Karzans ar Mikiju. Sēdēt mājās ar kaķi — tā nav viņa izpratne par patvērumu. «Cik ilgi? Es esmu no tā tik ļoti noguris!» Foto — Ieva Salmane
Manam kaķim ir pase, man nav, secina Karzans Ali Abdulkarims (32). Viņu ar Latviju saista mīlestība. Irākas kurds piecu gadu laikā apguvis latviešu valodu, viņam piedāvāts darbs. Taču ģimenes un darba attiecības nevar noformēt, atteikts arī patvērums
Dzerot kafiju 15. oktobra rītā, Karzana dzīvesbiedre kaut ko atcerējās. «Apsveicu, tu esi piecus gadus šeit!» Taču svinēšanai nebija iemesla — Karzans, kā ierasts, arī todien palika mājās, skatījās televizoru, parunājās ar pelēko kaķi Mikiju un gatavoja vakariņas.
Viņa dzīvesbiedre Vita Anstrate ir Latvijas Televīzijas žurnāliste, strādā garas stundas un atgriežas nogurusi tikai ap deviņiem vakarā. Lielākā daļa kolēģu nezina, ka viņas čaklais puisis, kas vienmēr sagaida ar siltām vakariņām, ir Irākas kurds. Arī pārim ar katru gadu kļūst arvien grūtāk pieņemt nenoteikto attiecību statusu. «Varbūt būtu labāk, ja tu pie šī raksta neliktu fotogrāfiju ar Vitu un neminētu pilnu viņas vārdu,» pirms stāsta publicēšanas mani sasniedz Karzana īsziņa. «Nevēlos, lai viņai sāp.» Tomēr Vita ir izlēmusi par atklātību.
