Agita sevi par saimnieci nevēlas saukt, tāpēc mājas priekšā nostādījusi projekta galveno virzītāju Laimoni. Foto — Evelīna Stiene.
Rakstu sērija par cilvēkiem, kuri ķērušies pie senu ēku atjaunošanas, šo pagātnes liecību spodrināšanai izmantojot arī savus personīgos iekrājumus
Laimonis Onzuls un Agita Kalniņa Lauteres muižu Madonas novadā iegādājušies pirms astoņiem gadiem un iekārtošanas darbus priecīgi dēvē par savu sirdslietu
Agita Kalniņa par muižas īpašnieku sauc savu vīru, bet pati labprāt interesējas par tās vēsturi. «Reiz pētīju, kas notika pasaulē laikā, kad cēla Lauteres muižu. Johans Štrauss komponēja savus valšus, Žaks Ofenbahs — operetes, Parīzē būvēja Mulenrūžu, bet Latvijas teritorijā tika izdotas Jura Alunāna pirmās latviski tulkotās Dziesmiņas,» viņa stāsta.
Agitai patīk pētīt arhīvus un ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību tulkot dokumentus no vācu valodas, lai labāk saprastu, kas ar Lauteres muižu noticis, pirms to sāka apdzīvot viņas ģimene. Meklējumi nav bijuši veltīgi — atklājies, ka senākais muižas ieraksts datējams ar 1856. gadu, kad Jakobs fon Klots no Karla Gotfrīda fon Bērensa nopirka toreizējo Nigastes muižas 25 ēku kompleksu. Savulaik tajā bija dažādas saimniecības ēkas, ūdenstornis, tvaika dzirnavas, ķieģeļu ceplis un pat krogs. Saglabājušās tikai četras — klēts, pagrabs, kungu un pārvaldnieka māja.
