Mario Vargass Ljosa ar savu otro sievu — māsīcu Patrīsiju 1967.gadā. Foto — Corbis/Scanpix.
Šāgada Nobela prēmijas literatūrā laureāta Mario Vargasa Ljosas biogrāfijā ir ne tikai izcilas grāmatas, bet arī raiba privātā dzīve, sapnis kļūt par prezidentu un drauga publiska iekaustīšana
Senajās inku zemēs arī šādi notikumi ir paredzami. Labs Ljosas draugs peruāņu rakstnieks Alonso Kueto tikko nācis klajā ar paziņojumu, ka bijis liecinieks, kā reiz Andu pilsētas Aijakučo viesnīcā pie Ljosas pienācis kāds vietējais burvis, nosviedis zemē kokas lapas un teicis: kungs, jūs iegūsit Nobela prēmiju, bet pēc dažiem gadiem. Tagad šie daži gadi ir pagājuši, un vēl viens lielkalibra latīņamerikānis ierakstījis savu vārdu Nobela literatūras prēmijas saņēmēju listē.
LATĪŅAMERIKAS SERIĀLU CIENĪGS
Ziemeļu puslodē Nobela balvas literatūrā saņēmēju vārdi parasti ir bijuši diezgan neprognozējami, arī šogad ārzemju prese par galveno kandidātu minēja pērno nominantu Izraēlas rakstnieku Amosu Ozi, taču prestižās balvas tikpat prestižās žūrija simpātijas pēc 20 gadu pārtraukuma beidzot nosliecās par labu kādam spāniski rakstošam autoram (pēdējais spāņvalodīgais laureāts bija meksikānis Oktāvio Pass 1990.gadā), izcilam rakstniekam un aktīvam politiskajam darbonim peruānim Mario Vargasam Ljosam.
