Ēriks Tomsons. Foto — Matīss Markovskis, speciāli Ir
Latvija šogad svinēs 100 gadus. Gadsimta ballīte būs arī valsts vienaudzim Ērikam Tomsonam. Savulaik viņš vadājis uz Zviedriju bēgļus — latviešus, kuri bēga no kara
Tomsona kungam ir 99 gadi, un viņš ir ļoti neatkarīgs. Mūsu tikšanās laiku noliek samērā konkrēti un piebilst, ka turēsies uz to brīdi pie mājas. Citādi viņš varot būt pie friziera, veikalā vai Gaujmalā. Tik cienījamā vecumā tādi apgriezieni — vareni!
Ēriks mūs gaida uz savas mājas sliekšņa Burtnieku novadā, pie pašas Valmieras robežas. Sāk ar komplimentu: «Lasu jūsu žurnālīti, patīk. Laikam atkal abonēšu.» Kungs atvainojas, ka sliktāk dzird, taču redzēšana ir laba, un viņš ikdienā lasa, skatās televizoru. «Ne vairāk kā stundu. Reti kad patrāpās kas labs,» stāsta Ēriks un noglāsta mazu lapsas krāsas sunīti. Loriju. Otrs suns ir Libertija. «Mazmeitas salika vārdus. Man ir trīs suņi. Vēl ir Bruklins. Kā lielais tilts Amerikā,» smejas Ēriks un sniedz šokolādkasti. «Paņemiet sirsniņu,» viņš mudina un miedz ar aci. Sirsniņai esot gards marmelādīgs vidus. Iebilstu. Kantainai ir labāks vidus, tāds krēmīgs. «Tad es ņemšu sirsniņu!» smaida Ēriks.
