No citiem minēti: Ilze Viņķele, Solvita Āboltiņa, Jānis Bordāns, Anrijs Matīss, Jānis Reirs, Inese Vaidere, Artis Pabriks, Arturs Kaimiņš, Jānis Dūklavs, Raivis Dzintars, Ints Dālderis, Uldis Augulis, Juris Pūce, Sandra Kalniete, Vaira Vīķe-Freiberga un Jānis Urbanovičs.
Aptauja veikta internetā 7.oktobrī.
Atbildēja 1493 respondenti.
Ja koalīcijas vienīgā atziņa pēc vēlēšanām ir «pēctecības uzvara», tad laiks atcerēties, ar ko beidzās Kalvīša «pēctecības mandāts»
Dažas dienas pēc vēlēšanām Latvijā valda politiska eiforija. Koalīcijai gandarījums par pēctecību. Saskaņai patētisks prieks par kārtējo uzvaru, kas neievedīs viņus valdībā. Jaunajām partijām iluzoras cerības par ietekmi Saeimā.
Iestājusies atelpa pēc vēlēšanu kampaņas, kurā bija savas īpatnības. No televīzijas klipu arēnas tā bija pārcēlusies uz ceļmalām un autobusu pēcpusēm. Atjautīgie politiķi bija sajūsmā – dārgās TV minūtes vēl varēja saskaitīt un tēriņus aptuveni aprēķināt, bet kāds gan «superKNAB» saskaitīs mūžīgā kustībā esošos auto un izstaigās visas lauku ceļmalas? Tērēts tika uz nebēdu, daudz nedomājot par kampaņu izmaksu griestiem.
It kā racionālās premjeru televīzijas debates izkropļoja «premjeri pēc izsaukuma», kuri vēlēšanās nekandidēja. Zīle un Ušakovs pat negatavojās atstāt siltās vietiņas Rīgas domē un Briselē. Bet Lembergs kopā ar ZZS ciniski maldināja vēlētājus, jo premjers bez pielaides valsts noslēpumam vienkārši nav iespējams.
Vēlēšanu rezultāti ļoti atgādina 2006.gadu. Ja valdošo partiju vienīgā atziņa pēc vēlēšanām ir tā, ka iegūts atkārtots uzticības mandāts, tad savlaicīgi būtu jāatceras, ar ko beidzās Kalvīša «pēctecības mandāts».
Balsu pārsvars koalīcijai ir tik liels, ka valdībā iesaistīt kādu no jaunajām partijām ir nevajadzīga izšķērdība. Bailes no Sudrabas izgaisušas – partija bez organizācijas, bez ideoloģijas un ar septiņām vietām Saeimā nav bīstama. Savukārt Reģionu apvienības vadībai liekas, ka tās gudrā rīcība ievedusi partiju Saeimā, bet īstenībā tas ir Artuss Kaimiņš. Pats mūsdienu varonis gan neapzinās, ka atņēmis protestētāju balsis Sudrabai un paglābis Latviju no partijas ar neskaidru ģeopolitisko orientāciju. Reģionu apvienība tiks atstāta opozīcijā un notiks milžu cīņas starp Vienotību, ZZS un NA par tās deputātu pievienošanu, savas ietekmes palielināšanu.
Taču galvenais process pašlaik ir cīņa par varu koalīcijā. Spēku samērs ir atšķirīgs, jo ZZS tagad gandrīz vienāds deputātu skaits ar Vienotību. Par labo rezultātu ZZS nav jāpateicas pseidopremjera kandidātam Lembergam, bet gan Valsts prezidentam, jo tieši viņš nogāza Dombrovska valdību un ieveda ZZS valdībā deviņus mēnešus pirms vēlēšanām. Vienotība zaudēja savu zīmola seju, bet ZZS ieguva trīs ministrus, kas veidoja labu publicitāti un neuzņēmās nekādu atbildību par valdības grūtajiem darbiem. Ukrainas krīzes laikā īpaši veiksmīgi darbojās aizsardzības ministrs Vējonis. Un panākumi vēlēšanās būtu vēl lielāki, ja viņš būtu nominēts kā ZZS premjera kandidāts. Tas būtu skaidrs signāls, ka ZZS cenšas tikt vaļā no oligarhu ietekmes rēga. Diemžēl nesadūšojās. No ZZS nostājas tagad būs atkarīgs, vai oligarhu laiki ir aizgājuši, jo tikai ZZS politiskā gļēvulība var atjaunot Lembergu vienīgā oligarha statusā. Bet tad jau nav tālu līdz ZZS, Saskaņas un Sudrabas valdībai kā Latvijas valstij sāpīgai realitātei, kura, ceru, nepiepildīsies.
Vai vēlēšanu rezultāti viesīs cerības, vai radīs vilšanos sabiedrībā – atkarīgs no tā, vai koalīcijas partijas pārvarēs «uzvarējušās pēctecības» eiforiju. Ja ne, mūs gaida 2006.gada atkārtošanās.
Saulains, bet pavēss svētdienas rīts bija laba ilustrācija vēlēšanu iznākumam – valsts pamati drošībā, taču sagaidīt sparīgas reformas no šīs Saeimas būs grūti. Nav spilgtu līderu, kas gatavi uzņemties atbildību nākamajam darba cēlienam, un balsu salikums tāds, ka četros gados varam piedzīvot politiskus kūleņus kā cirkā.
Šajā žurnāla numurā ir divi vīri, kas runā skarbi un tieši. Viens tikko ierodas politikā, otrs diemžēl aiziet. Šo vēlēšanu lielākais pārsteigums un plusu rekordists Artuss Kaimiņš līdz šim paveicis tikai vienu lielu darbu – mobilizējis uz vēlēšanām jauniešus, kas citādi droši vien paliktu mājās, bet tagad savu interešu sarakstā varbūt iekļaus arī Saeimu. Jautājām, kādi būs niknā videoblogera tālākie darbi, lai nepieviltu vēlētāju uzticību.
Tikai pēc vēlēšanām atklātai sarunai gatavs finanšu ministrs Andris Vilks, kura darbu kontā ir valsts izvilkšana no krīzes komandā ar Valdi Dombrovski. Viņš atzīst, ka pirms gada valdības gāšanas laikā Dombrovskis tika «uzmests», brīdina par Aivara Lemberga garo roku valsts pārvaldē un kritizē Latvijas politikas absurdu, kad partiju līderi izvairās no valdības cietajiem beņķiem un atbildības, bet kritizē darītājus, sēžot siltajos parlamenta sēdekļos. Vēlētāji sadzirdēja Kaimiņu. Vai politiķi sadzirdēs Vilku?
Nedēļas notikumi pasaulē
Tūkstošiem Honkongas aktīvistu netaisās atkāpties no demokrātijas prasībām – otrdien demonstranti sāka celt barikādes Honkongas centrā, pieprasot vispārēju vēlēšanu tiesību nodrošināšanu. Pekina augustā paziņoja, ka 2017.gadā ļaus rīkot nākamā pilsētas līdera vēlēšanas, tomēr vispirms izvērtēs kandidātus. Varas iestādes arī uzstāj, ka nepakļausies protestētāju prasībām un nogaidīs, līdz protesti izsīks. Svētdien policija pret demonstrantiem pielietoja asaru gāzi.
Svinīgā ceremonijā Kabulā Ašrafs Gani nodevis Afganistānas prezidenta zvērestu. Viņš nomainīs amatā Hamidu Karzai, kurš vadījis Afganistānu kopš 2001.gada. Afganistānas jaunā valdība ar ASV parakstīja drošības līgumu, kas ļaus amerikāņu karavīriem palikt Afganistānā arī pēc 2014.gada. Starptautiskās kaujas spēku vienības paredzēts izvest no Afganistānas līdz 2014.gada beigām.
Šonedēļ NATO ģenerālsekretāra amatā stājas bijušais Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs. Andersa Foga Rasmusena piecu gadu pilnvaras beidzās 30.septembrī. Rasmusens ir klusējis par saviem nākotnes plāniem, taču Dānijas ziņu aģentūrai Ritzau teicis, ka ir «jau pieņēmis dažu lekciju pasniegšanu».
Spānijas Konstitucionālā tiesa apturējusi rīkojumu par Katalonijas neatkarības referendumu 9.novembrī uz laiku, kamēr tā izskata Spānijas valdības prasību atzīt referendumu par antikonstitucionālu. Aprīlī Spānijas parlaments aizliedza rīkot referendumu. Savukārt Katalonijas valdība jau iepriekš paziņojusi, ka tā turpinās gatavošanos referendumam arī tad, ja tiesa apturēs balsojumu.
Krievija cer panākt vienošanos ar Ukrainu par gāzes piegādēm. Ja tas notiks, Krievijas gāzi Ukraina varētu saņemt oktobrī, teicis Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks. Taču Krievija pastāv, ka Ukrainai jāsamaksā daļa parāda par gāzi. Puses vēl nav vienojušās par gāzes cenu. Pagājušajā nedēļā ES bija gatava garantēt Ukrainai 5 miljardu kubikmetru gāzes piegādi uz pusgadu par cenu 385 dolāri par 1000 kubikmetriem.
Pirmo reizi Krievija atteikusies ielaist valstī kādu Eiropas Parlamenta deputātu – tā bija «zaļo» frakcijas vadītāja Rebeka Hārmsa no Vācijas. Viņa iekļauta Krievijā nevēlamo personu sarakstā saistībā ar ES noteiktajiem ierobežojumiem virknei Krievijas deputātu. Hārmsa bija iecerējusi kopā ar pilsoniskajiem aktīvistiem sekot tiesas prāvai Krievijā pret sagūstīto Ukrainas armijas lidotāju Nadeždu Savčenko.
Kenijas skrējējs Deniss Kipruto Kimeto (30) svētdien Berlīnē uzstādīja jaunu pasaules rekordu maratonā, distanci veicot 2:02.57. Iepriekšējo rekordu – 2:03.23 – uzstādīja cits kenijietis Vilsons Kipsangs pirms gada. Kimeto ir iespaidīgi panākumi garo distanču skriešanā – viņš 2010.gadā bija Londonas maratona uzvarētājs, bet pēc trim gadiem guva uzvaras Tokijas un Čikāgas maratonā.
Glābējs
Nedēļas notikumi Latvijā
Latvijas valstij piederošās bankas Citadele pārdošanas cena ir 98,67 miljoni eiro, paziņoja premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Noslēdzot vienošanos ar investoru, valsts saņems maksu par banku līdz nākamā gada martam vienā maksājumā. Diez vai izdosies panākt nosacījumu, ka jaunais īpašnieks nepārdos Citadeli tālāk turpmākos piecus gadus.
Ap 300 cilvēku svētdien pulcēja partijas Saskaņa rīkotais mītiņš Doma laukumā, kas bija veltīts protestam pret Citadele pārdošanu. Lielāko troksni cēla aptuveni 100 Saskaņas deputāta kandidāta Raimonda Gaiļa vadītās arodbiedrības LABA dalībnieki, rībinot bungas un svilpjot svilpes.
Pasaules Bankas eksperti piedāvā pilnībā mainīt Latvijas augstākās izglītības valsts finansējuma sistēmu. Tas paredz, ka augstskolas saņem finansējumu trijos veidos – viens ir pamatfinansējums par studentiem, otrs saistās ar augstskolas darba kvalitāti un sasniegumiem, bet trešais finansējums ar augstskolas inovācijas spēju. Bankas eksperti pārliecināti, ka pašreizējais viendimensionālais modelis neveicina augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju.
Maksātnespējas procesa administratorus turpmāk pielīdzinās valsts amatpersonām, paredzēts grozījumos Maksātnespējas likumā, ko pieņēma Saeima. Ierosinājumu maksātnespējas administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām atbalstīja 76 deputāti. Paši maksātnespējas administratori ir neapmierināti ar grozījumiem un lūgs prezidentu tos neizsludināt.
Atklāts Lielvārdes lidlauks dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām. Lielvārdes lidlauks jau pārbaudīts septembra sākumā, jo tur notika starptautiskas mācības Steadfast Javelin II, kur nakts laikā vizuālās nosēšanās režīmā nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas.
KNAB lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču par piespiešanu dot nepatiesu liecību. KNAB, neminot amatpersonas vārdu, norāda, ka amatpersona organizējusi, uzkūdījusi un atbalstījusi nozieguma izdarīšanu ar vairāku privātpersonu iesaistīšanu, lai panāktu, ka vardarbības draudu iespaidā un par 3 000 000 eiro liecinieks atteiktos no iepriekš sniegtajām liecībām un dotu iepriekš sagatavotas nepatiesas liecības.
Tieslietu padome atbalstījusi Tieslietu ministrijas priekšlikumu par Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbības izbeigšanu jeb reorganizāciju. Šis esot pilotprojekts kopējai tiesu namu reformai. Siguldas tiesas darbības teritorija tiks pievienota Rīgas rajona tiesas darbības teritorijai, savukārt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas darbības teritorijai atbildīs Centra rajona tiesas darbības teritorija. Tiesneši uzskata, ka reforma ir ļoti sasteigta un nepārdomāta.
Pilnībā atcelts Jūrmalas pilsētas tiesas spriedums bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica lietā. To izdarīja Rīgas apgabaltiesa, nolemjot krimināllietu nosūtīt jaunai izskatīšanai Jūrmalas pilsētas tiesai.
Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta prognozi, norādot, ka šogad IKP palielināsies par 2,9%, jo piepildījušās pavasarī izteiktās bažas par iespējamo negatīvo attīstības scenāriju un tālāku sankciju noteikšanu. Banka prognozē, ka arī nākamajā gadā izaugsme būs salīdzinoši mērena – 2,7%.
Latviešu diriģents Andris Nelsons ar panākumiem debitējis Bostonas Simfoniskā orķestra galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā. Nelsons ar slaveno orķestri pirmo reizi uzstājās 27.septembrī koncertā Bostonas Simfoniholā. Orķestris bez galvenā diriģenta ir kopš 2011.gada, kad veselības problēmu dēļ no amata atkāpās Džeimss Levins.
Šogad ir daudz darba vietās bojāgājušo, satraukta Valsts darba inspekcija. Nelaimes gadījumu cēloņi pārsvarā bijuši darba organizācijas trūkumi, kad darba devējs nepietiekami instruē un apmāca darbiniekus, kā arī nenodrošina kontroli pār veicamo darbu izpildi. Vidējais bojāgājušā vecums ir 49 gadi.
Bojāgājušie 2014.gadā (līdz 26.septembrim)
Jūs to saucat par taizemiešu ēdienu? Atbildēs robots
Dodoties darba vizītēs uz citām valstīm, Taizemes premjerministre Jinglaka Šinavatra regulāri saskaras ar vienu un to pašu problēmu – sliktu taizemiešu virtuvi. Pārāk bieži, viņa secināja, taizemiešu restorāni nemaz nav cienīgi nest šo vārdu, jo ēdiens ir pārāk pliekans. Šī problēma viņu nomāca tik ļoti, ka politiķe sasauca īpašu valdības sēdi.
Kopš tā brīža pagājis jau labs laiciņš, un Šinavatras ministru kabinets pēc maijā notikušā militārā apvērsuma vairs nav savos amatos, taču premjeres kulinārās diplomātijas iniciatīva aizvien ir dzīva. Otrdien luksusa viesnīcā Bangkokā tika prezentēts projekts taizemiešu virtuves standartizēšanai – par to būs atbildīgs robots. Diplomāti un citi goda viesi kļuva par lieciniekiem, kā mašīna spēj zinātniski izvērtēt un pamanīt atšķirību starp, piemēram, prasmīgi pagatavotu zaļo kariju ar pareizu taizemiešu bazilika, karija pulvera un svaiga kokosriekstu piena līdzsvaru vai, gluži pretēji, neveiksmīgu imitāciju.
Ārēji tā ir neliela kaste, kurā iemontēti sensori un procesori. Šī «elektroniskā mēle» skenē ēdiena paraugus, analizējot to ķīmisko sastāvu un pēc tam salīdzinot ar atmiņā ievadīto autentiska ēdiena standartversiju.
Valdības finansētā Gardās Taizemes komiteja, kas uzraudzīja aparāta radīšanu, raksturo to kā «inteliģentu robotu, kas spēj izmērīt ēdiena sastāvdaļu aromātiskumu un garšu, lai dotu spriedumu, kas nepavisam neatpaliek no ēdienu kritiķu vērtējuma».
Tiesa, valstī ar 67 miljoniem iedzīvotāju cilvēki var stundām ilgi strīdēties un tā arī nevienoties, kas ir, piemēram, pati pareizākā nam prik kapi recepte – asa marinētu garneļu mērce ar čili, laima sulu un palmu cukuru. Tajā pašā laikā daudzi piekrīt – slikts taizemiešu ēdiens citās pasaules zemēs ir patiesi sasāpējusi problēma. Galvenās sūdzības parasti ir par to, ka restorāni imitē taizemiešu virtuvi, sajaucot kopā dažādas garšvielas, taču ignorējot delikāto līdzsvaru starp saldo un skābo, sāļo un asaroti aso.
Tādas sastāvdaļas kā svaigs tamarinds (mūžzaļš tauriņziežu dzimtas koks ar ēdamiem augļiem), Taizemes laims vai galangals (ingveram radniecīga sakne) aizjūras valstīs ne vienmēr ir pieejamas, tāpēc pavāri tās aizvieto ar kaut ko līdzīgu. Tas gan taizemiešu gardēžiem nav arguments, un viņi sunās, ka šādu «ēdienu pat suns neēstu».
No otras puses, eksistē arī kulinārijas šovinisms jeb pārliecība, ka pareizu taizemiešu ēdienu var pagatavot tikai taizemietis, kas virtuves priekšautu ir mantojis vismaz no vecvecmāmiņas. «Parāk daudzi taizemiešu restorāni visā pasaulē nemaz nepieder taizemiešiem,» sūdzas Supačai Lorlovhakarns no Nacionālās Inovāciju aģentūras, kuras paspārnē strādā Gardās Taizemes komiteja. «Tajos saimnieko vjetnamieši vai imigranti no Mjanmas, varbūt pat itāļi un franči.»
Aģentūra no sava ikgadējā 30 miljonu batu (730 000 eiro) budžeta šogad daļu atvēlēja tieši Gardās Taizemes komitejai, kura savukārt aptuveni 70 000 eiro investēja par E-gardumu nosauktā robota izstrādāšanā. Papildus tam komiteja ir izveidojusi brīvu datorprogrammu, kurā var iepazīties ar ekspertu apstiprinātām receptēm. Ēdienkarte ir diezgan īsa – komiteja paspējusi apstiprināt tikai 10 receptes, no kurām programmā pagaidām ievadītas trīs.
Taču tagad lielākais jaunums, protams, ir «elektroniskā mēle». Biznesmenis Naka Thavičavats ir sācis masveida ražošanu un cer, ka pirmie aptuveni 14 000 eiro dārgā robota klienti būs Taizemes vēstniecības tajās valstīs, kur ir daudz taizemiešu restorānu.
Aparāts spēj izvērtēt ēdienu, analizējot tā vadītspēju dažādos spriegumos. Pēc tam desmit sensori izveido ēdiena ķīmisko raksturojumu. «Mēs vēlējāmies radīt lētu un vieglu pārtikas mērīšanas paņēmienu,» skaidro nanotehnoloģiju eksperts Sirapats Pratonteps, kas skolojies Lielbritānijā un vadīja robota izstrādi. «Ielieciet aparātā mazliet ēdiena un saņemiet novērtējumu!»
Dators nespēj novērtēt garšu, tāpēc ēdiens vienkārši tiek salīdzināts ar standarta etalonu, kura datubāzi veido konkrētas receptes populārākās izvēles. Piemēram, lai noskaidrotu asās zupas tom yam vislabāko recepti ar kafīra laima lapām un kinzu, pētnieki sarīkoja eksperimentu Bangkokas prestižajā Čulalongkorna Universitātē. 120 studentiem, pasniedzējiem un palīgdarbiniekiem tika samaksāti daži eiro katram, lai no desmit testēšanai piedāvātajām zupām viņi izvēlētos visautentiskāko. Uzvarējusī recepte tika pasludināta par standartu, bet tās ķīmiskie parametri ievadīti robota atmiņā.
Viesojoties aparāta attīstītāju laboratorijā, reportieris līdzi bija paņēmis zaļo kariju, kas tiek pasniegts Ārvalstu žurnālistu klubā Taizemē. Kad paraugu ievietoja nelielā nerūsējošā tērauda silītē, robots sāka dūkt un pēc neilga brīža paziņoja, ka karijs saņēmis 78 punktus no 100 iespējamajiem.
«Parasti mēs sakām, ka tie ēdieni, kas saņem mazāk par 80, neatbilst standartam,» mulsa biznesmenis Naka, izsakot pieņēmumu, ka žurnālistu klubs, visticamāk, pieskaņojas ārzemnieku mēlēm un kaut ko dara «nepareizi».
Tradicionāli ir bijis tā, ka visīstākā taizemiešu virtuve ir iela. Lielās pilsētās un pat mazos ciemos ir ielas, kuru malās rindojas daudzas pārvietojamas virtuves. Pilnīgi droši var teikt, ka tikai retais no šiem pavāriem izmanto mērtraukus, kur nu vēl rakstītas receptes. Tas viss ir improvizācija. Vienā vokpannā, kas novietota uz stumjamiem ratiem, top jebkas, ko izvēlējies izsalcis garāmgājējs. Tieši tāpēc Thavīkiats Nimmalairatana (35), kas ikdienā strādā vienā no rosīgākajiem Bangkokas bulvāriem, smīn par kaut kādām standarta receptēm.
Viņš pats ar ēdiena gatavošanu nodarbojas kopš 10 gadu vecuma un labi zina, ka pat minimāla nobīde – sastāvdaļu pievienošanas secība vai dažādi fermentētās zivju mērces zīmoli – var mainīt gala produkta garšu. «Es tam vienkārši izmantoju savu mēli – ir garšīgi vai ne. Valdībai drīzāk vajadzētu nolīgt dzīvus cilvēkus, kas spēj novērtēt ēdiena autentiskumu, nevis taisīt robotus.»
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga sestdien balsos ASV, kur atrodas komandējumā, taču atsaucās uz Ir lūgumu raksturot pirmsvēlēšanu kopainu:
«Neizmantot savas pilsoņa tiesības un nepiedalīties vēlēšanās ir tas pats, kas atteikties no šīm tiesībām. Sliktākajā gadījumā valsts vadību var pārņemt Latvijai kā neatkarīgai valstij naidīgi spēki. Raugoties uz bēdīgo situāciju Ukrainā, šis nu tiešām nav tas brīdis, kad Latvijai lojāliem pilsoņiem būt vienaldzīgiem pret savas valsts nākotni.
Daudzi sūdzas, ka partiju piedāvājumos nekur nesaskata savu ideālu iemiesojumu. Tādā gadījumā lūgtu izvēlēties kaut vai tos, ko uzskata par mazāko ļaunumu. Daba necieš vakuumu, un, ja saprātīgi cilvēki nepapūlēsies paust savu viedokli, viņi atstās brīvu vietu visdažādākajiem nevēlamiem elementiem.»
Seši balsotāji, kuri savu izvēli žurnālam Ir atklāja arī pirms iepriekšējām vēlēšanām, izvērtē, kā pa šiem gadiem klājies un par ko balsos tagad
Lopi izslaukti un pabaroti. Daudz tomātu, maz ābolu, – rudens ainavu ieskicē pensionāre no zemnieku saimniecības Apsītes Valmieras pusē. Par Vienotību balsojusi gadiem, bet šīs būs pirmās vēlēšanas, kurās nevarēs ievilkt plusu Valdim Dombrovskim. «Neredzu Vienotībā citu līderi. Āboltiņā man daudz kas nepatīk. Čepāne, kuru ļoti cienu, nestartē. Vilks – nujā, viņš ir vietā, taču arī nestartē.» Valdība izpelnās pārmetums, ka nav apstādināta uzturēšanās atļauju tirgošana.
Līdz vēlēšanu dienai Ranta vēl apsvērs, vai balsot par Vienotību vai Nacionālo apvienību. «Tikai nacionāļi ir drusku par nacionāliem. Patriotam jābūt, bet tas viss ar maksātnespējas administratoriem atņem viņiem manus kredītpunktus.» Pat no malas esot skaidrs, ka tīra tā lieta nav. Īpaši iekritis acīs, kā partija pieklusinājuši bijušo tieslietu ministru Jāni Bordānu. «Cilvēks pūlas, bet viņu tik divkosīgi apstādina!»
Tāpat nepelnīti un negodīgi «noēsta» labklājības ministre Ilze Viņķele, kurai bijis daudz prātīgu domu. «Jāskatās, cik esi iemaksājis sociālajā budžetā – bezmaksas medicīna Latvijā nevar būt. Tagad pabalstus dala pa labi un kreisi, bet darbiniekus atrast grūti, jo ar pabalstu klenderē apkārt.» Tā Apsītēs sākusi strādāt Šmitu meita. Papildus izglītojas LLU, jo ar grieķu-latīņu filologa izglītību saimniecībā ir par maz. «Var govīm smukus vārdus salikt,» smejas Ranta. Apsītēs ir ap 70 slaucamu govju un 90 jaunlopu. «Gaļu uz Turciju vairs nesūtām, nav cenas. Pārdodam tepat uzpircējiem. Laikam jānotiek kaut kam tik trakam kā Ukrainā, lai mēs saprastu, kas ir brīvība un cik tā maksā.» Raugoties uz Ukrainas karu, Ranta skumji salīdzina krievu un ukraiņu spēkus: «Ar cepurēm zvirbuļus neizsitīsi.»
Par Sudrabu, ZZS un Šleseru viņa runāt nevēlas. Par tiem, kuri pie varas nevarēja neko lāga padarīt, bet nu laužas atkal. «Tādi, kam ne sava biznesa, ne saimniecības – ko var dot valstiski?» Tad jau Rantai jākandidē, jo saimniecība ilgstoši liela un spēcīga! «Haha! Jā, kā tad! Es varētu. Bet tad tikai par ekonomikas ministru!»
Jau ceturto gadu Diāna dzīvo Lielbritānijā. Sarunas laikā viņa sēž baltā ādas dīvānā un atbild angliski. Latviski māk, bet vieglāk izteikties ierastajā valodā. Diānai klājas ļoti labi – strādā Hilton viesnīcā par uzkopšanas servisa vadītāju. «Darbs ir vienkāršs, nav daudz jādomā. Nav nekādas cīņas.» Par pašas nopelnīto iegādājusies mazu, melnu auto. Diānai viss ir labi arī privātajā dzīvē – jauns draugs, Lielbritānijā dzīvo arī viņas mamma un pieskata bērnus.
«Kad es braukšu atpakaļ? Nekad!» saka Diāna. Lielbritānijā viņai ir viss vajadzīgais. Sākot no apmaksātas medicīnas bērniem, beidzot ar attieksmi. «Pat vecmāmiņa, kura knapi kust, palīdzēs māmiņai ar mazuli iekāpt transportā. Te jūtos droši. Neviens man neprasa, kādas tautības esmu.»
Dzīvojot Latvijā, Diānai bijis kauns skatīties krievu TV kanālus, jo rādītas muļķības – latvieši ienīst krievus. «Latvieši ir jauki cilvēki, un tas, ko rāda, ir kādam izdevīgi. Un ļaudis tam hipnotiski notic.» Latvieši arī velti baidoties no vietējiem krieviem. «Ja tagad Latvijā par prezidentu ieceltu kādu krievu – vai tad viņš visas latviešu skolas slēgtu? Nē taču!»
Politiskajiem procesiem Latvijā Diāna neseko. Tik vien, cik feisbukā redz kādu ziņu. Par prezidentu Bērziņu zina, bet Straujuma gan ir jaunums. Uz vēlēšanām rīdziniece neies, jo nav nekādas vajadzības. Viņa ar laiku vēlas iegūt britu pilsonību. Jo – ja nu Lielbritānija izstājas no ES, tad tās pilsoņiem ilgstoši palikt te varētu būt grūti.
Atgādinu, ka iepriekšējās vēlēšanās Diāna balsoja par Saskaņu un Nilu Ušakovu, un viņa atceras iemeslus – jauni bērnudārzi, saremontētas ielas. «Šogad martā biju Rīgā. Nekas nav mainījies uz labo pusi. Cilvēki ir nabadzīgi. Neaizsargāti. Vīri var mājās sist sievas, bet policija nevar palīdzēt.»
Par to, ka Ušakovs izteicies pozitīvi par Putinu, Diāna saka: «Es domāju līdzīgi. Diez vai Krievijā ir daudz cilvēku, kuriem Putins nepatīk. Nav viņš stulbs.»
Notikumiem Ukrainā Diāna seko. Viņas tēvs dzimis Ukrainā, dzīvo Rīgā. Aicināta komentēt, viņa nopūšas: «Kāpēc gan visi nevarētu dzīvot mierīgi, bez robežām.»
Informācijas tehnoloģiju speciālists Varis šajos gados paspējis daudz – no Valmieras pārcēlies uz Rīgu, nomainījis darbu, ieguvis augstāko izglītību mehatronikā un kļuvis par tēti meitai Madarai. Varis aizraujas ar slēpņošanu, viņa atrasto slēpņu skaits pārsniedz 10 000.
«Neesmu no tiem, kuri sūdzas,» Varis nosaka, pirms sāk vērtēt Saeimas paveikto. Jā, ekonomikas uzlabojums esot, taču retās sfērās. Visvairāk kremt, ka uz priekšu nekust vilcienu iepirkums. «Pa šo laiku jau jaunu dzelzceļu varēja uzbūvēt, taču savstarpējas nesaskaņas svarīgākas par pasažieriem. Otrs mīnuss – nav atrisināta cilvēku aizbraukšana no Latvijas.» Kā labo Varis min atbalstu ģimenēm. «Jūtams, ka dzimstība kaut nedaudz gājusi uz augšu. Mūsu mājā katrā otrajā dzīvoklī pa mazam bērnam.»
Iepriekšējās vēlēšanās Varis balsoja par Visu Latvijai! Apmierina partijas demogrāfijas iniciatīvas, taču nesmuki bijis, ka atbalsts eiro ieviešanai izlemts bez diskusijām.
«Nav politiskā spēka, kas varētu kaut ko mainīt,» secina Varis, taču balsot ies. Negribas, lai Saskaņa iegūst lielāko balsu skaitu.
Arī šoreiz balsos par nacionālistiem, jo partijai ir nākotnes potenciāls – daudzi Visu Latvijai! jaunieši esot līderi organizācijās un pašvaldībās. Varis vairākus politiķus saticis arī personīgi. Simpatizē Dombrava, Iesalnieks un Cilinskis. Vaicāts, ko Varis domā par ministres Brokas nepielaišanu valsts noslēpumam, viņš atbild: «Viņa partijai pievienojās nesen, un pie vienas siera kūkas neesam sēdējuši, tāpēc nespriedīšu.»
Varis interesējas arī par citu partiju redzējumu – lasījis izdales materiālus un apskatījis saukļus internetā. «Ko domāju par Sudrabu? Nav vērtējama. No vecās kliķes. Vienotība? Pārāk liberāli.»
Par nākamās Saeimas uzdevumiem Varis nosauc divus: izdomāt, ko darīt ar pensijām, jo pēc kāda laika tās noēdīs visu budžetu, un drošības stiprināšana. «Vai es ietu karā? Jā. Bet jābūt sakārtotai struktūrai, kurai viegli pievienoties. Psiholoģiskā sagatavotība ir svarīgāka nekā ieroču un munīcijas daudzums. Tieši tāpēc neesmu atmetis tuvcīņas treniņus.»
Par svarīgāko notikumu četrgadē Matīss uzskata dēla Jēkaba piedzimšanu. Nomainīts darbs.
10.Saeimas vēlēšanās Matīss atbalstīja Par Labu Latviju. «Nē, nē, Šlesera raudāšana mani neiežēlināja. Man joprojām patīk viņa gribasspēks.» Tomēr pēc gada ārkārtas vēlēšanās Matīss balsoja par Saeimu atlaidušā Valda Zatlera partiju – jaunas vēsmas, atraktīvs Edmunds Sprūdžs. «Jau tad gaiss politikā bija sasmacis un prasījās, lai kāds atver logu. Partijai gan gāja kā pa kalniem.»
Šajās vēlēšanās atkal kandidē Šlesers, bet par viņu Matīss nebalsos. «Esmu kļuvis apdomīgāks. Kopš piedzimis mazais, mainījusies vērtību skala. Vairs nav jauneklīgā dulluma.»
Politikai Matīss seko. Skatījies Domburšovu ar Ingunas Sudrabas dalību un domājis: «Viņai nāktu tikai par labu, ja klusētu tāpat kā Grigule. Biju pārsteigts, ka uz trešā autobusa, kas brauc uz Bolderāju, nav Saskaņas reklāmas, bet Sudraba.» Kā bijušajam reklāmas darbonim Matīsam bijis interesanti pavērot, kāda būs Šlesera reklāma, jo šķiet – viss jau ir bijis. «Un pārsteidza mani šis risinājums.» Tomēr ne jau kampaņas likšot izvēlēties.
Sirds siltuma nav ne pret vienu politisko spēku. Jo vairāk iedziļinoties programmās, jo vairāk apjaušot, ka «divas trešdaļas ir mēsli un viena trešdaļa grib darīt, tikai netiek pie lemšanas. Un, ja arī tiek, spiesti pret savu gribu lemt kāda cita interesēs.»
Matīss balsos par Reģionu apvienību. Pirmkārt, partija ir par laukiem, nevis «pumpēt vienu Rīgu – nolaist un uz vēlēšanām uzprišināt». «Laukos akūti trūkst naudas. Nav normāli, ja strādā barters: es tev pienu un gaļu, tu man salabo auto.» Attīstot reģionus, cilvēki pelnītu, darot savus amatus. Otrs iemesls par labu Reģionu apvienībai ir tās biedrs Kārlis Boitmanis – Matīsa solabiedrs. Viņš strādā valsts pārvaldē, un, kamēr citi brauc uz Positivus, Kārlis izpēta partiju programmas. «Viņš no skolas laikiem ir pašpārvaldēs, jauniešu organizācijās un virzās uz politiku apzināti. Tas man patīk. Vairāk tādu jaunu cilvēku, jābūt taču līdzsvaram ar pieredzi guvušajiem.»
Zemnieks no Alūksnes novada nesen vērienīgi nosvinēja 70 gadu jubileju un intensīvi turpina nodarboties gan ar biškopību, gan rosās viesu mājā Bitītes. Juris stāsta, ka šovasar mazdēliem iemācījis spiningot un darīt lauku darbus: «Ķiplokiem ūsas plēsa nost!»
Dzīve Alūksnē neesot peļama. Nesen sakārtota pilsētas galvenā iela, noasfaltēti vairāki lauku ceļu posmi, renovē kultūras namu. Ap 50 km garumā netālu no pilsētas velk optiskā interneta kabeli. Tas viss gan neesot Saeimas nopelns, taču kopumā Juris ir pozitīvs: «Laba valdība, kur vēl labāku dabūt. Ar Straujumu esmu apmierināts – karstu nestrebj. Viena no saprātīgākajām Vienotībā.»
Laša mīnuszīmi izpelnās darījumi, no kuriem zaudē nodokļu maksātāji un valsts. Piemēram, Krājbankas bankrots un Citadeles pārdošana, arī vilcienu iepirkums. Tāpat negodu valsts pārvaldei darot «okšķeru šovs KNAB». «Lai nākamā Saeima noņem Streļčenoku no skatuves un rīko jaunu konkursu,» iesaka Lasis.
Iepriekš alūksnietis balsoja par zaļajiem – biškopju «galvu» Armandu Krauzi. Šogad vairs ne, jo «partija nav spēcīga un vienota lēmumos». Tās tēlu pabojājis Aivars Lembergs ar izteikumiem par NATO kā okupantiem. Arī par bijušo premjeru apvienību Vienoti Latvijai! nebalsos, jo «viņi savu jau padarījuši», savukārt Sudraba nupat izblamējusies ar stāstīšanu, ka tā nav viņa, kura privātā lidmašīnā lidoja uz Krieviju. Īsta vilcējspēka un lokomotīves neesot arī nacionāļiem. Līdz ar to Lasis sliecas uz Vienotību, jo «kad Straujuma bija zemkopības ministre, pavilka uz augšu platību maksājumus, viņa varētu pastāvēt par lauksaimniekiem».
Nākamajai Saeimai Juris dod trīs lielus uzdevumus: sakārtot KNAB, kā arī medicīnas un izglītības sistēmas, jo «naudas tām pietiek, tikai vajag labāku pielietojumu». Trešais uzdevums ir stiprināt drošību – iesaistīt puišus zemessardzē kaut uz vienu vai trijiem mēnešiem, lai saprot, kā aizstāvēties, un lai dod zvērēstu Latvijai. «Ne jau par karavīriem izmācīs, bet principa pēc. Ukrainā bija ielu cīņas, iedzīvotājiem jābūt gataviem uz visu, jo ne jau NATO visus aizstāvēs.»
Aleksejs ir programmētājs, kurš rada lietotnes viedtālruņiem. Viņš ir līdzautors spēlei Fearless Wheels, ko lieto visā pasaulē. Nesen Aleksejs ar ģimeni pārcēlies no Rīgas uz Siguldu. «Gribējās dzīvot mierīgākā vidē. Strādāju mājās, uz Rīgu braucu reti.»
Pirms trim gadiem Aleksejs balsoja par Reformu partiju, taču ne par Zatleru, bet gan viņa komandu. Piemēram, ministru Ķīli. «Partija tagad iznīkusi, tātad darbojās slikti.» Jā, valdībā oligarhus vairs nemanot, bet tādi, «kam sakāpis galvā un grib būt labos amatos ar skaistu frizūru, gan ir, piemēram, Solvita Āboltiņa cenšas veidot personības kultu». Par Vienotību Aleksejs ir kritisks, īpaši par premjeri. Kad viņa nākusi Dombrovska vietā, medijos virmojis: nu būs Latvijai sava Merkele. «No Merkeles nav ne miņas. Kad jāatlaiž ministrs bez pielaides valsts noslēpumam, viņa minstinās.» Vienīgais, kam valdībā esot mugurkauls – Andris Vilks.
Šajās vēlēšanās Aleksejs vēl apsver izvēli. «Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nedrīkst niekoties ar sīkpartijām.» Par tādu viņš nosauc arī Sudrabas partiju. «Viņa varēja izdomāt, kā citādi valstij labu darīt. Vīķe-Freiberga arī vairs nav pārvaldē, bet joprojām stiprina Latvijas tēlu ārpus valsts.» Lai arī ZZS nav sīkpartija, tā nav Alekseja uzmanības vērta. «Mani biedē Lemberga rēgs, izteikumi par NATO.»
Kopš Aleksejs nedzīvo Rīgā, viņu saista reģionu attīstība. «Laba pašvaldības partija gan ne vienmēr nozīmē, ka darīs lielas lietas nacionālā mērogā.» Aleksejs vēl domā, vai Reģionu apvienība pelnījusi viņa balsi.
Aleksejam ir savs uzņēmums, un nodokļos viņš nomaksā smuku summu, tāpēc pirmais ieteikums valdībai – sakārtot veselības aprūpi. Otrkārt, domāt par drošību. Alekseja tēvs ir ukrainis un Kijevā dzīvo radi, tāpēc viņš aktīvi seko notikumiem Ukrainā.
Bērnībā Aleksejs dzīvojis Ukrainā un Gruzijā, tāpēc viņam nešķiet svarīgi par visām varēm saukt atpakaļ aizbraucējus. «Katram tiesības dzīvot, kur grib un kā. Pārspīlēt ar nacionālismu 21.gadsimtā nevajag. Dzīvojam ar atvērtām robežām. Labāk padomāt, kā viesmīlīgāk sagaidīt atbraucējus.»
Dzīvē tas nebūs iespējams – pievilkt plusus un svītrot dažādu sarakstu izcilākos un vājākos kandidātus, jo vēlēšanu dienā katrs to varēs darīt tikai vienā sarakstā. Taču Ir lūdz sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem nosaukt politiķus, kas visvairāk to pelnījuši
Rēķinoties ar apdraudējumu valstiskumam, Latvijai vēlama būtu esošās koalīcijas saglabāšana – laba tā nav, bet valsts drošība ir svarīgāka. Tāpēc nepakļausim valsti riskam, balsojot par sīkpartijām (atklātus valstiskuma ienaidniekus – Kremļa partijas šeit neapspriedīšu). Diemžēl koalīcijas partijas kļūst nekaunīgas, jo šķietamo uzvaru tām jau apriori garantē agresīvā Putina politika. Tāpēc plusi un svītrojumi ir veids, kā sabalansēt neapspriežamu pienākumu piedalīties vēlēšanās un tīru sirdsapziņu.
+ Ilze Viņķele, Vienotība. Lietas sauc savos vārdos, ir korekta, bet stingra. Gudra un principiāla. Saskatu viņu kā potenciālu partijas līderi, jo bēdīgi, ka pār godīgas politikas principiem partijā sāk dominēt intrigas, valsts «sakārtošana» un sev izdevīgu lēmumu banāla pirkšana. No viņas vēlos negantu un bezkompromisu cīņu, lai Vienotība būtu pirmā partija Latvijas vēsturē, kas no varas partijas nekļūtu par mafiju.
+ Dace Melbārde, Nacionālā apvienība. Sajūta, ka Melbārdes kundzei ne tikai uz krūtīm uztetovēts sauklis Tēvzemei un Brīvībai, bet ir arī intelekts, moderna cilvēka domāšana un skaidra spriestspēja. Viņai jāmēģina uzstādīt jauna garīgā mēraukla partijā, neļaut pārvērsties par provinciālu maksātnespējas administratoru šmuguļpartiju, piepiparotu ar vienmēr pa rokai esošiem patriotisma saukļiem, jo mūsdienīga nacionāla politika ir stipri izšķiroša mūsu valstij.
+ Edgars Rinkēvičs, Vienotība. Situācijā, kad varas elites cīņu dēļ ir jārēķinās ar nāciju pazemojošu prezidentu un premjeri, principiālajam ārlietu ministram gluži vai vienam starptautiski jācīnās par Latvijas interesēm. (Gribēju likt plusu kādam ZZS kandidātam, bet riņķa dancis ar premjera kandidātu pārvilka treknu svītru šim nodomam.)
– Solvita Āboltiņa, Vienotība. Manuprāt, Vienotības, ZRP un NA koalīcija bija labākā Latvijas valstij. Reformu nostopēšana valstij var izrādīties letāla un baidos, ka efektīgajai un savā ziņā simpātiskajai Āboltiņas kundzei šajā cīņā bija nozīmīga loma. Valdība ar vārgu premjeru un labāko ministru atstādināšana izskatās izdevīga tikai vienai personai, kas var izcelties uz šī pelēkā fona ne tikai ar savu ugunīgi uzbudinošo matu krāsu.
– Raivis Dzintars, Nacionālā apvienība. Kad reāla ir iespēja, ka var nākties ar ieročiem rokās aizstāvēt mūsu valsti, es aizdomājos – vai gribētu mirt par Raivja Dzintara Latviju? Par kāškrustiņiem ziemasvētku eglītē, par primitīvām pseido nacionālām filmām? Esmu dziļi latviešu kultūrā iesakņots patriots un negribu, ka patriotisms saistās ar primitīvu, ultramonolītu domāšanu un kļūst par kājslauķi banālai cīņai par varu.
– Augusts Brigmanis, ZZS. Par Brigmaņa Latviju ne tikai mirt, bet arī dzīvot negribētos. Kāpēc par Brigmaņa vadīto partiju balso man tik tuvie lauku iedzīvotāji un visāda veida zaļās domāšanas pārstāvji, ir pasaules lielākā mīkla. Kur nu vēl laikā, kad galvenais partijas klauns-diskodejotājs ieņēmis atklāti proputinisku nostāju pret NATO.
