Ir 3.oktobra numura rakstā Temīdas kļūdas nepareizi norādīts, ka Augstākās tiesas krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe kā vienīgais no šā departamenta senatoriem nav skatījis nevienu no lietām, kurās vēlāk Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumus. Patiesībā arī Dzalbe ir skatījis vismaz vienu šādu lietu, kas rakstā apkopotajā statistikā nebija iekļauta – Ginta Baltiņa lietu 2007.gadā kopā ar senatoriem Freibergu un Čiževski. Atvainojamies lasītājiem!
Žurnāla rubrika: Svarīgi
Radars pasaulē
Nedēļas notikumi pasaulē
Eiropai būs nopietni jārisina imigrantu jautājums – Vidusjūra pārvēršas par Āfrikas imigrantu kapsētu, apgalvo Maltas premjerministrs Džozefs Maskats, pieminot pēdējās nedēļās vairākus simtus bojāgājušo. Pēc traģiskajām imigrantu kuģu avārijām Itālija pastiprinājusi patruļas Vidusjūrā, paziņojis Itālijas premjerministrs Enriko Leta. Maltā un Itālijā vien šogad ieradušies jau aptuveni 32 000 imigrantu.
Lai arī daudzi prognozēja, ka šogad Nobela Miera prēmiju varētu saņemt pakistāniešu meitene Malala Jusafzai, dienu iepriekš viņai tika piešķirta Eiropas Parlamenta prestižā Saharova balva. Malala Jusafzai vadīja kampaņu par meiteņu izglītību Pakistānā un tika smagi sašauta, kad talibi uzbruka skolas autobusam. Savukārt Nobela Miera prēmija piešķirta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) par tās ilggadējiem centieniem pasaulē izskaust ķīmiskos ieročus. OPCW darbības svarīgumu aktualizējuši nesenie notikumi Sīrijā.
Lietuvas Viļņas apriņķa administratīvā tiesa uz trim mēnešiem apturējusi Krievijas TV kanāla Pervij Baltijskij (PBK) retranslāciju, kas raida Baltijā. Lēmums pieņemts PBK translētās pārraides Cilvēks un likums dēļ, jo tajā pausta nicinoša attieksme pret Lietuvas brīvības cīņām un 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem.
Polijas pilsētā Gdaņskā varasiestādes demontējušas Mākslas akadēmijas 5.kursa studenta Ježija Šumčika nelikumīgi uzstādīto pieminekli padomju karavīram izvarotājam. Skulptūra Komm, Frau (Nāc, sieviete) 12.oktobra vakarā tika novietota Gdaņskas Uzvaras alejā uz sarkana postamenta līdzās krievu tankam T-34, kas tur uzstādīts padomju «atbrīvotājiem». Mākslinieks skulptūrai iespaidojies, lasot, ka padomju armijas karavīri 1944. un 1945.gadā ceļā uz Berlīni izvarojuši vietējās sievietes. Skulptūra esot veltījums vēsturiskās patiesības atjaunošanai un kara laika sieviešu likteņiem. Šumčiks gribējis skulptūru uzstādīt jau 17.septembrī, kad bija kārtējā gadskārta kopš PSRS iebrukuma Polijā 1939.gadā.
Vēzis Eiropas Savienībai 2009.gadā izmaksājis 126 miljardus eiro (88,5 miljardus latu), liecina pētījums. Šī summa galvenokārt sastāv no izdevumiem veselības aprūpes sistēmai, tai skaitā medikamentiem, no neapmaksātās aprūpes, ko snieguši draugi un radinieki, kā arī no zaudētās produktivitātes, kas saistīts ar priekšlaicīgiem nāves gadījumiem un slimībām. Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija veido vairāk nekā divas trešdaļas no šīm izmaksām, savukārt plaušu vēzis vislielākos kopējos izdevumus – 18,8 miljardus eiro -, kā arī vislielāko produktivitātes zudumu.
Lietuvas peldēšanas brīnumbērns Rūta Meilutīte kārtējo reizi labojusi pasaules rekordu. Maskavā notiekošajā Pasaules kausa posmā īsajā baseinā 16 gadus vecā Meilutīte 100 metru brasā distanci veica minūtē un 2,36 sekundēs. Līdzšinējo pasaules rekordu, kas kopš 2009.gada piederēja amerikānietei Rebekai Soni, Meilutīte laboja par 0,34 sekundēm.
Radars Latvijā
Nedēļas notikumi Latvijā
Par ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus, Konkurences padome ar 1,56 miljonu latu lielu naudas sodu sodījusi a/s Latvijas gāze. Padome uzņēmumam likusi pārtraukt pārkāpumu, kā arī norādījusi, ka tās lēmums nevar būt iemesls, lai Latvijas gāze celtu tarifus.
Valdības koalīcija fiksējusi panākto vienošanos termiņuzturēšanās atļauju jautājumā un vienojusies par valsts 2014.gada budžeta pieņemšanu. Vienošanās paredz Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad var piešķirt ne vairāk par 700 termiņuzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 uzturēšanās atļauju gadā par darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro. Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu termiņuzturēšanās atļauju skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, turklāt katru gadu vēl 100 uzturēšanās atļauju varētu piešķirt par darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Nacionālās apvienības (NA) valde atbalsta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores Daces Melbārdes kandidatūru kultūras ministres amatam. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) pēc panāktās vienošanās par nākamā gada budžeta jautājumiem vairs neredz pamatu NA novilcināt jautājumu ar kultūras ministra kandidāta izvirzīšanu.
Politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) reitings samazinās otro mēnesi pēc kārtas, tomēr SC arī septembrī bija populārākais politiskais spēks, liecina Latvijas faktu aptauja. SC septembrī bija visvairāk atbalstītāju – 24,3%, otrā populārākā partija bija Vienotība (14,4%), trešie – Zaļo un Zemnieku savienība (9,4%), ceturtie – Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (6,5%). Reformu partija var rēķināties vairs tikai ar 1,8% vēlētāju atbalstu.
Pieci Saeimas deputāti, Baltkrievijas finansēti, piedalījušies hokeja spēlē Minskā pret Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko komandu, kurai zaudējuši. Komandā vienojušies Artūrs un Raimonds Rubiki no SC un Imants Parādnieks, Romāns Naudiņš no Nacionālās apvienības, kā arī neatkarīgais deputāts Viktors Valainis. Baltkrievu opozīcijas mediji Saeimas deputātu sportiskās aktivitātes vērtē kā atbalstu Lukašenko propagandas mašīnai.
Rīgas apgabaltiesa apķīlājusi valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic akcijas bijušā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika prasībā pret likvidējamo Latvijas krājbanku un Satiksmes ministriju. Šis lēmums nav pārsūdzams. Satiksmes ministrija apgalvo, ka apgabaltiesas lēmums neietekmēs airBaltic ikdienas darbību un turpmāko investoru piesaistes procesu.
ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis atbrīvots no Centrālcietuma. Lai arī valdība lēma apsūdzēto izdot ASV, kas to pieprasīja, advokāti vērsās ECT, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta.
Traģēdija Jelgavā – otrdien bija miruši jau seši cilvēki, vēl vairāki smagi saindējušies ar alkoholam līdzīgu šķidrumu. Policija pieļauj, ka nelegālā alkohola tirgotavās jeb točkās nonācis kāds tehnisks šķidrums. Iekšlietu ministrs apgalvo, ka atrastas «vainīgās» divas točkas un nāvējošā dzira ārpus Jelgavas neesot izplatīta. Aizturētas piecas personas. Pēdējās lielākās saindēšanās ar nelegālu dziru notika 2007.gadā Preiļos, kur saindējās ap simts, bet nomira deviņi cilvēki, un Gulbenē, kur saindējās 29 cilvēki.
Pazīstamais hokeja vārtsargs Artūrs Irbe vairs nevēlas strādāt kopā ar Latvijas Hokeja federācijas prezidentu Kirovu Lipmanu, kurš Irbem esot «atklāti norādījis uz neatbilstību Latvijas izlases trenera amatam», kā arī nav pildījis uzņemtās saistības. Tāpēc Irbe iesniedzis atlūgumu no darba hokeja izlasē. Lipmans solījis konfliktu noregulēt.
Ernests zīmē
Politisks process
Bišofa skats
PBK
Iespiesti griestos
ASV politisko līderu strīds par šķietami vienkāršiem un solidāriem veselības apdrošināšanas pamatprincipiem ir paralizējis valdības darbu un var novest pie ASV maksātnespējas, sāpīgi iedragājot visas pasaules ekonomiku
Man kaimiņos dzīvojošajam Gregam ir 27, un viņš ir tā dēvētais jaunais profesionālis ASV Valsts departamentā. Viņa alga labākajā gadījumā varētu būt 30 000 dolāru gadā pēc nodokļu nomaksas jeb aptuveni 1300 latu mēnesī – tāds ir dāsnākais iesācēju atalgojums ārlietu resorā, pēc publiski pieejamiem datiem. Taču nu jau divas nedēļas Gregs uz darbu neiet, jo atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā. Lielākoties dīkdienīgi nīkst mājās – puspagrabstāva dzīvoklī ar vienu guļamistabu, par kuru viņš kopā ar nesen saderināto draudzeni, vācu valodas skolotāju, ik mēnesi maksā 800 latu īri.
Līdzīgi puspagraba dzīvokļi ir diezgan tipiska jauno profesionāļu izvēle, jo dzīve ASV galvaspilsētā nav lēta. Piemēram, viens brauciens sabiedriskajā transportā maksā latu, bet pusdienu salāti bez dzēriena pat vienkāršās ēstuvēs reti kad ir lētāki par pieciem latiem.
Laiku pa laikam satiekot, aptaujājos, kad Gregs cer atgriezties darbā (un līdz ar to atkal saņemt algu). Viņš parasti atturīgi atbild vienu un to pašu: «Tas vēl ir zem jautājuma zīmes.»
Tāda pati jautājuma zīme kopš 1.oktobra mulsina gandrīz miljonu sabiedriskā sektora darbinieku, kuri todien, kā parasti, ieradās darbā, lai jau drīz pēc tam saņemtu savu priekšnieku rīkojumu doties mājup. Un gaidīt.
Kopumā ASV valsts budžeta pakļautības iestādēs strādā 2,8 miljoni cilvēku, taču piespiedu brīvdienās tika aizsūtīta nepilna trešdaļa. No vairākiem tūkstošiem ASV Valsts departamenta darbinieku bezalgas atvaļinājumā sēž 350 – lielākoties tādi paši jaunie profesionāļi kā Gregs. Piemēram, Satiksmes ministrijā pašlaik nestrādā 33% darbinieku, izņemot gaisa satiksmes kontrolierus. Uz darbu nav jāiet 1300 no 1700 cilvēkiem jeb 76% no tiem, kas strādā ASV prezidenta kancelejā. Savukārt ASV kosmosa pārvaldes aģentūrā NASA nestrādā pat 97% darbinieku, izņemot zinātniekus, kas nodrošina Starptautiskās kosmiskās stacijas funkcionēšanu.
Principā var teikt, ka viņi visi ir kļuvuši par savas valsts politisko līderu ķīlniekiem. Šoruden ir «saskrējušās» trīs iekšpolitiski svarīgas problēmas, kas draud ar finanšu galvassāpēm arī citām pasaules valstīm.
«Laba ideja», «slikta ideja»
ASV valsts iestāžu darbinieki nevar atgriezties darbā un saņemt algu, kamēr nav apstiprināts nākamā gada budžets (pēc amerikāņu valdības tradīcijas, tās finanšu gads ilgst no 1.oktobra līdz 30.septembrim). Prezidents Baraks Obama valsts budžeta projektu apstiprināšanai Kongresā iesniedza jau pirms krietna laika, taču likumdevēji pie tā izskatīšanas ķērās tikai pēc atgriešanās no vasaras atvaļinājuma.
Jo tuvāk nāca oktobris, jo skaļākas bija iebildes pret Obamas ieteikumiem. Republikāņu partija, kurai ir vairākums Kongresa Pārstāvju palātā un izšķiroša loma budžeta apstiprināšanā, nepiekrita dažādām lietām, piemēram, budžeta deficīta samazināšanas plāns nav pietiekami ambiciozs. Tā neatbalsta prezidenta ideju palielināt finansējumu infrastruktūras un jaunu tehnoloģiju attīstīšanai, kā arī pirmsskolas vecuma iestādēm. Un tā iebilst pret mēģinājumu atcelt specifiskas nodokļu atlaides valsts turīgākajiem pilsoņiem.
Tomēr tas viss, tā teikt, ir «pupu mizas», salīdzinot ar asāko dadzi republikāņu acīs. Šāgada 1.oktobrī sāka darboties viens no Obamas politikas galvenajiem jājamzirdziņiem – vispārējā veselības apdrošināšanas sistēma. Šis jautājums bija viens no viskarstāk diskutētajiem jautājumiem 2008.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, kad viņa oponenti to bieži vien apsaukāja kā «eiropeiska sociālisma ievazāšanu Amerikā». To aizvien pretrunīgi vērtē arī amerikāņu sabiedrība: septembra beigās veiktā NBC/Wall Street Journal aptaujā likumu par «labu ideju» atzina 38% respondentu, par «sliktu ideju» – 43%, bet konkrēta viedokļa nav atlikušajiem 19%.
Obama jauno likumu parakstīja 2010.gadā. Pēc tam tika apšaubīta tā konstitucionālā likumība un lieta nonāca ASV Augstākajā tiesā, kura pērn tikai ar vienas balss pārsvaru, galu galā, deva tam zaļo gaismu.
Taču konservatīvākie republikāņi aizvien nepadodas un tagad ķērušies pie jaunā veselības apdrošināšanas likuma torpedēšanas. Lai jaunā sistēma darbotos, tai atvēlēta papildu nauda valsts budžetā. Bloķējot budžeta pieņemšanu, automātiski tiek bloķēta arī Obamas likuma ieviešana. Un bezalgas atvaļinājumā palaistie valsts iestāžu darbinieki šajā jezgā ir tikai mazas skudriņas, kas pagadījušās zem ziloņu kājām.
Bankrots pēc slimnīcas
Veselības apdrošināšanas likumam ir lielas grūtības iedzīvoties amerikāņu nācijā, kur aizvien daudzi tic tā dēvētajam amerikāņu sapnim, tas ir, iespējai izsisties uz augšu un kļūt bagātam ar smagu darbu un uzņēmību. Turpretī, ja kāds līdzpilsonis, piemēram, dzīvo trūkumā un nevar atļauties veselības aprūpi, tad viņš pats pie tā ir vainīgs.
Nav noslēpums, ka ASV veselības aprūpe ir dārgākā pasaulē. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, 2010.gadā tēriņi uz vienu valsts iedzīvotāju (pēc pirktspējas paritātes indeksa) vidēji bija 8233 dolāri. Tas veido 17% no iekšzemes kopprodukta. Piemēram, Vācijā šis skaitlis ir divreiz mazāks.
Viens no iemesliem ir tas, ka «ASV ir vienīgā rūpnieciski attīstītā nācija pasaulē, kas lielākoties balstās uz privātu veselības apdrošināšanu industriju un kurai ir svarīga peļņa», uzskata ASV Senāta locekle Diāne Feinšteina no demokrātu partijas.
Lai nopirktu veselības apdrošināšanu uz gadu, pērn vidēji vienam cilvēkam bija jāmaksā 5615 dolāri jeb 2900 latu. 62% amerikāņu šo prēmiju samaksāja darbavieta. Pārējiem bija jāatver savi maki vai arī jādzīvo bez apdrošināšanas. Iznākums var izrādīties diezgan skarbs.
NerdWallet Health lēš, ka šogad personisku bankrotu, nespējot samaksāt par slimnīcu vai ārstu rēķinus, pasludinās gandrīz divi miljoni amerikāņu. Vairāk nekā to cilvēku, kas bankrotēs, jo nespēj samaksāt mājokļa kredītu.
Kādu rēķinu var saņemt neapdrošināta persona, kas nonāk kādā no galvaspilsētas Vašingtonas slimnīcām? Piemēram, saindēšanās ar medikamentiem, sēnēm vai čūskas kodiens bez nopietnām komplikācijām izmaksās 4-23 tūkstošus dolāru, plaušu karsoņa ārstēšana – no pieciem līdz 23 tūkstošiem, stenta ievietošana sašaurinātā artērijā – no 12 līdz 90 tūkstošiem atkarībā no slimnīcas prestiža un pakalpojumu kvalitātes.
Obamas piedāvātais risinājums ir vispārēja veselības apdrošināšanas sistēma, un tas savukārt nozīmē, ka no nākamā gada 1.janvāra polise individuāli jānopērk arī tiem, kuriem tās pašlaik nav. Pretējā gadījumā būs jāmaksā sods. Piemēram, personai, kas dzīvo uz valdības noteiktā nabadzības sliekšņa, apdrošināšana izmaksātu aptuveni 2000 dolāru gadā. Taču trūcīgajiem tiek piedāvātas ievērojamas atlaides un pabalsti. (Tieši šiem pabalstiem ir ieplānota nauda valsts budžetā, kuru republikāņi tagad bloķē.)
Atsitušies pret griestiem
Kopš valdības slēgšanas 1.oktobrī amerikāņu televīzijas ziņās dominē ietiepīgas politiķu sejas. Gandrīz katru dienu kaut ko paziņo kareivīgākie republikāņu partijas kongresmeņi no savām darba vietām Kapitolijā, un drīz pēc tam ar atbildi Baltajā namā klajā nāk prezidents Obama. Secība mēdz mainīties.
Starp abām ēkām ir divarpus kilometri, taču, klausoties politiķu vārdos, reizēm šķiet, ka viņus šķir okeāns. Laiku pa laikam medijus aplido daudzsološa ziņa, ka gaidāms kompromiss, taču tikpat ātri viss noplok ar secinājumu, ka neviena puse no savām pozīcijām atkāpties negrasās.
Par ķīlnieci šajā strīdā kļuvusi vēl viena svarīga aktualitāte, kas var radīt nepatīkamas globālas sekas. 17.oktobris ir pēdējais datums, kad ASV Kongresam būtu jānobalso par valsts parāda griestu pacelšanu.
ASV valdība nebūt nav vienīgā pasaulē, kuras tēriņi ir lielāki par nodokļu ieņēmumiem. Lai segtu iztrūkumu, Finanšu ministrija aizņemas naudu, izsniedzot valsts parādzīmes – investori visā pasaulē šos amerikāņu vērtspapīrus uzskata par vienu no drošākajiem ieguldījumu veidiem.
Taču jau 1939.gadā ASV Kongress pirmoreiz noteica limitu jeb griestus, cik liels var būt valsts kopējais parāds. Ja valdība vēlas limitu pacelt, ik reizi ir jāsaņem Kongresa atļauja.
Kopš 1980.gada parāda griesti ir tikuši celti 39 reizes, tajā skaitā 17 reizes prezidenta Ronalda Reigana valdīšanas laikā, četras reizes Bila Klintona laikā un septiņas reizes Džordža Buša laikā.
Pašlaik ASV oficiālā valsts parāda griestu robeža ir 16,7 triljoni dolāru, un Finanšu ministrija šo līmeni sasniedza jau maijā. Par laimi, tai bija iekšējas naudas rezerves, taču tās izsīks 17.oktobrī.
Parasti likumdevēji pasteidzās pacelt parādu griestus ik reizi, kad bija šāda nepieciešamība. Taču šoreiz šis jautājums kļuvis par otru ķīlnieku Obamas un republikāņu domstarpībās. Atsājot šo problēmu pašplūsmā, jau oktobra beigās ASV valdība nespēs izmaksāt investoriem aizdevumu procentus un atsevišķus parādus, kuriem pienācis atmaksas termiņš. Tas nozīmē valdības maksātnespēju, kas var izrādīties jauns finanšu trieciens ne tikai ASV ekonomikai, bet arī visai pasaulei. Ir bažas par kredītlikmju palielināšanos globālā mērogā.
Sagadīšanās pēc tieši šajās dienās Vašingtonā notiek Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējās sanāksmes, uz kurām sabraukuši vadošie finansisti no visas pasaules. Plānotā darba kārtība ir pajukusi, jo viņu prātus vairāk aizņem jautājums – kas būs, ja būs…
«To vienkārši nedrīkst pieļaut,» par ASV maksātnespējas iespējamību laikrakstam The New York Times izteicās Boduēns Pro (Baudouin Prot) no franču BNP Paribas, kas ir viena no lielākajām bankām pasaulē. «Sekas var būt absolūti katastrofālas.»
«Fiskālais strīds ir jāatrisina nekavējoties,» paziņojumā presei izteicās Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble.
ASV valdības slēgšana un parāda griestu problēma rada risku «nopietni iedragāt visu pasauli», preses konferencē paziņoja SVF direktore Kristīne Lagāra.
Zaudējumi
Visticamāk, balsojums par parāda griestu pacelšanu un, iespējams, arī valdības budžeta apstiprināšana notiks pēdējā mirklī pirms draudīgā termiņa. (Tas vēl nebija noticis līdz Ir redakcijas slēgšanai otrdienas vakarā – red.)
Taču jau tagad ir skaidrs, ka politiķu stīvēšanās valstij nes zaudējumus. Pēc finanšu pakalpojumu kompānijas Moody’s Analytics aplēsēm, ASV valdības slēgšana uz 3-4 nedēļām izmaksās 55 miljardus dolāru. Investīciju banka Goldman Sachs prognozē, ka tas samazinās ASV iekšzemes kopprodukta pieaugumu šāgada pēdējā ceturksnī par 0,9%. Salīdzinājumam – Amerikas IKP šogad pieaudzis tikai par nepilniem 2%, un atkopšanās pēc globālās finanšu krīzes aizvien ir trausla.
Vēl sāpīgāku triecienu nākas piedzīvot Vašingtonai – sabiedriskajā sektorā un valdības institūcijās ir nodarbināti 40% no galvaspilsētā strādājošajiem. Bet kopā ar piepilsētām tas ietekmē 700 000 cilvēku. Tas, kad viņi varēs atgriezties darbā un atkal sākt saņemt arī algas čekus, aizvien «ir zem jautājuma zīmes», kā saka Gregs.
Nākamā pietura: Šķirotava
Rīgas domes lēmums šķirot sabiedriskā transporta pasažierus rīdziniekos un iebraucējos, pēdējiem liekot maksāt divreiz dārgāk, aktualizējis jautājumu par galvaspilsētas pienākumiem, sastrēgumiem un deklarēšanās sistēmas caurumiem. Saeima sola iejaukties ar jaunu likumu, tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs neatmet cerības uz jaunu miljonu pieplūdi caurajā pilsētas budžetā
Nav pagājušas vēl pat divas nedēļas, kopš Rīgas dome nolēma galvaspilsētas sabiedriskā transporta pasažierus dalīt divās daļās – rīdziniekos un pārējos. Domes vadītājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) neslēpj, ka mērķis ir panākt, lai transporta atlaide pievilinātu Rīgā deklarēties vismaz 10 tūkstošus iedzīvotāju, kuri ikdienā strādā galvaspilsētā, taču oficiāli skaitās citu pašvaldību iedzīvotāji un savu ienākumu nodokli maksā to kasē. Rīdzinieki saņems atlaidi, bet visiem, kas nebūs deklarējušies Rīgā, brauciens izmaksās divreiz dārgāk. Tā Rīga cer tuvāko divu gadu laikā vairot savus ienākumus par 30 miljoniem latu.
Pēc domes lēmuma iedzīvotāji tiešām ir sadalījušies – tikai nevis rīdziniekos un iebraucējos, bet šīs idejas atbalstītājos un pretiniekos. Līdz 15.oktobrim rīdzinieka kartei, kas dod iespēju braukt sabiedriskajā transportā par puscenu, pieteikušies 2515 cilvēku. Savukārt platformā Manabalss.lv kopš 7.oktobra sākta 10 000 parakstu vākšana, lai atbildīgajam ministram iesniegtu prasību šādu šķirošanu nepieļaut, un līdz otrdienas vakaram iniciatīvu bija atbalstījuši nepilni septiņi tūkstoši cilvēku.
Nauda caurumu piesegšanai
Rīgas dome nolēmusi, ka no 1.janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus (0,60 eiro), savukārt Rīgā nedeklarētajiem biļete maksās 84 santīmus (1,20 eiro), kas atbilstot brauciena pašizmaksai.
Šādu lēmumu Rīgas dome pieņēma, balstoties uz datiem, kas uzrāda lielu starpību starp Rīgā strādājošiem un Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem. Kā informē dome, Rīgā reģistrētos uzņemumos ir 481 tūkstotis darbinieku, taču Rīgai ienākuma nodokli maksā tikai 354 tūkstoši. Tāpēc Rīgas dome rēķina, ka tai gar degunu aiziet aptuveni 127 miljoni latu gadā, kas nonāk to pašvaldību budžetā, kurās šie strādājošie ir deklarēti.
Mērs Ušakovs uzsver, ka rīdziniekiem nav jādotē pārējo pašvaldību iedzīvotāju braucieni Rīgas transportā – parūpēties par to ir citu pašvaldību vai valsts uzdevums, jo Rīga jau tā dotē novadus, pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksājot aptuveni 48 miljonus latu gadā.
Dome cer, ka 50% transporta atlaide mudinās iedzīvotājus pārdeklarēties Rīgā – piemēram, ja šīs politikas rezultātā galvaspilsētā deklarētos 10 tūkstoši iedzīvotāju, kas ik gadu ienākuma nodoklī samaksā vidēji 1000 latu, Rīgas budžets papildus iegūtu 10 miljonus, skaidro Rīgas domes finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks. Dome cer, ka nākamo divu gadu laikā pārdeklarēsies 30 tūkstoši, tātad kasē ieripos 30 miljoni.
Ja Rīgas domes prognozes būs pareizas, tā atgūtu vismaz daļu naudas, ko tērē subsīdijās sabiedriskā transporta nodrošināšanai. Pērn tie bija nepilni 62 miljoni latu. Turklāt šie miljoni būtu atspaids Rīgas budžetam, kas sirgst ar pieaugošu deficītu. Pagājušo gadu pašvaldība beigusi ar 14 miljonu latu mīnusu. Šogad budžetā ir oficiāli ieplānots nepilnu 55 miljonu latu deficīts, taču, kāds reāli varētu būt finanšu «cauruma» apjoms, domes budžeta komisija, pēc Konošonoka teiktā, prognozēs tuvāko divu nedēļu laikā. Jebkurā gadījumā ir skaidrs – papildu miljoni Rīgas domei ir ļoti nepieciešami.
Protestu vētra
Naudas iekasēšanas plānā ir kāds trūkums – pagaidām nav zināms, vai un kā tas īstenosies. Pirmkārt, domes aplēses par nodokļu maksātāju deklarēšanos Rīgā ir tikai pieņēmums. «Skaitlis 10 tūkstoši ir orientējošs,» saka Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Uģis Vidauskis. Rīgas vadība esot rūpīgi sekojusi situācijai Tallinā – pēc šāgada 1.janvāra, kad pilsētā deklarētajiem par sabiedrisko transportu vairs nebija jāmaksā, galvaspilsētā piereģistrējās aptuveni 12 tūkstoši iedzīvotāju. Tiesa, daļa no viņiem ir radu mājokļos deklarētie skolēni. Mācoties no kaimiņvalsts kļūdām, nolemts – skolēniem un studentiem, kas mācās Rīgā, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiks piemērotas atlaides 80% apjomā. Tātad deklarēt no ģimenes Rīgā tikai vienu skolēnu īsti nav jēgas.
Otrkārt, Rīgas plāns izraisījis protestus, un daudzi meklē iespējas to atcelt. Atšķirībā no Tallinas, kur lēmumu par pasažieru sadalīšanu pieņēma referendumā, Rīgā tas noticis bez sabiedriskas apspriešanas. Tikai pēc pieņemšanas tiek vērtēta tā likumība.
Pagaidām tikai Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics konceptuāli vienojies ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem abu pašvaldību iedzīvotāju braucieniem sabiedriskajā transportā. Pierīgas pašvaldības nolēmušas drīzumā rīkot sanāksmi, lai kopīgi apspriestu, kā reaģēt uz Rīgas lēmumu. Turklāt, ja Rīgas dome izceļ, ka 127 tūkstoši Rīgā strādājošo nemaksā ienākuma nodokli galvaspilsētā, būtu jāņem vērā arī Valsts ieņēmuma dienesta dati, ka 43 tūkstošiem rīdzinieku viņu darbavieta atrodas ārpus Rīgas un viņu nodoklis tiek galvaspilsētai.
Turklāt, kā uzsver Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, daudziem lielajiem uzņēmumiem juridiskā adrese ir Rīgā, bet to struktūrvienības atrodas visdažādākajās Latvijas vietās, un tāpēc to darbinieki patiesībā Rīgā nemaz nestrādā. Turklāt neto maksātāja pašvaldību izlīdzināšanas fondā ir ne tikai Rīga un vairākas citas lielās pilsētas, bet arī Pierīgas pašvaldības, piemēram, Mārupe kopējā katlā iemaksā 1,5 miljonus, Babīte 0,7 miljonus gadā.
Nesteidzoties vienoties ar Nilu Ušakovu, pašvaldību vadītāji gaida arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīcību. Ministrijas spēkos ir apturēt lēmumu, ja tā atrod Rīgas domes noteikumos ko nelikumīgu. Pagaidām VARAM sola juridisko izvērtējumu dot tuvāko nedēļu laikā. «Dīvaini, ka Rīgas domes vadība Rīgā strādājošos, bet citās pašvaldībās dzīvojošos uztver kā slogu pilsētai. Ikviens cilvēks, kas strādā Latvijas galvaspilsētā, dod pievienoto vērtību gan tiem Rīgas uzņēmumiem, kuros strādā, gan tiem, kuru preces un pakalpojumus iegādājas,» komentē ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija).
Tikmēr portālā Manabalss.lv tiek vākti 10 tūkstoši parakstu, lai ministram iesniegtu iniciatīvu nepieļaut cenu diferencēšanu sabiedriskajā transportā. Ja parakstītāji adresētu šo priekšlikumu Saeimai, tas būtu jāizskata, taču tā noraidīšana gan nebeigtos ar referendumu, kā tas ir gadījumā ar notariāli apstiprinātu vēlētāju parakstu vākšanu par pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Tomēr iespējams, ka Saeimā pietiek balsu, lai liktu šķēršļus Ušakova plāniem – jau tagad Vienotības deputāti ierosinājuši grozījumus sabiedriskā transporta likumā, kas aizliedz kā vienīgo kritēriju atlaižu piemērošanai izmantot dzīvesvietu.
Riskē zaudēt dārgumus
Rīgas domes pieņemtajam lēmumam ir tik daudz pretinieku vairāku iemeslu dēļ – runa ir par iestāžu un valsts pakalpojumu pieejamību, sastrēgumu risku un gluži vienkārši aizvainojumu par «lauķu» segregāciju.
Rīga ir galvaspilsēta, kur koncentrējas daudz valsts iestāžu, lielākās slimnīcas un augstskolas, kultūras iestādes, uz kurām cilvēki brauc no visas Latvijas. Likumā par pašvaldībām noteikts, ka Rīga kā galvaspilsēta papildus visām citām funkcijām, kas ir katrai pašvaldībai, «piedalās valsts nozīmes sakaru sistēmu un transporta infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā». Tiesa, finansējuma avots šai funkcijai gan nav noteikts.
Piemēram, Stradiņu slimnīcā pērn 55% no stacionārajiem pacientiem bija rīdzinieki, 45% – no novadiem. Bērnu slimnīcā proporcija ir līdzīga. Turklāt no diviem tūkstošiem Bērnu slimnīcas darbinieku 43% dzīvo ārpus Rīgas. Kā uzsver slimnīcas pārstāve Romēna Namniece, medmāsām, kas pelna vidēji 240-300 latu, sadārdzinātās transporta biļetes prasīs lielu daļu ienākumu.
Rīgas dome, pēc Pūķa vārdiem, neņem vērā, ka katrai pašvaldībai jāgādā par trim lielām sabiedrības grupām – iedzīvotājiem, apmeklētājiem un uzņēmējiem. «Samazinot apmeklētāju plūsmu, ilgtermiņā pilsētas budžets var ciest zaudējumus,» uzskata Pūķis. Viņaprāt, ja cilvēkiem braukšana sabiedriskajā transportā būs par dārgu, tad uzņēmējiem, lai piesaistītu darba ņēmējus, izdevīgāk būs ierīkot birojus vai celt ražotnes aiz Rīgas robežas. «Rīgas galvenā priekšrocība ir fakts, ka šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur var nokomplektēt cilvēkus jebkurai ražotnei un jebkuram pētījumam,» saka Pūķis. «Šos cilvēkresursus veido arī tie vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, kas nav deklarējušies Rīgā, bet kas piedalās tās saimnieciskajā dzīvē. Pazaudējot kaut daļu no šiem cilvēkiem, Rīgas nozīme var ievērojami mazināties.»
Rīgas domes lēmums rada arī bažas, ka sabiedriskā transporta cenu pieaugums daudziem liks pārsēsties personīgajos auto un tas vairos sastrēgumus pilsētā. Tāpēc Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kublačovs uzskata, ka Rīgas domes lēmums ir pretrunā ar koncepciju par videi draudzīgu pilsētu, kur sastrēgumus un piesārņojumu mazina ar stāvparku palīdzību.
Viena no rekomendācijām, ko Rīgas domei izstrādāja auditorfirma Deloitte, papildu ieņēmumu gūšanai bija noteikt iebraukšanas maksu Rīgā. Tādā veidā Rīga sekotu Stokholmas un Oslo piemēram, kur šādā veidā samazināja gaisa piesārņojumu pilsētā un vienlaikus uzlaboja sabiedriskā transporta tīklu. Šādā gadījumā pilsētas budžets tiktu papildināts vismaz par 30 miljoniem latu gadā. Tomēr Rīgas dome atteicās no šā priekšlikuma. «Cenu diferencēšana sabiedriskajā transportā ir ātrāk ieviešama, jo, lai ieviestu iebraukšanas maksu, jāmaina infrastruktūra, un tam vajadzīgi vismaz divi gadi,» paskaidro Konošonoks. Pārējie auditoru ieteikumi budžeta ieņēmumu palielināšanai netiek publiskoti.
Iespējams, viens no veidiem, kā Rīgas domes vadība domā novērst sastrēgumus – diferencēt arī maksas stāvvietu cenas, liekot arī šajā gadījumā nerīdziniekiem maksāt vairāk. Uz to norāda Uģis Vidauskis, pastāstot, ka ir iecere ļaut rīdzinieku kartes izmantot, lai iegūtu atlaides maksas stāvvietās un Rīgas muzejos. Viņš arī uzsver, ka par domes lēmuma ietekmi uz sastrēgumiem ir pāragri runāt. «Par lielāku sastrēgumu esamību vai neesamību varēsim runāt nākamajā vasarā, jo ziemas sezonā daudziem iedzīvotājiem mainās auto lietošanas paradumi. Turklāt nākamajā gadā pilsētā jebkurā gadījumā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, jo plānoti apjomīgi ielu remontu un rekonstrukcijas darbi, piemēram, Salu tilta remonts.»
Nevis kartupeļi, bet kartes
Rīgas domes lēmums arī saasinājis uzmanību uz trūkumiem deklarēšanās sistēmā. Pašvaldības vienmēr ir iebildušas, ka saskaņā ar pašreizējo likumdošanu var reģistrēties kaut vai Doma baznīcā. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāves Lauras Laivas stāstītā, jau līdz šim daudziem ir bijis vilinājums deklarēties Rīgā ne tikai pie radiem, bet arī faktiski neesošos īpašumos vai dzīvošanai nepiemērotās ēkās, piemēram, šķūņos. Turklāt ir bijuši gadījumi, kad cilvēki deklarējas mājoklī, tā īpašniekam nezinot. Trīs gadu laikā ir bijis aptuveni 100 gadījumu, kad pēc īpašnieka rakstīta iesnieguma anulēta dzīvesvietas deklarācija.
Pēc Iekšlietu ministrijas datiem, 15% iedzīvotāju nedzīvo deklarētajās dzīvesvietās. Lai to mainītu, Ministru kabineta komiteja vienojusies par nepieciešamību līdz nākamā gada vidum izstrādāt dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumus, dodot īpašniekam tiesības aizliegt trešajām personām deklarēties savā īpašumā.
Tikmēr daļa Latvijas iedzīvotāju Rīgas transporta politiku uztvērusi kā aizvainojošu – medijos par savdabīgu protesta simbolu jau kļuvis kaklā pakārts kartupelis, pēc kura daži asprāši ierosināja atpazīt Rīgas transportā braucošus lauciniekus. «Varbūt tāds arī ir mērķis – sašķelt sabiedrību,» min Māris Pūķis no Pašvaldību savienības. «Gluži tāpat kā Krievijā, kur iedzīvotājus šķiro maskaviešos un pārējos.»
Patiesībā atpazīšanas zīme būs nevis kartupelis, bet īpaša «Rīdzinieka karte» ar iedzīvotāja personas datiem un fotogrāfiju, līdzīgi kā valsts izsniegtajās ID kartēs. Kartes saņēmējam nebūs par to jāmaksā, un Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis apgalvo, ka arī uzņēmumam to ieviešana neradot papildu izmaksas. Proti, 250 tūkstošiem e-talonu derīguma termiņš beidzoties nākamgad un tie būtu jāmaina tik un tā. Turklāt elektroniskās norēkiņu sistēmas jeb e-talona uzturēšanai tiek piešķirti pieci miljoni latu gadā, un no šīs naudas arī tikšot segtas jauno karšu izmaksas – rezultātā pat ietaupīšot, jo jauno plastikāta karšu derīguma termiņš būšot desmit gadi. Cik īsti kartes izmaksā, netiek atklāts, jo tas esot komercnoslēpums.
Rīgas sabiedriskā transporta lietotāji
Personalizēta e-talona lietotāji — 395 128
No tiem bezmaksas aktīvo karšu īpašnieki (pensionāri, skolēni, cilvēki ar invaliditāti) — 219 447
Aktīvo nepersonalizēto e-talonu lietotāji — 41 223
Mēneša laikā (septembrī) pie sabiedriskā transporta vadītāja vai tramvaju automātos nopirktas biļetes vienam braucienam — 1 024 432
Kā saņemt «rīdzinieka statusu»?
Bezmaksas e-talona lietotājs var turpināt to lietot, līdz beidzas kartes derīguma termiņš.
Personalizētā e-talona lietotājam, kurš deklarējies Rīgā, jādodas uz kādu no Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centriem (novembra sākumā papildus jau esošajiem 13 centriem plānots atvērt vēl 10 jaunus) vai arī elektroniski uzņēmuma mājaslapā jāaizpilda rīdzinieka statusa pieteikuma anketa. Novembra beigās rīdzinieka karti varēs saņemt paša izvēlētajā klientu apkalpošanas centrā, decembrī karti varēs aktivizēt e-talonu biļešu automātos.
Iedzīvotājs, kas deklarējies Rīgā, bet nav e-talona lietotājs, no 1.novembra var pieteikties rīdzinieka kartei elektroniski Rīgas satiksmes mājaslapā, bet no 15.novembra var doties uz klientu apkalpošanas centriem, kur uz vietas izgatavos rīdzinieka karti.
Dati: Rīgas satiksme
KNAB ķer, prokuratūra žēlo?
Prokuratūra atmaigst pret tiesnešiem, kas gadiem algojuši fiktīvus darbiniekus, radot valstij 200 tūkstošu zaudējumus
Tiesas priekšsēdētāja palīdze, administrators, arhivārs un apkopējs – četri cilvēki, kas Ziedoņa Strazda vadītajā Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā no 1995. līdz 2012.gada pavasarim dažādos laika posmos saņēmuši algu un dažādas piemaksas, tajā skaitā par erudīciju, precizitāti un ilgo darba stāžu. Trīs no šiem darbiniekiem, iespējams, tiesā nekad nav strādājuši, secināts Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumā, kas tapis, balstoties uz KNAB informāciju un tiesu darbinieku liecībām Tiesu administrācijai. Ar šo disciplinārkolēģijas lēmumu pērn tiesneši rosināja Saeimu atcelt no amata kolēģi – Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Strazdu, kurš visus šos gadus tiesā atbildējis par darbinieku pieņemšanu, rakstījis rezolūcijas par viņu piemaksām.
Februārī Saeima Strazdu atbrīvoja, šoruden KNAB pabeidza izmeklēšanu un nodeva lietu prokuratūrā, taču tā nupat ir sagādājusi pārsteigumu – bijušajam tiesnesim uzrādītā apsūdzība būtiski atšķiras no izmeklētāju secinājumiem, un no tās ir pazudis pants par krāpšanu, kas paredz reālu cietumsodu.
Pazūd «smagāks» pants
KNAB izmeklēja aizdomas, ka Strazds ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā un laika posmā no 2011.gada sākuma līdz 2012.gada 6.jūlijam piesavinājies ne mazāk kā 7036 latus, bet kopumā uz fiktīvu tiesas amatpersonu vārda izmaksāto summu dēļ kopš 1995.gada ar Strazda lēmumiem valstij nodarītie zaudējumi sasniedz 165 tūkstošus latu.
Kā liecina Ir rīcībā esošā informācija, KNAB rosināja prokuratūru saukt Strazdu pie kriminālatbildības par diviem nodarījumiem – par krāpšanu lielā apmērā (par ko Krimināllikuma 177.panta 3.daļa paredz brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem) un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā (par ko KL 318.panta 2.daļa paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudassodu).
Pēc šiem pašiem pantiem KNAB rosināja saukt pie kriminālatbildības arī pašreizējo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Skaidrīti Buividi. Izmeklētāju savāktie pierādījumi liecina, ka Buivide atbalstījusi Strazdu un veikusi darbības, lai noziegums netiktu atklāts. Proti, viņa devusi norādījumus fiktīvi nodarbinātai personai, kā jārīkojas, kur un kad jāparaksta ar šo fiktīvo nodarbinātību saistītie dokumenti. «Visas šīs darbības bija tiesas priekšsēdētāja izdarītā un ilgstoši turpinātā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanas turpināšana,» uzskata KNAB. Pēc biroja domām, Buivides darbību rezultātā ir nodarīti zaudējumi valstij vairāk nekā 70 tūkstošu latu apmērā.
Kaut arī KNAB lūdzis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret abiem tiesnešiem, izmeklētāju secinājumi pagaidām nav pārvērtušies prokuratūras apsūdzībās. Prokuratūra negaidīti mainījusi pantus, pēc kādiem sākta kriminālvajāšana pret Strazdu, liecina Ir rīcībā esošā informācija.
Prokuratūra nekādu oficiālu informāciju nesniedz – lietu uzraugošā prokurore Ilze Gailīte nupat devusies vairāku nedēļu atvaļinājumā, bet ģenerālprokurors atteicās no jebkādiem komentāriem par šo lietu. Arī KNAB par šo lietu vairs nekādu informāciju nesniedz, jo lieta ir nodota prokuratūrā.
Saskaņā ar Ir rīcībā esošo informāciju prokuratūra Strazdam uzrādījusi apsūdzību pēc citiem pantiem, nekā rosināja KNAB – ir saglabāts 318.pants par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, taču «pazudis» 177.pants par krāpšanu, un tā vietā parādījies 327.pants par dienesta viltojumu, par ko sods ir nesalīdzināmi maigāks – brīvības atņemšana līdz vienam gadam, piespiedu darbs vai naudassods.
Turklāt, rosinot kriminālvajāšanu pret tiesnesi pēc šādiem pantiem, prokuratūra faktiski radījusi situāciju, ka Strazdam kā amatpersonai par dokumentu viltošanu draud mazāks sods nekā par analoģiskiem pārkāpumiem pienāktos vienkāršam iedzīvotājam, kurš nav amatpersona un tiktu tiesāts par krāpšanu.
«Ja prokuratūra groza kvalifikāciju, man ļoti gribētos domāt, ka tas notiek, ņemot vērā lietas apstākļus, nevis nepareizu likuma interpretāciju, jo likumdevējs nekādā gadījumā negribēja teikt, ka amatpersonai pienākas bonusi un mazāka atbildība. Tieši otrādi – amatpersonai ir lielāka atbildība,» saka krimināltiesību eksperts un Saeimas deputāts Andrejs Judins (Vieno-tība), norādot, ka nevar gan komentēt konkrēto lietu, jo nav redzējis tās materiālus. Tomēr, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, rodas absurda situācija – bargāks sods par līdzīgu krāpšanu draud vienkāršiem cilvēkiem, nekā valsts amatpersonām.
Advokāts: saprāta uzvara
Prokuratūras motivācija šādai rīcībai nav zināma, toties gandarījumu par to neslēpj Strazda advokāts Pāvels Rebenoks. «Palikuši tikai vieglie panti. Es nedomāju, ka tas ir mūsu panākums, es domāju, ka tas ir veselā saprāta panākums, ka viņi [prokuratūra] ir to izņēmuši no apsūdzības, kas mums ir dota,» komentē Rebenoks.
Viņš uzskata, ka mantkārīga nolūka Ziedoņa Strazda rīcībā nav bijis. «Ja apkopējs Pēteris ir bijis apkopējs, bet realitātē strādājis apkopējs Jānis, kas saņēmis Pētera algu, tā ir fiktīva nodarbinātība? Kurā vietā te ir mantkārīgs nolūks?» saka Rebenoks, kategoriski noliedzot sava aizstāvamā darbības savtīgos nolūkos – tiesas darbs ticis nodrošināts, kāds taču veicis priekšsēdētāja palīga, arhivāra un apkopēja darbus. Arī tas, ka neviens šos cilvēkus nav redzējis strādājam tiesā, pēc advokāta domām, vēl neko neliecinot – tiesa ir liela, visi nevar būt savā starpā pazīstami. Pats Strazds uz Ir jautājumiem nevēlējās atbildēt.
Pēc Rebenoka stāstītā noprotams, ka kriminālvajāšana pret Buividi šajā lietā nav sākta, vismaz advokāta rīcībā esošajos lietas materiālos par to nekas nav vēstīts. Ar pašu Buividi sazināties neizdevās.
Kopš izmeklēšanas sākuma Buivide joprojām bija Rīgas apgabaltiesas tiesnese – lai gan lietas neskatīja, turpināja saņemt algu. Septembrī viņa beidzot atstādināta no amata pienākumu pildīšanas un saskaņā ar likumu būtu jānorīko citā darbā tiesā vai Tieslietu ministrijā. Tomēr, kā Ir noskaidroja Rīgas apgabaltiesā, Buivide vēl pirms rīkojuma par atstādināšanu, kas tika sagatavots 30.augustā, bija devusies atvaļinājumā, kura laikā saslimusi, un pašlaik viņai joprojām turpinās «slimības lapa». Līdz ar to nekāds cits amats viņai nav ierādīts. Apgabaltiesas pārstāvis Aigars Bērziņš arī norāda, ka tiesai neesot neviena oficiāla dokumenta par to, vai Buividei ir vai nav uzrādīta apsūdzība.
Gan Judins, gan arī kāds pieredzējis prokurors, kuram Ir lūdza komentēt šo konkrēto Krimināllikuma pantu piemērošanu (viņš nepiekrita sava vārda publiskošanai), atzina – gadījumos, kad valsts amatpersona izmanto dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, ierasta prakse ir rosināt kriminālvajāšanu pēc vairākiem pantiem – piemēram, 318.pantu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu kombinēt ar 177.pantu par krāpšanu. «Ja, izmantojot dienesta stāvokli, kādam nodarītu pāri? Tad ko – arī nebūtu jāatbild ne par slepkavību, ne par miesas bojājumu nodarīšanu? Nu, nav tā! Skaidrs, ka jāsauc pie atbildības pēc vairākiem pantiem,» saka Judins.
Fiktīvu darbinieku nodarbināšana valsts iestādēs nav oriģināls Zemgales priekšpilsētas tiesas jaunievedums. Līdzīgi pārkāpumi pēdējos gados atklāti virknē iestāžu. Kāda ir bijusi līdzšinējā tiesu prakse līdzīgos gadījumos? Piemēram, Jūrmalas bibliotekāres, kas turētas aizdomās par fiktīvu darbinieku nodarbināšanu bibliotēkā, vairāku gadu garumā pašvaldībai nodarot vairāk nekā 23 tūkstošu latu zaudējumus, arī tika tiesātas tikai pēc 318.panta 2.daļas.
Gan Jūrmalas rajona tiesa, gan vēlāk apgabaltiesa bibliotekāres attaisnoja. Savukārt Valsts kinofotofonodokumentu arhīva darbinieki, kuri par 73 000 latu izkrāpšanu, vairākus gadus nodarbinot fiktīvas amatpersonas, tiesāti pēc 318. un 177.panta, divās tiesu instancēs atzīti par vainīgiem, turklāt tiesa uzdeva piedzīt no vainīgajiem daļu no valstij radītajiem zaudējumiem. Ja lietā par fiktīvu amatpersonu nodarbināšanu Zemgales priekšpilsētas tiesā paliks pašreizējā apsūdzības versija, tad izrādīsies, ka Latvijas valsts kinoarhīva darbiniekus sauc pie bargākas atbildības nekā negodprātīgus tiesnešus.
KNAB auseklīši raksta atlūgumus
Divi izmeklētāji, kas pamet KNAB un aiziet strādāt prokuratūrā, stāsta par konfliktu birojā un to, kā laika gaitā mainījusies korupcija Latvijā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājus Agnesi Indriksoni un Rimantu Kuzmu Brīvības ielas Čili picā izdodas ātri sazīmēt – divi «līdz matu galiem» juristi darbdienas vidū vairāk iederētos kādā valsts pārvaldes kabinetā, nevis relaksētā atmosfērā pie galdiņa picērijā. Kaut arī abi līdz šim izvairījušies no publiskas uzmanības, viņi piekrituši sarunai, un to akceptējis arī KNAB šefs Jaroslavs Streļčenoks. Intervijas iemesls – izmeklētāju lēmums pamest darbu KNAB un pievienoties prokuroru pulkam. «Iemesls nav jāmeklē biroja iekšienē, struktūrā, darbībā. Drīzāk tas bija loģisks risinājums tiekties pēc jaunām zināšanām,» saka Indriksone. Viņa KNAB nostrādājusi nepilnus divus gadus, bet Kuzmam birojā ir daudz ilgāka darba pieredze – deviņi gadi. «Tas ir bijis diezgan ilgstošs laika periods,» saka Kuzma un smejot norāda, ka «organisms prasa attīstību, jaunu redzējumu uz lietām.»
Abu izmeklētāju atbildes ir ieturēti korektas, arī par vadības konfliktu KNAB viņi runā diplomātiski. «Konflikts pastāv, to noliegt būtu diezgan grūti,» atzīst Kuzma, vienlaikus noraidot tiešu tā ietekmi uz lēmumu mainīt darbu. «Mikroklimats, atmosfēra jebkurā gadījumā atstāj kādas pēdas uz cilvēku, bet es vienmēr esmu mēģinājis no tā norobežoties, būt neitrāls un objektīvs.» Abi arī apgalvo, ka konflikti vadības līmenī neietekmējot izmeklētāju ikdienas darbu, Agnese piebilst: «Dažreiz tas pat uzdzen sportisku asumu – darīt vēl labāk, darīt tā, lai kādreiz, kad būs vēlme atspoguļot KNAB darbu pozitīvi, arī es būšu atstājusi kaut ko paliekošu tajā visā.»
To, kurš ir vainīgs pie konflikta, viennozīmīgi nevarot pateikt. «Pagale viena nedeg,» saka Kuzma. Vai KNAB šefs Jaroslavs Streļ-čenoks ir labs biroja vadītājs? «Viņš mācās būt par vadītāju,» pēc īsa pārdomu brīža atbild Kuzma. Cik liela daļa taisnības tajā, ka Streļčenoku vairāk interesējot lietu formālā puse, nevis izmeklēšanas būtība? Indriksone atzīst, ka pati šajā ziņā esot saskārusies ar «mulsinošu attieksmi», un atstāsta kādu gadījumu, kad viņai bijis jautājums KNAB šefam, bet Streļčenoks komunikācijai izvēlējies saraksti. Tā nu izmeklētāja rakstījusi priekšniekam vēstules, viņš sūtījis rakstiskas atbildes. Latvijas pasts gan nav iesaistīts – sarakste notikusi caur lietvedības nodaļu. «Tas mulsina, jo īstenībā priekšniekam un padotajam nebūtu nekādas problēmas pārstaigāt mājas pagalmu un nonākt vienam pie otra,» saka Indriksone. Abi piebilst, ka šajā ziņā saprotot savas vadības cīņu ar KNAB šefu.
Streļčenoka pēdējā laikā publiski paustie paziņojumi vedināja domāt, ka konflikts var eskalēties un KNAB priekšnieka vietniece korupcijas apkarošanas jautājumos Juta Strīķe varētu tikt atlaista. «Tas vēl vairāk [konfliktu] saasinās,» domā Indriksone. Kuzma papildina – tas nebūtu labākais risinājums. Kāds tad būtu? Savstarpējas sarunas, iespējams, mediatora piesaiste. Indriksone domā, ka jāsēžas pie galda, jāatzīst līdzšinējās kļūdas, tad arī būtu iespējams rast veidu turpmākai sadarbībai. «Pašreiz slīkst arvien lielākā bedrē, viens otram palīdz to bedri rakt,» saka Indriksone. Kuzma atgādina, kā KNAB veidojies – liela daļa biroja darbinieku nav vis akli likuma kalpi, bet gan cilvēki «ar savu ideju cīņā pret korupciju». «Viņi ir kā tādi auseklīši. Lielākā daļa lielas personības, indivīdi, un, tik daudziem indivīdiem nonākot vienkopus… tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir konflikts,» saka Kuzma. Nekāda šķelšanās biroja darbinieku vidū gan neesot, arī frontes līnija pagalmā starp novērošanas un apkarošanas bloka mājām neesot novilkta. «Kolektīvs ir vienots, profesionāls un atbildīgs par saviem pienākumiem, neraugoties uz to, kas notiek iekšienē, visi orientēti uz rezultāta sasniegšanu,» saka Kuzma.
Aizejot no KNAB, abiem paliks nepabeigtas lietas. Indriksonei iesāktā vērienīgā Daugavpils amatpersonu kukuļošanas lieta, kur aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā krīt uz vairākām pašvaldības amatpersonām, Kuzmam – kāda lieta, par kuru publiskajā telpā pašlaik nav sīkākas informācijas. Detaļās par tām izmeklētāji nevar runāt.
Kuzma bijis izmeklētājs tādās skaļās kukuļošanas lietās kā Rīgas domes amatpersonu lieta, kurā uz apsūdzēto sola sēdušās bijušās Rīgas domes amatpersonas – pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, viņa vietnieks Pēteris Strancis, administrācijas vadītājs Raimonds Janita un uzņēmēja Ināra Vilkaste. Šajā lietā turpinās tiesvedība. Kuzma izmeklējis arī bijušā VID muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča lietu, kas joprojām iestrēgusi tiesā, kamēr Vaškevičs it kā kaut kur Austrijā ārstējoties. Vai izmeklētājam ir pārliecība, ka šo lietu izdosies iztiesāt un tas notiks saprātīgā termiņā? «Tiesa dara to, ko var izdarīt savu spēju robežās,» atbild Kuzma. Viņš nevēlas runāt detalizēti par konkrētām lietām, arī atbildes uz jautājumiem par tiesu spēju iztiesāt liela apjoma sarežģītas lietas ir vairāk diplomātiskas – iespējas vilkt lietas garumā esot visām lietā iesaistītajām pusēm, nereti tiesnesim nav iespēju šo procesu padarīt raitāku. Indriksone piebilst, ka tiesāšanās atspoguļo arī problēmas sabiedrībā kopumā – «sabiedrība pret saviem pienākumiem izturas ļoti pavirši», viss sākas no mazām detaļām, bet beigās rezultāts ir tāds, kāds tas tagad tiesās vērojams.
Neraugoties uz strīdiem un konfliktiem, kas KNAB pavadījuši kopš biroja izveidošanas brīža, birojs šoruden svin vienpadsmito pastāvēšanas gadadienu. Vai korupcija šo gadu laikā ir gājusi mazumā? «Pa šiem deviņiem [sava darba] gadiem esmu pārliecinājies, ka ar katru gadu situācija uzlabojas. Amatpersonas ir atbildīgākās, tas ir tāds personisks novērojums,» saka Kuzma. Arī Indriksone piekrīt: «Nav vairs kā agrāk, kad bija atklāta korupcija. Tagad viss ir kļuvis daudz rafinētāks, smalkāks. Tas vairs nav tik viennozīmīgi [viegli] atklājams, ir jāpieliek ļoti lielas pūles, jo shēmas ir visneiedomājamākās.»
Visticamāk, ar shēmu atklāšanu Kuzma turpinās strādāt arī prokuratūrā. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers viņu nozīmējis stažēties finanšu un ekonomisko noziegumu prokuratūrā. «Īpaši tālu neesmu aizbēdzis, varbūt mazliet profils mainīsies,» saka Kuzma. Savukārt Indriksone pusgadu būs prokurora palīdze Rīgas rajona prokuratūrā. Kur vēlāk abi turpinās strādāt, ir Kalnmeiera ziņā.
Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka Kuzma un Indriksone nav vienīgie KNAB darbinieki, kas pēdējā laikā paši uzteikuši darbu KNAB. Vairāki cilvēki šādu iespēju apsverot un meklējot pat zemāk atalgotu darbu citās valsts iestādēs. Kuzmam un Indriksonei gan par atalgojumu nebūs jāsūdzas – prokuratūrā maksā labāk nekā KNAB. Abi gan uzsver, ka naudai neesot nozīmīga loma – izšķiroša bijusi vēlme pilnveidoties, apgūt jaunas zināšanas. Kā prokuroriem abiem būšot gan lielāka atbildība, gan arī lielākas pilnvaras. Piemēram, līdz ar izmaiņām Krimināllikumā prokuroriem ir tiesības piemērot priekšrakstu par sodu. Indriksone piebilst: «Tas nozīmē lemt par cilvēku likteņiem.»
Ēdienkarte
Trīs kafijas ar pienu
Biezpiena un aveņu deserts
Karstais ābolu pīrāgs
Ķiršu un šokolādes kūka
Ir jautā
Kādēļ Saeimas deputāti spēlē hokeju ar Lukašenko?
Artūrs Rubiks, Seimas deputāts (SC):
Baltkrievi izdomāja, ka grib rīkot šādu spēli, mēs to kopā noorganizējām, aizbraucām un nospēlējām. Tas ir hokejs, tā nav politika. Saeimas hokeja komanda gribēja uzspēlēt ar Baltkrievijas prezidenta komandu, un viņi spēlēja.
Viktors Valainis, Saeimas deputāts (Brīvie demokrāti):
Tā bija sadraudzības spēle. Saeimā ir hokeja, basketbola komanda, ir arī citas sporta aktivitātes. Arī Krievijā notiek sporta spēles, kur piedalās Saeimas deputāti. Šī spēle bija tieši tāda pati. Tā nebija Latvijas mēroga spēle, bet mēs braucām uz Baltkrieviju.
Imants Parādnieks, Saeimas deputāts (NA):
Tad jau var jautāt, kāpēc Latvijas sportisti piedalās olimpiskajās spēlēs komunistiskajā Ķīnā? Sports ir sports! Saistībā ar gaidāmo pasaules čempionātu hokejā nākamgad Minskā sadarbības grupa ar Baltkrievijas parlamentu saziņā ar Baltkrievijas vēstniecību piedāvāja sarīkot hokeja maču.
