«1992. gadā Maskačkā komunicēju ar cigarešu un kapeiku palīdzību, bet tagad man līdzi bija sieva, kas tulkoja no krievu valodas, un jauni cilvēki no Free Riga. Izlēmu arī filmēt video,» Stigs Stasigs stāsta, kā tapa izstāde Forštate. «Paliekot vecākam, kļuva svarīgi, ka tās nav tikai vēsturiskas bildes, tajās ir reāli cilvēki.» Foto — Gatis Rozenfelds, Picture Agency
Dānis Stigs Stasigs dokumentēja Maskavas forštati 1992. gadā. Pagājušovasar atgriezās, lai ar jaunākajām tehnoloģijām pieliktu punktu šim darbam. Rezultāts vēl līdz 21. janvārim apskatāms Latvijas Fotogrāfijas muzejā
Esmu uzņēmis šīs fotogrāfijas pirms 25 gadiem. Ja tu tur atpazīsti kādu cilvēku, lūdzu, pasaki man to! Ar bilžu albumu, kurā bija ielikta šāda informācija krievu valodā, pagājušovasar Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, pārvietojās dāņu fotogrāfs Stigs Stasigs (57). Viņš, fotogravīras konsultants Dānijas Karaliskajā tēlotājmākslas akadēmijā, gatavojies akcijai kā mākslas projektam. Minēto aicinājumu pat drukājis ar rakstāmmašīnu, eBay nopircis vecu padomju papīru, kāds Latvijā bija apgrozībā 90. gadu sākumā.
Bijušo PSRS viņš pazina gana labi, kopš 1988. gada dāņu fotoaģentūras uzdevumā ir strādājis Armēnijā, Gruzijā, Magadanā Sibīrijā, Sanktpēterburgā, protams, Maskavā un arī Rīgā. Fotografējis krustu atjaunošanu Rīgas Kristus piedzimšanas pareizticīgo katedrālei, kur padomju laikā bija iekārtots planetārijs, asiņainos 1991. gada janvāra notikumus Baltijas valstīs. «Jocīgi, ka ne tikai manās vecajās fotogrāfijās, bet arī atmiņās viss bija melnbalts... No PSRS vai no Latvijas es neatceros nekādas krāsas. Vienīgais, kas izlec, — sarkanās Kremļa zvaigznes,» viņš domīgi ierunājas.
