Divi izmeklētāji, kas pamet KNAB un aiziet strādāt prokuratūrā, stāsta par konfliktu birojā un to, kā laika gaitā mainījusies korupcija Latvijā
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājus Agnesi Indriksoni un Rimantu Kuzmu Brīvības ielas Čili picā izdodas ātri sazīmēt – divi «līdz matu galiem» juristi darbdienas vidū vairāk iederētos kādā valsts pārvaldes kabinetā, nevis relaksētā atmosfērā pie galdiņa picērijā. Kaut arī abi līdz šim izvairījušies no publiskas uzmanības, viņi piekrituši sarunai, un to akceptējis arī KNAB šefs Jaroslavs Streļčenoks. Intervijas iemesls – izmeklētāju lēmums pamest darbu KNAB un pievienoties prokuroru pulkam. «Iemesls nav jāmeklē biroja iekšienē, struktūrā, darbībā. Drīzāk tas bija loģisks risinājums tiekties pēc jaunām zināšanām,» saka Indriksone. Viņa KNAB nostrādājusi nepilnus divus gadus, bet Kuzmam birojā ir daudz ilgāka darba pieredze – deviņi gadi. «Tas ir bijis diezgan ilgstošs laika periods,» saka Kuzma un smejot norāda, ka «organisms prasa attīstību, jaunu redzējumu uz lietām.»
Abu izmeklētāju atbildes ir ieturēti korektas, arī par vadības konfliktu KNAB viņi runā diplomātiski. «Konflikts pastāv, to noliegt būtu diezgan grūti,» atzīst Kuzma, vienlaikus noraidot tiešu tā ietekmi uz lēmumu mainīt darbu. «Mikroklimats, atmosfēra jebkurā gadījumā atstāj kādas pēdas uz cilvēku, bet es vienmēr esmu mēģinājis no tā norobežoties, būt neitrāls un objektīvs.» Abi arī apgalvo, ka konflikti vadības līmenī neietekmējot izmeklētāju ikdienas darbu, Agnese piebilst: «Dažreiz tas pat uzdzen sportisku asumu – darīt vēl labāk, darīt tā, lai kādreiz, kad būs vēlme atspoguļot KNAB darbu pozitīvi, arī es būšu atstājusi kaut ko paliekošu tajā visā.»
To, kurš ir vainīgs pie konflikta, viennozīmīgi nevarot pateikt. «Pagale viena nedeg,» saka Kuzma. Vai KNAB šefs Jaroslavs Streļ-čenoks ir labs biroja vadītājs? «Viņš mācās būt par vadītāju,» pēc īsa pārdomu brīža atbild Kuzma. Cik liela daļa taisnības tajā, ka Streļčenoku vairāk interesējot lietu formālā puse, nevis izmeklēšanas būtība? Indriksone atzīst, ka pati šajā ziņā esot saskārusies ar «mulsinošu attieksmi», un atstāsta kādu gadījumu, kad viņai bijis jautājums KNAB šefam, bet Streļčenoks komunikācijai izvēlējies saraksti. Tā nu izmeklētāja rakstījusi priekšniekam vēstules, viņš sūtījis rakstiskas atbildes. Latvijas pasts gan nav iesaistīts – sarakste notikusi caur lietvedības nodaļu. «Tas mulsina, jo īstenībā priekšniekam un padotajam nebūtu nekādas problēmas pārstaigāt mājas pagalmu un nonākt vienam pie otra,» saka Indriksone. Abi piebilst, ka šajā ziņā saprotot savas vadības cīņu ar KNAB šefu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.