Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 4
Itāļu rakstnieks un semiotiķis Umberto Eko 20. gadsimta 60. gados uzrakstīja feļetonu fantastikas žanrā. Tajā nākotnes civilizācijas pārstāvji ezera dibenā atrod titāna kasti ar dokumentiem, kurus nākamajām paaudzēm saglabājis Bērtrands Rasels. Nākotnes filologi nezina, ka izglābtajos dokumentos ir popmūzikas teksti. Uz šā atraduma pamata viņi pūlas atveidot izzudušo 20. gadsimta civilizāciju, vadoties no dziesmiņām, kuras viņi uzskata par attiecīgā laikmeta poēzijas virsotni. «Grāmatas dažkārt kļūdās,» saka Eko, «bet dažreiz vaina ir mūsu maldos un kļūdainajās interpretācijās.»
Ko nākotnes filologi spriestu par mūsdienu latviešu lasīšanas paradumiem, ja vadītos pēc ezera dzelmē atrastiem populārāko grāmatu sarakstiem? Tie gan atšķirtos atkarībā no grāmatu topa tapšanas vietas, bet, visticamāk, attiektos uz lielveikalos ierīkotajām grāmatnīcām — drukātā vārda Noasa šķirstiem.
