik kontrolēja valsts juvelierizstrādājumu tirdzniecību. Uzkrītoši gan ir tas, ka nauda viņas kontos sāka ieplūst pēc tam, kad vīrs iekļuva pašās augstākajās varas aprindās.
Pēc aroda Džana Beili ir dārgakmeņu eksper-te, kas lielākajai daļai ķīniešu nav pazīstama. Viņa ļoti reti kopā ar vīru dodas valsts vizītēs vai piedalās publiskos pasākumos. Liels retums ir fotogrāfijas, kurās vīrs un sieva pozē kopā. Lai gan cilvēki, kas strādājuši kopā ar Džanu Beili, stāsta, ka sievietei ir izsmalcināta gaume, it īpaši attiecībā uz dārglietām, ikdienā viņa ģērbjas atturīgi, nelielās ar savu naudu un visus jaunos darījumus mēdz kārtot aizkulisēs.
WikiLeaks nopludinātajos e-pastos ir pausts pieņēmums, ka Veņs Dzjabao savulaik pat esot apsvēris šķiršanos, jo uzskatījis, ka sieva dimantu tirdzniecībā personīga labuma gūšanai izmanto valsts kanālus. «Valsts vadībā viņas biznesa aktivitātes ir labi zināmas,» saka kāds baņķieris, kas strādājis kopā ar Veņa Dzjabao tuviniekiem. Diezgan bieži gadījies, ka privātus darījumus ar biznesmeņiem premjera sieva kārtojusi no sava valsts amata kabineta. «Ja jums piezvana, vai tad jūs teiksit «nē»?»
Džanas Beili ietekme sāka nostiprināties 90.gados, kad viņa strādāja par regulu izstrādātāju Ģeoloģijas ministrijā. Tolaik Ķīnas juvelierizstrādājumu tirgus vēl bija autiņos.
Vīrs jau darbojās kompartijas galvenajā mītnē, kas atrodas galvaspilsētas centrā blakus vēsturiskajai Aizliegtajai pilsētai, bet sieva izstrādāja jaunus standartus un noteikumus valsts dārgakmeņu industrijai. Viņa palīdzēja izveidot Nacionālo dārgakmeņu analīzes centru Pekinā un Dimantu biržu Šanhajā – tagad tās abas ir kļuvušas par visietekmīgākajām institūcijām šajā nozarē.
Valstī, kur valdība ilgu laiku bija galvenā noteicēja ekonomiskajos un tirgus procesos, oficiālajiem dārglietu uzraugiem piederēja galīgais lēmums, kurām kompānijām atļaut veidot dimantu apstrādes rūpnīcas un kam piešķirt tirdzniecības licences. Viena no instrukcijām paredzēja, ka ikvienam dimantu ieguvējam ir jāpērk Ķīnā pārdoto dārgakmeņu autentiskuma sertifikāts no valsts vadītā analīzes centra Pekinā. Džana Beili ap to laiku bija kļuvusi par šīs iestādes vadītāju.
Tā rezultātā, kad Ķīnā ieradās, piemēram, pasaulslaveno juvelierfirmu Cartier vai De Beers vadītāji, lai piedāvātu savu preci milzīgajā austrumvalsts tirgū, vispirms bija jādodas audiencē pie Džanas Beili. Ne velti viņa iemantoja iesauku «Dimantu karaliene».
«Viņa tur ir pati svarīgākā persona,» atzīst Gaetāno Kavaljēri, Šveicē bāzētās Pasaules Juvelieru konfederācijas prezidents. «Viņa bija vienīgais tilts starp partneriem – ķīniešiem un ārzemniekiem.»
Cilvēki, kas strādāja kopā ar Džanu Beili, atceras, ka jau 1992.gadā sāka izplūst robeža, kurā brīdī priekšniece ir valsts darbiniece un kurā kārto privātas intereses. Kļūstot par valstij piederošās Minerālu un dārgakmeņu korporācijas vadītāju, viņa sāka investēt valsts uzņēmuma naudu jaunos start-up uzņēmumos. Bet ap 1998.gadu, kad viņas vīrs tika iecelts par vicepremjeru, Džana Beili jau aktīvi veidoja privātas firmas, iesaistot draugus un radus.
Arhīvos atrodamie fakti liecina, ka viņas vadītais valsts uzņēmums investēja naudu vairākās savstarpēji saistītās dimantu privātfirmās, kuras vadīja pašas radi vai, kā vienā gadījumā, kolēģe no Nacionālā Dārgakmeņu analīzes centra.
Piemēram, 1993.gadā Džanas Beili vadītais valsts uzņēmums palīdzēja izveidot lielu juvelierizstrādājumu tirdzniecības firmu Beijing Diamond. Pēc gada 80% akciju privatizēja viņas jaunākais brālis un divi kolēģi. Tikmēr Beijing Diamond jau bija paspējusi investēt naudu firmā Shenzhen Diamond, kas savukārt pieder premjera Veņa Dzjabao jaunākajam brālim.
Vēl viens veiksmīgs darījums bija kopuzņēmums Sino-Diamond, kuru izveidoja Džanas Beili vadītais uzņēmums kopā ar citu valstij piederošu uzņēmumu China Mineral. Jaunajai kopfirmai bija ļoti ciešas saites ar kompāniju, kuru vada Džanas Beili brālis.
1999.gada vasarā, kad Sino-Diamond parakstīja ienesīgus līgumus par dimantu iepirkšanu no Krievijas un Dienvidāfrikas, kopuzņēmumu nolēma sākt kotēt biržā. Pārdoto akciju summa sasniedza 50 miljonus dolāru, no kuriem astoņi miljoni ieripoja Džanas Beili ģimenes kontos, liecina uzņēmumu finanšu reģistra dati.
Lai gan pati priekšniece nevienā dokumentā neparādās kā tiešā akciju turētāja, viņas bijušie kolēģi un biznesa partneri stāsta, ka visi Džanas Beili agrīnie lēmumi dimantu tirdzniecības jomā ir palīdzējuši izveidot lielu un vērtīgu uzņēmumu portfeli, kurā vēlāk ar priekšnieces atbalstu pie ienesīgām daļām ir tikuši ģimenes locekļi un lojālākie kolēģi.
«Pēc tam, kad Veņs Dzjabao kļuva par premjeru, viņa sieva pārdeva daļu no savām investīcijām dimantu biznesā un ķērās pie jaunām lietām,» stāsta kāds ķīniešu uzņēmējs, kas veicis darījumus ar politiķa ģimeni. Viņš lūdz neatklāt savu vārdu, jo baidās no valdības atriebības.
2007.gadā Taivānas televīzija, atsaucoties uz kādu tirgotāju, ziņoja, ka Džana Beili gadatirgū Pekinā nopirkusi 275 000 dolāru dārgus nefrīta auskarus. Pēc sižeta parādīšanas tirgotājs sevis teikto atsauca, bet Ķīnas valdības cenzori pasteidzās nobloķēt ikvienu pārpublicēto ziņu.
Vienīgais dēls
Kādā vēlā vakara stundā šāgada sākumā premjera vienīgais dēls Veņs Juņsuns bija redzams luksusa bārā Xiu, kas atrodas Pekinas Park Hyatt viesnīcā. Sūca kokteiļus, un apkārt bija sasēduši vairāki citi galvaspilsētas nouveau riche. Dārgi uzvalki, smalkas kleitas un somiņas ar slavenu zīmolu logo.
Vadošo amatpersonu bērni Ķīnā nu jau labu laiku tiek uzskatīti par īpašu šķiru. Viņus dēvē par princīšiem un princesēm. Viņi lielākoties ir skolojušies prestižās universitātēs ārzemēs un visur pieprasa VIP attieksmi, ieskaitot pievilcīgu uzņēmumu akciju darījumus. Principā viņi ir vienīgie, kuri iemanās izdevīgi izkārtot darījumus pat tādās nozarēs, kur valsts aizvien saglabā ciešu kontroli.
Aptuveni 40 gadus vecais premjera dēls šo princīšu vidū izceļas ar īpaša veiksminieka statusu. Starp citu, viņš uzstāj, lai citi cilvēki viņu uzrunā angļu vārdā Vinstons.
The New York Times veiktā Vinstona Veņa investīciju analīze, kā arī intervijas ar cilvēkiem, kas viņu pazīst jau gadiem, atklāj: premjera dēla vēriens bijis plašs un ļoti ienesīgs, pat salīdzinot ar citiem ķīniešu jaunbagātniekiem.
Tieši ar viņu vairākus start-up uzņēmumus izvēlējies dibināt valstij piederošais China Mobile. Pēdējos gados Vinstons ir veicis sarunas ar kinostudijām Holivudā, piedāvājot investēt filmu ražošanā. Sūdzoties par Ķīnas internātskolu slikto kvalitāti, viņš nesen nolīga prestižu amerikāņu privātskolu ķēdes Choate and Hotchkiss direktorus par uzraugiem jaunas privātas skolas izveidošanai Peki-nas nomalē. Projekta izmaksas – 150 miljoni dolāru.
Vinstonam un viņa sievai pieder akcijas jauno tehnoloģiju industrijā un elektroenerģijas kompānijā, kā arī pastarpināti ieguldījumi Union Mobile Pay, kas ir valdības atbalstītā maksājumu platforma internetā. Starp citu, Vinstons dzīvo kopā ar vecākiem premjera rezidencē Pekinas centrā.
«Viņš nekautrējas izmantot savu ietekmi darījumu kārtošanā,» saka kāds investors, kam ar Vinstonu sanāk tikties diezgan bieži.
Pats Vinstons no intervijas atteicās, bet viņa sieva telefonsarunā atbildēja, ka vīra biznesa darījumi tiekot kritizēti negodīgi. «Viss, kas par viņu sarakstīts, nav taisnība. Patiesībā viņš ar biznesu tik daudz nemaz vairs nenodarbojas.»
Vinstons studēja Pekinas Tehnoloģiju institūtā, saņemot inženiera diplomu. Tad devās uz Kanādu, kur ieguva maģistra grādu inženierzinātņu materiālos, bet pēc tam pabeidza maģistra programmu biznesā arī ASV.
Kad 2000.gadā atgriezās Ķīnā, viņš piecos gados palīdzēja izveidot trīs veiksmīgas tehnoloģiju kompānijas. Divas no tām tika pārdotas biznesmenim no Honkongas, bet trešā – magnātam Li Kašinam, kas tiek uzskatīts par turīgāko cilvēku Āzijā.
Vinstona pirmais uzņēmums bija interneta datu pakalpojumu sniedzējs Unihub Global, kura izveidē 2000.gadā tika ieguldīti divi miljoni dolāru. Šo naudu aizdeva radi un viņa mātes bijušie kolēģi valdībā un dimantu biznesā, liecina biznesa pārskati. Firmas pirmie lielākie klienti bija valstij piederošas brokeru kompānijas un Ping An, kurā, kā zināms, daļas pieder Veņa Dzjabao ģimenei.
Vēl vērienīgāks biznesa projekts izrādījās 2005.gadā izveidotā privātā investīciju kompānija New Horizon Capital, kuru viņš nodibināja kopā ar dažiem ķīniešu izcelsmes studiju biedriem universitātē Amerikā. Kompānija diezgan ātri savāca 100 miljonu dolāru aktīvus no dažādiem investoriem, ieskaitot japāņu banku un Singapūras valdības investīciju fondu.
Vinstona vadībā New Horizon kļuva par ietekmīgāko privāto investīciju firmu Ķīnā, ieguldot naudu biotehnoloģijās, saules un vēja enerģijā, kā arī celtniecības tehnikas ražošanā. Firma ar pirmajām investīcijām nopelnīja 430 miljonus, tas ir, sagādāja saviem pirmajiem ieguldītājiem vairāk nekā 400% peļņu. Tagad firmas investīciju portfelis sasniedzis 2,5 miljardus dolāru.
Tiesa, daži no Vinstona darījumiem izpelnījušies kritiku. 2010.gadā New Horizon nopirka 9% no kompānijas Sihuan Pharmaceuticals, un tas notika tikai divus mēnešus pirms firmas akciju palaišanas brīvajā tirgū. Honkongas birža norādīja, ka tik vēlas investīcijas rada aizdomas par informācijas noplūdi, un pieprasīja, lai New Horizon pārdod atpakaļ savas daļas. Vinstona firma tā izdarīja, tiesa, ar peļņu – 47 miljoniem dolāru.
Drīz pēc tam New Horizon paziņoja, ka Vinstons ir atteicies no kompānijas ikdienas vadīšanas, jo pieņēmis jauna darba piedāvājumu China Satellite Communications Corp., kas ir valstij piederoša kompānija ar ciešiem sakariem Ķīnas kosmosa izpētes programmā. Kopš tā laika viņš jau ir iecelts par kompānijas vadītāju.
Paklups?
2007.gada ziemā, neilgi pirms valdības vadītāja otrā termiņa sākšanas, Veņs Dzjabao aicināja ieviest jaunus, stingrākus pasākumus korupcijas apkarošanai, it īpaši augsta līmeņa amatpersonu vidū. «Visu līmeņu valdības darbiniekiem ir jākļūst par piemēru centienos izskaust zagšanu,» viņš teica partijas līderu sanāksmē Pekinā. «Viņiem ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu, ka valdības ietekmi savā labā izmanto arī ģimenes locekļi, draugi un pakļautie.»
Šī runa bija kā atgādinājums domai, ko politiķis pauda jau agrāk – valsts ierēdņiem ir atklāti jādeklarē savi ienākumi, bet vadošajām amatpersonām ir jāpublisko savas ģimenes īpašumi.
Vai tamlīdzīgi rīkojās arī pats Veņs Dzja-bao, nav zināms, jo, kā jau minēts, Ķīnas Komunistiskā partija šādu informāciju nepublisko. Pat ja tas būtu noticis, liela daļa no šajā rakstā minēto uzņēmumu šādā sarakstā nemaz neiekļūtu, jo premjera sievas, dēla un meitas firmas viņiem pieder pastarpināti.
Aptuveni 80% no 2,7 miljardu dolāru lielās ģimenes bagātības, ko atklājusi The New York Times izmeklēšana un ko apstiprinājuši no malas nolīgti neatkarīgi auditori, ir reģistrēti uz premjera mātes, jaunākā brāļa, divu svaiņu, brāļa sievas, vedeklas un viņas vecāku vārda, tātad nepakļaujas partijas noteikumiem par tuvāko ģimenes locekļu īpašumu deklarēšanu.
8.novembrī Pekinā sāksies kompartijas 18.kongress, kurā tiks izziņoti jaunie valsts līderi. Paredzams, ka Veņs Dzjabao atkāpsies no premjera pienākumiem, jo sasniedzis pensijas vecumu. Politiskie analītiķi gan uzskata, ka viņam aizvien būs liela teikšana partijas un valdības aizkulisēs. Tomēr tagad atklātībā nākušie fakti par viņa tuvinieku iespaidīgo bagātību var nopietni iedragāt Veņa reputāciju, norāda analītiķi.
Šāgada martā premjers lika noprast, ka neko nezina par apkārt klīstošajām baumām par viņa ģimenes rocību. Televīzijā translētas preses konferences laikā Veņs Dzjabao teica: «Nekad neesmu izmantojis savu amatu personīga labuma gūšanai.»
«Es varu drosmīgi skatīties savas tautas acīs,» diezgan emocionāli teica premjers. «Ir daudzi cilvēki, kas augstu novērtē manu darbu un sasniegumus. Un ir arī tādi, kuriem patīk kritizēt. Gala vārdu teiks vēsture.»
Naska cenzūra
Pēc šā raksta publicēšanas Ķīnas varas iestādes nekavējoties bloķēja piekļuvi The New York Times mājaslapai.
Ķīnā nedarbojas tviteris, taču līdzīga veida vietējie sociālie portāli sāka cenzēt vairākus vārdu savienojumus un to meklēšanu tīmeklī, piemēram, «2,7 miljardi», «Dimantu karaliene», «Veņa klans», «Veņa kroņprincis», kā arī premjera vārda «Veņs» meklēšanu kombinācijā ar vārdiem «bagātība» un «ģimene».
Valdības preses sekretārs ārzemju reportieriem paskaidroja, ka raksts par Veņa Dzjabao ģimeni ir «Ķīnas apmelošana, kuru vada ārēji spēki». Savukārt The New York Times mājaslapas bloķēšana notikusi «saskaņā ar likumiem un normām».
