Kāpēc valsts, kas ar likumu attur jauniešus no tabakas un alkohola, nespēj pielikt punktu spaisa «točkām», no kurām par lētu naudu var ātri nonāt kapā? Ir pētījums atklāj virkni dīvainību, kas nāk par labu legālo narkotiku darboņiem. Sākot ar likumu, kas vairākus mēnešus pazūd ceļā no valdības uz parlamentu, turpinot ar lieliem naudassodiem, kas ne reizi nav piemēroti, un beidzot ar deputātu, kura dēls pieķerts, auto vedot nepilnus divus kilogramus spaisa
Tieši tajā dienā, kad skolā uzzināja par Eduarda nāvi, Rīgas Austrumu slimnīcas toksikoloģijas klīnikā nonāca viņa klasesbiedrs. Arī sapīpējies spaisu. «Trešdien Kārlis (vārds mainīts – red.) tika mājās, ceturtdien bija skolā, piektdien no rīta aizgāja uz mācību olimpiādi ģeogrāfijā. Dabūja trešo vietu. Pēc olimpiādes kāds no klasesbiedriem iedeva uzvilkt dūmu, un viņš atkal nokļuva reanimācijā,» stāsta Rīgas 49.vidusskolas direktors Juris Liepiņš. Kārlis bija uz dzīvības un nāves robežas, dažās minūtēs izšķīrās jautājums, vai viņš sekos Eduardam, kurš janvāra beigās nomira pēc spaisa pīpēšanas.
Tā sauktās legālās narkotikas – ar psihotropām vielām apsmidzināti augu maisījumi – ir brīvi nopērkamas par dažiem eiro un pusaudžu vidū izplatās kā epidēmija. Biedējošas reklāmas ar mirušu ārzemnieku fotogrāfijām neiedarbojas, un izrādās – tikpat vienaldzīgi jaunieši uztver arī nāvi tieši sev blakus.
Vietas, kur Eduards un klasesbiedri tika pie spaisa, atrodas netālu no skolas – «točkās» Barona ielā un Miera ielā. Policija apgalvo, ka vietā, kur pirkta nāvējošā deva, tirdzniecība vairs nenorit, bet raksta tapšanas laikā pārliecinājāmies par pretējo. Vēl vairāk, noskaidrojās, ka arī par Eduarda nāvi ierosinātais kriminālprocess var beigties ne ar ko – gadījumā, ja viņa lietotās narkotikas neatradīsies aizliegto vielu sarakstā. Pašlaik ekspertīzes vēl turpinās. Tāpat iespējams, ka narkotisko vielu ietekme uz nāves iemeslu var nebūt pierādāma, jo jaunajām psihotropajām vielām raksturīgs, ka tās grūti atklāt organismā, un tāpat grūti pierādīt, piemēram, ka sirds mazspēju izraisījuši tieši šie preparāti. Tādā gadījumā 18 gadus vecais Eduards, kam šopavasar bija jābeidz vidusskola, būs miris pilnīgi legāli – tāpat kā legāli turpinās spaisa bizness.
Firmas par pieciem latiem
Jūrmalā, Zemeņu ielā 26, skatam paveras aizaudzis dārzs un gadu desmitiem novārtā atstāta vienstāva mājiņa, kurā saimnieko Irina Sila ar dzīvesbiedru Jāni. Ceļa galā stāv pastkastīte, uz kuru pienāk daudzas vēstules, taču tās izņem nevis mājas saimnieki, bet kādi nezināmi cilvēki. Kā liecina Firmas.lv informācija, šī necilā mājele Mellužos līdzinās īstam biznesa centram, kurā reģistrēti 24 uzņēmumi. Pieci no tiem – Bongi, Nokla, Daris 2, Rick Ross un Monby – saistīti ar spaisa tirdzniecību vismaz deviņās «točkās» dažādos Rīgas rajonos.
Irina izskatās patiesi pārsteigta, uzzinot šo faktu. Viņa neslēpj, ka dzīvesbiedrs piekritis paziņu piedāvājumam atļaut vairākām firmām norādīt viņa adresi kā savējo, pretī solot atlīdzību – piecus latus par firmu, bet sieviete domājusi, ka runa ir par taksometru kompāniju un vēl pāris uzņēmumiem. «Es jau viņu te lamāju – Jāni, ko tu dari?!» Irina neslēpj sašutumu par vīra apšaubāmo piepelnīšanos, taču nespēj neko sīkāk pateikt par cilvēkiem, kas stāv aiz izvērstā firmu tīkla.
Šis Mellužu namiņš nav vienīgā viltus adrese, ko atrodam, rokoties cauri spaisa pārdevēju juridiskajiem datiem. Izpētot 39 firmas, par kurām Ir zināms, ka tās pašlaik vai nesenā pagātnē iesaistītas legālo narkotiku biznesā vismaz 57 tirdzniecības vietās Rīgā, atklājas rūpīgi organizēta biznesa shēma, kuras mērķis ir paslēpt patiesos īpašniekus.
Piemēram, Nīcgales ielas «točkā» Latgales priekšpilsētā darbojas uzņēmums VP Trade Group, kura juridiskais saimnieks Verners Piesis ir īpašnieks pavisam 23 uzņēmumos. Gan šī, gan vairākas citas Pieša firmas reģistrētas kādā Sarkandaugavas dzīvoklī Hāpsalas ielā 21. Šo adresi iecienījis arī Todors Penteleičuks, kam piederošā Baltic Tech saimnieko «točkā» Marijas ielā. Uzņēmumu reģistra datos Penteleičuks atrodams kā 19 firmu īpšnieks un agrāk bijis iesaistīts vēl divos desmitos uzņēmumu.
Pavisam Hāpsalas ielas dzīvoklī reģistrētas 60 firmas, bet dabā nekas neliecina par šā darījumu centra vērienu. Pagalmā pie šķūnīšiem divi vīri un sieviete zāģē malku. Redzams, ka alkohols kompānijai nav svešs. Dzīvokļa saimnieku Stepanu, kura vārds nav nevienas firmas dibinātāju skaitā, kaimiņi iesaka meklēt kādā Sarkandaugavas bārā. Ģimenes vīrietim neesot, dzīvoklī mitinoties vēl vairāki «pacani», taču nevienu tā arī neizdodas sastapt.
Uzņēmumi, kas spaisa pircējiem izsniedz čekus, ik pēc laika tiek nomainīti ar citiem, jo virknei saimnieciskā darbība ar VID lēmumu ir apturēta, taču biznesa slēptie saimnieki atrod atkal jaunas adreses un cilvēkus, aiz kuru izkārtnes dibināt jaunas firmas un turpināt darbu.
Policija stāsta, ka pašlaik Rīgā ir aptuveni 40 jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietu, taču to skaits pastāvīgi mainās. Pērn lielākais zināmais «točku» skaits sasniedzis 80, tad kādu brīdi to izdevies samazināt līdz 35, tagad atkal audzis.
Aiz šā biznesa stāvošos cilvēkus nosacīti var dalīt trijās grupās, stāsta organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš. Vieni jau agrāk nodarbojušies ar narkotiku biznesu, un spaiss viņiem ir papildu ienākumu avots. Otro grupu policists raksturo ar vārdiem «kas nav aizliegts, tas ir atļauts» – starp viņiem ir iesācēji, kas nav tendēti uz likumpārkāpumiem, taču var būt saskārušies ar noziedzīgās pasaules pārstāvjiem, kas mēģina pārņemt šo biznesu. Trešie – jauni cilvēki ar labām zināšanām tehnoloģijās, kas iekopj šo rūpalu internetā.
«Pašlaik mēs ieguldām ļoti daudz resursu, lai tās [točkas] aizvērtu,» policists uzsver un sauc pierādījumus – pagājušā gada laikā šīm tirdzniecības vietām izrak-stīts 1351 administratīvais protokols par dāžādiem pārkāpumiem (tirdzniecības, ugunsdrošības u.c.), ierosināts vairāk nekā 50 kriminālprocesu par narkotisko vielu tirdzniecību un izņemti 16 640 iepakojumu ar jaunajām psihoaktīvajām vielām. Pavisam veiktas 514 pārbaudes – tātad policija diezgan regulāri pārmaļ aktīvās tirdzniecības vietas, kas turpina darbu.
«Ir grupas, kuras ir konstatētas, noskaidrotas. Kāds no šīm grupām par kaut ko tiek aizturēts un iesēdināts, bet tas diemžēl nenotiek par jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecību, bet par citām lietām,» saka Radziņš. Kāpēc tā? Atbilde ir vienkārša – spaisu tirgošana nav noziegums.
«Uz šo brīdi prokuratūra nevar uzrādīt apsūdzības, jo nav paredzēta kriminālatbildība par darbībām ar šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām,» skaidro narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Ivars Žubulis. Arī policijas iespējas rīkoties ir ierobežotas, piemēram, ja nav ierosināts kriminālprocess, nedrīkst piemērot operatīvās darbības likumā paredzētās speciālās metodes.
Nav tā, ka likumdevēji Latvijā nemaz nav centušies iegrožot spaisa epidēmiju, taču reāla rezultāta joprojām nav, toties Ir atklātas dīvainības un sakritības norāda uz atsevišķu politiķu iespējamām saitēm ar šo ēnu pasauli.
Valsts saudzē tirgoņus
Jau pērn novembrī stājās spēkā grozījumi likumā par narkotisko vielu apriti, kam būtu ievērojami jāatvieglo spaisa apkarošana. Grozījumi paredz iespēju izveidot jauno psihotropo vielu pagaidu aizlieguma sarakstu. Tiklīdz viela iekļauta sarakstā, to ir aizliegts tirgot, izgatavot, iegādāties vai glabāt, un par šā likuma pārkāpšanu ir paredzēts sods no 10 līdz 1452 eiro. Turklāt šo sodu var atkārtoti uzlikt ik pēc septiņām dienām, līdz tā adresāts pārtrauc likumpārkāpumu. Tā nav kriminālatbildība, taču šie naudassodi ir sāpīgāki nekā dažus desmitus lielie administratīvie sodi, ko policija līdz šim piemēroja par tirdzniecības vai ugunsdrošības pārkāpumiem.
Taču Ir noskaidroja, ka neviens uzņēmējs līdz šim nav sodīts par jaunā likuma pārkāpšanu. Mēģinājumi noskaidrot, kāpēc likums nedarbojas, līdzinājās apburtajam lokam, kurā valsts iestādes novēla atbildību cita uz citu.
«Tas jādara Slimību profilakses un kontroles centram,» uz jautājumu, kāpēc neviens nav sodīts, atbild Valsts policijas pārstāvis Radziņš. Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Ševčenko pēc konsultācijām ar iestādes juristiem pavēstīja – sodīšana ir policijas kompetencē, centrs tikai lemj par konkrētu vielu iekļaušanu pagaidu aizlieguma sarakstā. Nav precīzi zināms, cik ir šādu gadījumu, kad valsts iestādēm bija pienākums vērsties pret spaisa tirgoņiem, bet tas nav darīts – policija atsevišķi nav uzskaitījusi gadījumus, kad ekspertīžu centrā nonāk tādas vielas, kas jau ir aizliegumu sarakstā. Taču pēc Ir lūguma kriminālistikas pārvalde, par pamatu ņemot vienu no pašlaik aizliegtajām 14 vielām (viela 5F-AKB48, kas tika aizliegta kā pirmā jau kopš novembra vidus), saskaitīja 93 gadījumus, kad šī konkrētā viela ir izņemta un tai ekspertīze veikta jau pēc tam, kad piemērots pagaidu aizliegums. Tātad šie konkrētie gadījumi tikai ar šo vienu vielu spaisa tirgoņiem maksimālo sodu gadījumā varēja izmaksāt līdz pat 135 tūkstošiem eiro, ko valsts laipni atstājusi viņu kabatās.
Likumprojekta iniciatore Iekšlietu ministrija (IeM) atkārto Valsts policijas pozīciju – sodīšana esot SPKC pienākums, jo likums skaidri to nenosaka un tātad saskaņā ar Administratīvā procesa likumu par piekritīgo izpildiestādi jāuzskata tā, kas izdevusi administratīvo aktu, šajā gadījumā aizliegto vielu sarakstu. Šāds pats viedoklis ir arī Tieslietu ministrijai (tieši pēc tās iebildumiem savulaik Administratīvo pārkāpumu kodeksā netika skaidri noteikta šo pārkāpumu uzraudzību, atceras IeM pārstāvis Jānis Bekmanis). Savukārt SPKC pārraugošā Veselības ministrija uzsver: «Ar administratīviem sodiem šo problēmu nevar atrisināt, tāpēc ceram uz šo pārkāpumu kriminalizēšanu, kas ļautu pēc būtības pieķerties problēmai».
Vienlaikus IeM atzīst, ka SPKC trūcīgie resursi ir problēma. Neoficiāli zināms, ka ministrijas ierēdņiem nācies pat līdzēt SPKC uzrakstīt pirmos pagaidu aizlieguma lēmumus – centra juristiem neesot pieticis zināšanu pat tam. Tikmēr sabiedriskās kustības Stop drugs pārstāvis Sandris Bergmanis uzskata, ka valsts varas pārstāvji kopumā – gan tiesībsargājošās iestādes, gan citi dienesti šobrīd netiek galā ar problēmu. «Ja mēs kā sabiedriskā organizācija esam aiztaisījuši vairāk «točkas», tas nozīmē, ka [viņi] slikti strādā,» saka Bergmanis, norādot uz šī biznesa lobistu ietekmi valsts pārvaldē.
Grūti nākušie un pagaidām dzīvē neīstenotie narkotiku aprites likuma grozījumi nav vienīgie, kas «pazuduši tulkojumā». Pārsteidzošas detaļas valsts iestāžu cīņā pret spaisa tirgoņiem atklājas arī pētot, kā top aizliegto jauno psihotropo vielu saraksts.
Kopš pērnā gada nogales likums gana precīzi nosaka – SPKC lēmumam par kādas vielas iekļaušanu sarakstā jābalstās tiesu eskpertīzes atzinumā vai informācijā no Eiropas Agrīnās brīdināšanas sistēmas. Kopš novembra vidus sarak-stā iekļautas 14 vielas, taču viena viela – sintētiskais kanabinoīds THJ-2201 – tajā tika iekļauta tikai pēc Ir pastiprinātas intereses.
Jau marta sākumā žurnāla rīcībā nonāca informācija, ka no «točkām» netiek izņemta šī viela, lai arī ekspertīžu centrs jau janvārī par to bija informējis SPKC. Savukārt citas vielas, kuru paraugi tirgū izņemti pat vēlāk, februārī, jau bija iekļautas pagaidu aizlieguma sarakstā un no aprites pazudušas. Kad Ir lūdza šo dīvainību izskaidrot, SPKC speciālisti apgalvoja, ka šī viela ir jauna, neesot konstatēta citās valstīs, tāpēc gribējuši vairāk pārliecināties par tās ietekmi uz cilvēka veselību. «Neesam iekļāvuši tāpēc, ka ir ārkārtīgi maz informācijas par šo vielu, un mēs cenšamies par to iegūt maksimāli daudz informācijas,» intervijā 6.martā stāstīja SPKC analītiķe Linda Sīle, un līdzīgi izteicās arī atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne.
Šo vielu SPKC aizliedza četras dienas pēc intervijas – 10.martā, turklāt no SPKC paziņojuma medijiem bija skaidrs, ka šī viela, kas «var radīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai, bīstamību dzīvībai, kā arī apdraudējumu sabiedrības drošībai kopumā», jau pērn konstatēta Zviedrijā, Somijā un Ungārijā.
Likumā ir precīzi noteikts, ka jauno psihoaktīvo vielu riska novērtējums ir jāveic jau pēc aizlieguma noteikšanas – visa šā īpašā mehānisma jēga ir paātrināt spaisa izņemšanu no tigus, jo šīs vielas tiek pastāvīgi modificētas un parastā procedūra, pārbaudot narkotisko vielu ietekmi un iekļaujot tās aizliegto vielu sarakstā, ir pārāk gausa. Tāpēc SPKC vilcināšanās patiesie iemesli, janvārī izņemto vielu aizliedzot tikai martā, nav skaidri.
Vēl citas dīvainības atklājas, pētot, kā valdībā un Saeimā tapušas spaisa ierobežošanas normas. IeM trauksmes zvanu par šo vielu izplatību sāka zvanīt sen, stāsta nozares Politikas departamenta direktora vietnieks Jānis Bekmanis. Jau 2012.gada sākumā ministrijai bijis skaidrs redzējums – sērga jāapkaro, pirmkārt, aizliegto vielu sarakstos iekļaujot tā sauktās ģenēriskās grupas, kas ļautu vienlaikus aizliegt desmitiem līdzīgu vielu neatkarīgi no to sīkām modifikācijām; otrkārt, lai operatīvi reaģētu uz jaunām vielām, kas neietilpst šajā sistēmā, jau tolaik rosināta arī pagaidu aizlieguma sistēma.
Pirmais priekšlikums salīdzinoši veiksmīgi atbalstīts un 2013.gada sākumā pieņemts, bet otrajam klājies plāni – Bekmanis stāsta, ka pret pagaidu aizlieguma ieviešanu kategoriski iebildusi TM, ko tobrīd vadīja Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība). Galvenais pretarguments, ka šādi tiks ieviests no tiesiskā viedokļa jauns regulējums, kas būtu kā mistrojums no dažādiem līdz šim Latvijā esošiem procesiem. TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska gan noliedz, ka šādi iebildumi bijuši, un stāsta savu versiju – grozījumi iestrēguši Veselības ministrijā, ko tolaik vadīja Ilze Viņķele (Vienotība).
Tomēr nedienas likumprojektu pavadījušas arī pēc atbalstīšanas valdībā – ceļā uz Saeimu tas vienkārši pazuda. Lai cik neticami tas šķistu 21.gadsimta e-Latvijā, valdības pieņemtais likumprojekts vairākus mēnešus kaut kur bija «iesprūdis», līdz par to sāka interesēties IeM parlamenārā sekretāre Evika Siliņa (Reformu partija).
«Kā izmeklētāja rakstīju visiem,» atminas Siliņa. Rezultātā izdevies noskaidrot – Valsts kancelejas ierēdne likumprojektu izsūtījusi uz neaktīvu Saeimas e-pasta adresi [email protected], kurai nebija uzstādīta automātiska vēstuļu atpakaļsūtīšanas vai pārsūtīšanas iespēja. Kad notikušais nācis gaismā, sodu saņēmis gan Saeimas kancelejas direktors Māris Steins, gan atbildīgā amatpersona Valsts kancelejā. Līdzās šim likumprojektam tādā veidā bija noklīdis vēl viens – grozījumi likumā par prakses ārstiem.
Likumprojekts tomēr nonāca Saeimā un pērn oktobrī beidzot tika pieņemts. Tiesa, tādā redakcijā, kas policijai un SKPC ļauj atšķirīgi traktēt tajā rakstīto, un tāpēc spaisa tirgoņi joprojām ir pasargāti no piespiedu naudassodiem par pārkāpumiem.
Ne mazāk grūti Saeimai pašlaik klājas ar Krimināllikuma grozījumiem, kas beidzot spaisa tirgošanu atzītu par noziegumu. Pērnā gada nogalē ar šādu priekšlikumu nāca nevis IeM, bet gan Saeimas deputāts un krimināltiesību eksperts Andrejs Judins (Vienotība), to vēlāk uzlaboja arī TM. IeM skaidro – redzot grūtības, ar kādām valdībā un Saeimā virzījušies iepriekšējie grozījumi, sapratuši, ka par spaisa kriminalizēšanu nav ko sapņot, un nav to rosinājuši. Šis pesimisms izskatās pamatots, jo Judina partijas biedres Ilmas Čepānes vadītā Saeimas Juridiskā komisija nolēma šos Krimināllikuma grozījumus skatīt kopā ar politisko «bumbu» – okupācijas noliegšanas kriminalizēšanu. Tā nu likumprojekts jau vairākās Saeimas sēdes tiek izņemts no darba kārtības, un nav zināms, vai šonedēļ beidzot īstenosies Evikas Siliņas cerība, ka «nevajadzēs vairāk neviena cita jaunieša nāvi, lai mēs atrastu risinājumu».
Deputāta dēls ar spaisu
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) spaisu apkarošanas grūtības tulko kā savstarpējās komunikācijas problēmas un noliedz, ka narkotiku biznesa pārstāvji varētu lobēt savas intereses Saeimā.
Tomēr informācija, kas ir žurnāla Ir rīcībā, liecina – parlamentā ir vismaz viens deputāts, kura ģimenes loceklis, iespējams, iesaistīts šajā legālo narkotiku biznesā. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāta Kārļa Krēsliņa (NA) dēls Jānis nesen aizturēts, un automašīnā, kurā viņš atradies, atrasti nepilni divi kilogrami jauno psihotropo vielu. «Pie viņa atrada, izņēma, aizsūtīja uz ekspertīzi,» apstiprina policijas pārstāvis Radziņš. Tiesībsargi par šo lietu sīkāku informāciju nesniedz, taču zināms, ka pārbaude veikta saistībā ar aizdomām par saimnieciska rakstura likumpārkāpumiem. Jānis Krēsliņš uz Ir jautājumiem nevēlējās atbildēt, bet viņa tēvs atzina: «To, ka viņu aizturēja, es zinu, viņš ir atkal palaists vaļā, bet, ka narkotikas, tas ir jāatzīst ekspertīzē.» Ekspertīzes rezultātu joprojām nav.
Deputāts uzsver, ka automašīna nepiederot viņa dēlam – Jānis to tikai izmantojis, šad un tad arī tēvu aizvedis, kur vajadzīgs. «Viņš ne smēķē, ne dzer, ne narkotikas lieto – to es varu garantēt. Vai tas piederēja viņam vai ne viņam – es to nezinu,» saka deputāts. Viņš neuzskata, ka dēls varētu būt iesaistīts legālo narkotiku biznesā, bet vienlaikus atzīst, ka nevar būt simtprocentīgi drošs, jo dēls ir pieaudzis, patstāvīgs cilvēks. «Es jūtos vainīgs tādā ziņā, ka, sākot no 1992. līdz 2004.gadam, kamēr vēl biju [Nacionālo bruņoto spēku] štāba priekšnieks, es nebiju nevienā atvaļinājumā, es mājās neierados agrāk par desmitiem vakarā. Viņš bija tieši tajā vecumā, ka es viņu izlaidu. Viņš izauga laikā, kad manis nebija klāt. Nu ir radušās problēmas.»
Kad uzzinājis par dēla aizturēšanu, deputāts Krēsliņš zvanījis Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, taču noliedz, ka būtu ietekmējis lietas virzību. Arī ministrs Kozlovskis saka – bijis informēts, taču nekādā veidā nav iejaucies notiekošajā.
Neoficiālā informācija, kas ir žurnāla Ir rīcībā, tomēr liecina – Krēsliņa stūrētajā auto atrastās vielas varētu būt domātas piegādei Barona ielas «točkā», kuras mantu iecienījuši 49.vidusskolas audzēkņi, arī mirušais Eduards.
Sliktais notiek citiem!
Par Eduardu klasē neviens vairs nerunā. Cilvēks miris, neko mainīt vairs nav iespējams, stāsta Reinis – vienīgais no klasesbiedriem, kas piekrīt intervijai. «Es zināju, ka Eduards pīpē. Puse klases tā ir darījusi,» saka Reinis. Arī viņš pats. Taču uzreiz sapratis, ka nepatīk. Izrunājies ar mammu, viņai un sev apsolījis, ka vairs nemēģinās ne spaisu, ne zālīti. «Par sevi esmu pilnīgi drošs,» puisis tagad saka. Taču daudzi nav apstājušies.
«Nāve nav mainījusi jauniešu domāšanu un attieksmi pret spaisu un zālīti. Viņi domā – Eduards nomira tādēļ, ka viņam vienkārši bija vāja sirds,» saka skolas direktors Juris Liepiņš. Viņš atzīst – iepriekš nav pat īsti apzinājies, cik masveidīga ir spaisa pīpēšana.
Viņa vērojumus apstiprina Latvijas Atkarības psihologu apvienības pārstāve Aelita Vagale, kas gadiem ilgi strādā ar atkarīgajiem cilvēkiem. «Zinātniskos pētījumos ir pierādīts, ka šajā vecumā domā – viss sliktais notiek tikai ar citiem. Kāds ir švakais, bet es esmu stiprais. Pusaudžu domāšanas fenomens.»
Tāpēc arī biedējoša reklāma uz ielas vai atsevišķa lekcija skolā neiedarbojas, bet Latvijā neviena no ministrijām nav uzņēmusies atbildību par darbu ar jauniešiem, atkarību profilaksei netiek mērķtiecīgi piešķirti līdzekļi. «Valstī jau vismaz 15 gadus nav profilakses programmas,» uzsver Vagale. Viņa problēmas noliegšanu uzskata par tipisku aizsargreakciju, kas var būt raksturīga ne tikai valsts institūcijām, bet arī pedagogiem un vecākiem, kas izvēlas brīdinošās pazīmes ignorēt.
Eduarda klases audzinātāja gan bija pamanījusi, ka kādreiz sekmīgais puisis sāk kavēt stundas, izskatās noguris, reizēm ir apātisks, reizēm viegli aizkaitināms. Kā stāsta direktors, skolotāja divreiz zvanījusi un brīdinājusi par šīm izmaiņām vecākus, kas dzīvo Vidzemē. Taču viņi atbildējuši, ka uzticas dēlam un pēdējā mācību pusgadā nemainīs skolu. Ir sazinājās ar vecākiem, taču viņi nevēlējās par traģisko notikumu runāt.
Psiholoģe Vagale saka – Eduarda klases audzinātājai pēc vecāku atteikuma vajadzējis ziņot par situāciju bāriņtiesai un sociālajam dienestam. Taču skolas direktors atgādina – Eduardam, kā daudziem vidusskolas pēdējā klasē, bija jau 18, un tātad par savu dzīvi viņš atbildēja pats.
Aktuālu un visaptverošu datu par spaisa un citu narkotiku lietošanu Latvijā nav – jaunākais pētījums, ko Slimību profilakses un kontroles centrs pasūtīja 2012.gadā, liecināja, ka augu maisījumus pamēģinājuši 23% pusauga puiku un 13% meiteņu.
Latvijas Ārstu biedrības neoficiāli apkopotā informācija liecina, ka ik dienu pēc nereģistrētu psihoaktīvo vielu lietošanas slimnīcā nonāk 2-10 bērni un jaunieši. Vairākumam nav ne jausmas, ar ko viņi spēlējas.
Ko patiesībā nozīmē spaiss, var ieraudzīt Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā Tvaika ielā. Te ir drūmi. Augstie nami aplupuši gan no ārpuses, gan iekšpusē. Glīts puisis ar eleganti nogrieztiem matiem un šai vietai neierasti košu džemperi sēž uz gultas, kas apklāta ar zaļu dermantīna plēvi. Aiz viņa muguras netīri, aizrestoti logi. Viņu šurp atvedusi mamma, un viņš ir par to pateicīgs.
«Pirmajā reizē pirms diviem gadiem uzpīpēju spaisu intereses pēc. Nepatika,» stāsta jaunais vīrietis, kurš piekrīt tikai anonīmai intervijai. Viņš ir tehnikuma pēdējā kursa audzēknis, kurš mācības apvieno ar darbu. «Pēc pusgada man atkal piedāvāja, bet teicu – nē, nē, pamēģinājis esmu, negribu. Bet tas puisis teica: pirmajā reizē vienmēr nepatīk. Es pamēģināju. Pēc tam vēl uzpīpēju. Ceturtajā reizē palika slikti. Vispirms halucinācijas, pēc tam šausmīgi bail no pilnīgi visa. Viens pats sēdēju istabā, bet man šķita, ka apkārt ir pūlis, kas ausīs kaut ko čukst. Nakts vidū, neuzvilcis ne kurpes, ne jaku, skrēju laukā. Pa ceļam izsaucu ātros, bet, iekāpjot mašīnā, man kļuva bail arī no mediķiem, un es izlēcu no busiņa. Aizkrēju uz mājām, lūdzu palīdzību mātei. Lai kaut ko dara, es atkal gribu būt normāls! Mamma atveda uz šejieni. Bija variants aizvest uz slimnīcu tikai attīrīt asinis, bet piekrītu, ka laikam šeit ārstēties ir labāk. Lai gan nav patīkami te atrasties.»
Pārsvarā spaisi ir halucinogēnas vielas – augu maisījumi, kas apsmidzināti ar sintētiskajiem kanabinoīdiem, amfetamīniem un citām apreibinošām vielām, skaidro Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna. Šo vielu daudzveidība ir ļoti liela, tāpēc Stirna brīdina: pērkot spaisu, nekad nezini, ar ko riskē. Organisma reakcija ir ļoti ātra un spēcīga, jo sintētiskie kanabionīdi ir 100-800 reižu stiprāki par dabīgajiem. Halucinācijas sākas pēkšņi, un tās ir tik spēcīgas, ka cilvēks vairs neapzinās savu rīcību. Septiņpadsmit gadus vecais Valts, ko satiku mirušā Eduarda skolā, stāstīja – kāds viņa draugs pirms diviem gadiem spaisa reibumā gājis bojā, jo nogūlies uz sliedēm un viņu sabrauca vilciens.
«Šie pacienti parasti nonāk narkoloģijas nodaļās akūtā stāvoklī, bet pēc tam esam spiesti viņus pārvest uz psihiatrijas nodaļu, ja psihoze ieilgst. Daudziem jauniešiem ir neatgriezeniskas psihiskas izmaiņas,» saka Astrīda Stirna. Viņa uzsver: jaunās psihoaktīvās vielas ir ļoti bīstamas un maz pētītas, toties rada spēcīgu atkarību un izprovocē psihiskas slimības, piemēram, šizofrēniju. Protams, ja pacients izdzīvo.
Eduardam nepaveicās, viņš pēc spaisa uzpīpēšanas nomira. Klasesbiedram Kārlim palaimējās, viņu ārsti izglāba. Vecāki dēlu izņēma no skolas – viņš tagad negatavojas eksāmeniem, neizvēlas studiju vietu un savu nākotnes profesiju, bet ārstējas no atkarības, kas gandrīz maksāja dzīvību.
