Beigas

PĀRMAIŅAS

Tāda dīvaina sajūta,
it kā būtu izaudzis jauns kauls.
Naktīs niez zem spurām.
Tas var skart ikvienu no mums.

Pārmaiņām bija jānāk —
mēs vairs nevaram
iet vecos, grēcīgos ceļus.
Pārmaiņas ir uz labu.

Diemžēl ne visi to saprot.
Par laimi, tādu vairs nav daudz —
uz pirkstiem vari saskaitīt.
Ja tev tādi vēl palikuši.

Nokrišņi ir maz iespējami;
pārmaiņām, bez šaubām, bija jānāk,
un katrs tām pielāgojas, kā prot.
Piemēram, es aizveru žaunas.

PAGALMĀ
Bērns ar gumijas kājām
sargpostenī uz soliņa
klibām acīm novēro.
Viņš ir babušku spiegs.

Pieņēmis šķidru agregātstāvokli,
zem soliņa izlijis kaķis.
Jau mirusi mana jaunība,
ļaunā un nekrietnā.

Tie, kas pārrodas no darba,
tik tikko plivina
aplauztos kāju spārnus.
Tie bija Bedlama čuksti.

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.