Juhana Torki
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 4
Savā grāmatā Demokrātijas laiks Timo Mietinens1 prāto, kur meklējamas saknes empātijai pret konfliktu upuriem. Viņš to saista ar kristīgo ticību: «Doma nostāties upura pusē bija sveša gan antīko grieķu, gan romiešu kultūrām. Līdz mums tā atnākusi saistībā ar kristīgās ticības ietekmi uz cilvēku ikdienu.»
Daļēji Mietinenam noteikti ir taisnība. Gadsimtu gaitā Rietumu domāšana arvien noteiktāk centusies attālināties no «goda kultūras» — pasaules uzskata, kas nosaka, ka cilvēka vērtības pamatā ir spēks un spēja aizstāvēt savu reputāciju.
Kristīgā ticība to pārtrauca, novietojot centrā tēlu, kas nepretojās vardarbībai ar vardarbību, bet pakļāvās tai. Upuris kļuva par varoni. Tas radikāli izmainīja morālās domāšanas asi un lika saprast, ka arī zaudētāja viedoklis var būt pareizs.
