Nacionālās operas jaunā valdes priekšsēdētāja Inese Eglīte stāsta, kāpēc nolēma pretendēt uz šo amatu un kā tālāk attīstīs vienu no respektablākajām valsts kultūras iestādēm
Inese Eglīte ir liela operas mīļotāja, profesionālo kontaktu tīklā LinkedIn viņas profilā aizvien atrodams ieraksts: «Pieredzējusi menedžere, mārketinga speciāliste ar slepenu mīlestību pret operu.» Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā uz Nacionālās operas valdi viņa ieguva augstu punktu skaitu līdztekus komponistam Arturam Maskatam un līdzšinējam operas direktoram Andrejam Žagaram. Taču, kad bijusī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende neapstiprināja konkursā izvēlēto valdi un no amata atcēla Žagaru, viņa uzticēja valdes priekšsēdētājas amatu Inesei Eglītei.
Zinu, ka braukājat uz dažādiem pasaules opernamiem, skatāties izrādes – jums tās patīk. Kuras atmiņā palikušas visspilgtāk?
Latvijas Nacionālajā operā – Nībelunga gredzens. Tas ir notikums ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, jo nav daudz vietu, kur iestudē visu Vāgnera tetraloģiju. Uz šo izrādi nāca daudz ārzemju publikas, kas ir viena no mūsu operas mērķauditorijām. Runājot par pasauli, vienmēr izmantoju iespēju redzēt operas izrādes. Viens no iestudējumiem, kas mani ieintriģēja formas ziņā, bija Ķelnē – Mocarta Tita žēlastība. Izrāde notika Tiesu namā, kas līdzīgs mūsu Mākslas muzejam. Gandrīz nokavēju izrādi, jo ierados opernamā, bet izrādījās, ka opera notiek pavisam citur. Man ir prieks, ka esmu dzirdējusi Andželu Džordžu Metropolitēna operā Ņujorkā. Atceros skaistu Rosīni Seviljas bārddziņa izrādi ar Pātu Burčuladzi kā basu, tas bija lieliski! Sidnejā bija interesanta Bēgšana no seraja, ļoti moderns iestudējums – darbība notika lidostā.
Jums vairāk patīk klasiskas izrādes vai arī eksperimenti?
Es domāju, ka jābūt līdzsvaram. Operas sižeti bieži ir diezgan sarežģīti. Režisori izceļ vienu kaislību, vienu līniju. Interesants var būt gan klasisks, gan moderns iestudējums, ja tas atbilst sižetam.
Vai pēdējā laikā Rīgas operā esat redzējusi izrādi, par kuru varētu izteikties atzinīgi vai arī kritiski?
Karmena Žagara iestudējumā, manuprāt, bija lieliska. Par Kubas tēmu.
Tagad operas valdē esat divatā ar Dainu Markovu. Nākat no mārketinga, un zinātāji jūs vērtē kā pieredzējušu un spēcīgu profesionāli, bet ir jautājums – kā būs ar māksliniecisko pusi?
Pasaulē ir dažādi piemēri, ne visur operu vada mākslinieciskais vadītājs. Radošai personībai nav tik interesanti nodarboties ar budžetu un saimnieciskām lietām. Arī mūsu teātrus – Nacionālo, Daili – nevada mākslinieciskais vadītājs. Mana kā valdes priekšsēdētājas loma ir pārraudzīt un nodrošināt to uzdevumu izpildi, kas operai uzlikti. Piemēram, žanru daudzveidība. Ļoti vienkāršoti sakot – lai nav tikai opera vai tikai balets, lai ir līdzsvars. Līdzsvars starp modernām un klasiskām izrādēm. Bērnu izrādes, izglītojošās programmas. Tas nenozīmē, ka vadītājs nosaka, «kurš dziedās». Mākslinieciskais vadītājs ir Arturs Maskats. Jau iepriekš esmu minējusi, ka opera ir liels, saskaņots organisms. Kuģis. Tas nevar pagriezties tāpēc, ka kāds krastā svilpj.
Tātad jūs neuzņemsities mākslinieciskās vadības lomu operā?
Ir izsludināts konkurss uz trešā valdes locekļa vietu – mākslinieciskā vadītāja. Es nekad neesmu pretendējusi uz māksliniecisko vadību.
Juristi aizvien strīdas, vai bijušās kultūras ministres ieceltā valde ir likumīga – vai nebūs jāatceļ. Kā jūs vērtējat situāciju?
Tas, ka Uzņēmumu reģistrā šī valde ir apstiprināta, ir apliecinājums, ka varam konstruktīvi turpināt darbu. Konkurss ir izsludināts, bet juridiskās nianses es nezinu.
Kā jums ir pagājušas pirmās darba dienas operā – jūtat vairāk atbalstu vai pretsparu?
[Ar Dainu Markovu] pirmajā tikšanās reizē izdalījām 600 darbiniekiem savus telefona numurus. Viņi tiešām zvana. Turklāt daudzi negrib tikties operā – jāatrod laiks satikties ārpus.
Kā skaidrojat, ka viņi negrib ar jums tikties operā?
Iekšā konfrontācija ir. Bažas vajag uzklausīt un cilvēkus nomierināt.
Kā gan to varēsit, ja visi sešsimt zvana?
Nē, sešsimt gluži nezvana, bet viņi vismaz zina, ka ir šāda iespēja. Jebkuram cilvēkam neziņa ir ļoti smaga. Ja ievieš skaidrību, uzreiz kļūst vieglāk. Nekādas lielas konfrontācijas gan operā nejūtu.
Ar ko sāksit darbu listi?
Ar runāšanu ar cilvēkiem. Intereses ir ļoti dažādas. Tās jāuzklausa, jāsaplāno. Otra lieta: turpinām iesākto, kas saplānots līdz 2015.gadam. Un trešais: saimnieciskā darbība, tās sakārtošana. Līdz šim operēju tikai ar publiski pieejamo informāciju. [Tagad redzu, ka] vismaz par izdevumu daļu tā nav pilnīga. Varbūt viss ir brīnišķīgi, bet man tagad būs iespēja to izpētīt. Operas uzdevumos ir nodrošināt darbību ekonomiski un mērķtiecīgi. Ekonomiski nozīmē nepārtērēt, un mērķtiecīgi nozīmē žanru daudzveidību, lai sasniegtu mērķi, ko uzlikusi valsts.
Vai jums nav bail, ka operas gadījumā tie ir divi vienlaikus nerealizējami mērķi – ekonomiski un mērķtiecīgi? Turklāt ja no operas aiziet mecenāti, daļa to jau paziņojuši.
Esmu saņēmusi uzaicinājumu no BMW tikties par turpmāku sadarbību. Viņi ir gatavi turpināt, jautājums ir par lielāku iesaisti un interesantākām formām, kā sadarboties.
Mecenāti Teterevi izvērtēs iespējas turpmāk sadarboties ar operu. Vai jūtat sevī spējas meklēt mecenātus, atrast tos?
Vienā vārdā atbilde ir «jā». Ar mecenātiem, visiem pēc kārtas, runāšu. Iesim kopā ar Maskata kungu, stāstīsim par operas plāniem, ka tie turpinās. Es domāju, budžeta rāmjos ir jāietilpst. Domāju, visi ir vienoti tajā, ka operai jābūt repertuāra teātrim. Projektu teātris ir lētāks, bet vērtības, kas zūd, ir milzīgas. Protams, teātrim ir jābūt atbilstošiem līdzekļiem, lai tas varētu funkcionēt. Kā – to es varēšu pateikt vēlāk, kad būšu iedziļinājusies.
Vai būsit gatava iet pie valdības, cīnīties par budžetu?
Ja būs nepieciešams, būšu gatava.
Pagājušajā nedēļā sabiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts vadītāja Laura Minskere izsūtīja medijiem preses relīzi ar jūsu vārdu. Vai operai, vai arī Kultūras ministrijai ir līgums ar šo aģentūru?
Nē, tie ir mani iepriekšējā biznesa kontakti, es palūdzu šoreiz. Nevarēju vienlaikus būt darbā operā, runāties ar darbiniekiem un rakstīt preses relīzi.
Kāpēc šo darbu nedeleģējāt operas sabiedrisko attiecību speciālistam?
Tajā brīdī nevarēju. Pēc dienas es to varētu darīt.
Kultūras ministre Jaunzeme-Grende rakstniekiem ieteica iziet kouču mācību kursu. Vai jūs esat trenējusies pie kouča?
Nē, neesmu. Bet esmu pasniedzēja Rīgas Biznesa skolā. Līdz ar to runāt ar cilvēkiem man ir viegli. Arī publiski runāt. Man kouču nevajag.
Jums droši vien šis laiks nav bijis viegls, uzklausot visdažādākos, arī asus viedokļus par jauno amatu…
Ja neskaita apmaksāto kampaņu, racionāli saprotu cilvēku fobijas. Ja kaut kas ir svešs, tas ir vairāk slikts. Ja tas ir biznesa cilvēks, tad primitīvs. Cilvēki vadās no aizspriedumiem. Tam ir arī pozitīvā ziņa: tagad varu ielīst kleitās, kurās agrāk nevarēju. (Smejas.)
Cilvēcisks pārdzīvojums?
Protams! Raiņa Zelta zirgā Antiņš, pirmo reizi jājot kalnā, nokrīt. Baltais tēvs viņam uzdod jautājumu: kā tu mērķi nesasniedzi? Antiņš saka: lūkojos uz laipniem smaidiem. Baltais tēvs: laipnie smaidi nav priekš tevis. Lasot visus izteikumus par operas lietu… Hermaņa kungs izteicās par mani. Viņš ir ģēnijs, bet arī ģēniji kļūdās.
Vai jums nav bail no neveiksmes? Ja nu būs, kā muzikoloģe Gunda Vaivode ieminējusies, ka operā var sākties pelēcību laiks? Līdzšinējais direktors, lai arī pretrunīgi vērtēts, ir harismātiska personība.
Es nedomāju par neveiksmēm. Domāju par veiksmēm. Ja atveru Operanews.com sadaļu «Karstās ziņas», tur par Latvijas operu neraksta. Raksta par Liseju un Barselonas operu. (Pagājušajā nedēļā atlaists Madrides operas vadītājs, kura vietā apstiprināts Barselonas Gran Teatre del Liceu vadītājs – red.)
Kāda bija jūsu operas attīstības stratēģija, ar ko startējāt konkursā?
Saimnieciskā sakārtošana, žanru daudzveidības nodrošināšana, daudz dziļāka mārketinga pasākumu izvēršana. Kad bija sanāksme ar darbiniekiem, viens no mūziķiem piecēlās un teica: vajag vairāk mārketinga operai! Man tas bija liels pārsteigums, jo parasti saka pretējo.
Ja abstrahējamies no budžeta iespējām un plāniem, kādas būtu trīs izrādes, ko jūs līdz 2017.-2019.gadam vēlētos redzēt repertuārā?
Ziniet, es neminēšu. Tur ir tas skaistums, ka valdē ir trīs locekļi, nevis viens. Pat ja es minētu, man būtu jāaizstāv savs viedoklis, tāpat arī citiem valdes locekļiem – savs. Nevis būtu viena cilvēka viedoklis.
Bet kā skatītāja, ko jūs vēlētos redzēt no tā, kas nav šeit iestudēts?
Bellīni Normu.
Tie, kas ar jums iepriekš strādājuši, stāsta: no vienas puses, cilvēks ar stingru nostāju, no otras puses, nelabprāt pieņemot trakus, neparastus risinājumus. Operā šādi risinājumi var būt svarīgi…
Nevajag jaukt mārketingu ar radošo darbību. Radošās aģentūras taisa mārketingu, lai virzītu biznesu. Radošie risinājumi mākslā ir kas cits. Tās nav salīdzināmas lietas. Kā vadītājai man ir stratēģiskā vadība, nevis iejaukšanās radošās detaļās. Ar to nodarbosies mākslinieciskā vadība. Tā var teikt: nevelciet sarkano kleitu!
Jūs tā varētu pateikt?
Nē.
«Bailes būt pārprastai ir daudz lielākas nekā bailes būt neredzamai.» Tas ir viedoklis no reklāmas industrijas radošajiem cilvēkiem, kuri strādājuši ar jums kā mārketinga direktori.
Pagaidiet, man jāpadomā, kas vispār ar to domāts.
Ka jūs nekad neiesit uz riskantiem, bet varbūt ģeniāliem risinājumiem.
Es neredzu kontekstu. Mani nevar pārprast. Man ir stratēģiskā pārvaldība, nevis – kā konkrēti mākslinieciskā ziņā īstenosies izrāde. Tāpēc ir komanda. Tā vienojas, ko darīs un kāpēc. Tagad turpināšu visus Nacionālās operas plānus, nekas no sāktā netiks mainīts. Pusotra gada griezumā tas nemaz nav iespējams.
Un trīs gadu griezumā? Operai bija plāni līdz 2017.gadam.
Trīs gadu griezumā skatīsimies. Tas nebūs mans, bet valdes kopējs lēmums. Es uzskatu, ka ir pareizs šis trīs cilvēku valdes princips – katram ir jāpierāda savas idejas pārējiem diviem. Līdz ar to var nonākt pie labākā lēmuma.
Kā jūs vērtējat savu līdzšinējo karjeru – vai tā bijusi veiksmīga?
Uzņēmumi bija lielāki nekā Nacionālā opera. Lielākā pieredze ir tā, ka darbojos gan Latvijas, gan Baltijas, gan plašākā starptautiskā līmenī.
Ar Valmieras pienu bijis tā: pārņemot to Krievijas investoram, jūsu vadības komanda atlaista, jo nav spējusi strādāt, kā vēlējušies jaunie īpašnieki. Tā bija?
Tā nav taisnība un nekļūs taisnība no tā, ka to atkārtos mediji. Mainījās stratēģija, un uzņēmuma vadība pieņēma mazliet citu [mārketinga] līniju, kur manas kompetences vairs nebija vajadzīgas. Vienojāmies, ka turpmāk darbosimies atsevišķi. Visādā ziņā strādāt starptautiski ir interesanti. Vairs nav fobiju.
Kādēļ jūs aizgājāt no darba Latvijas balzamā? Vai taisnība, ka jūsu laikā krita rādītāji un dabūja aiziet gan ģenerāldirektors Rolands Gulbis, gan jūs?
Kamēr es biju mārketinga vadītāja, Latvijas balzams noturēja savu lielāko tirgus daļu. Bet arī tam mainījās stratēģija, jo tas ir ražojošs uzņēmums, un starptautiski zīmolus vada zīmolu pārvaldības kompānija. Mainījās uzstādījumi. Tā notiek starptautiskos uzņēmumos – tie apvienojas, dalās, attīstās, maina stratēģijas, un tādēļ mainās arī darbinieki.
Kā nolēmāt pieteikties uz operas valdi?
Es droši vien esmu laimīga, ka mana aizraušanās ārpus profesionālās darbības tagad sakritusi ar profesionālo darbību. Kad izsludināja likumu, no tā brīža zināju, ka pieteikšos. Mani augstu novērtēja komisija, kur bija visi korifeji. Kļuvu par valdes locekli. Kad pieteicos, nedomāju, ka kļūšu par valdes priekšsēdētāju.
Jūsu brālis zvērināts advokāts Juris Eglītis ir TB/LNNK vecbiedra un Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāja Gaida Bērziņa biznesa partneris, abu juridiskie biroji atrodas vienā adresē. Vai iemesls jūsu nonākšanai operā nav saites ar Nacionālo apvienību, kurai ir kultūras ministra amats?
Jā, mans brālis ir zvērināts advokāts, un pirms astoņiem gadiem, pirms Gaidis Bērziņš sāka politisko karjeru, viņi darbojās juridiskajā birojā. Tā ir vienīgā saistība. Es to pat nezināju, nevaru zināt visus partnerus, ar kuriem brālis savā jomā darbojas. Arī ar Žanetu Jaunzemi-Grendi nebijām pazīstamas.
Vai turpināsit pasniedzējas darbu?
Grūti būs, bet – jā. Pasniedzu arī tad, kad atbildēju par starptautisko jomu un lidoju apkārt pa pasauli. Ja ļoti grib, var. Kaut gan esmu sapratusi, ka darbs operā sākumā paņems 25 stundas diennaktī. Kā valdes loceklei man nav nekāda konflikta ar pasniedzējas darbu.
Ar ko vēl bez operas aizraujaties brīvajā laikā? Varbūt labi gatavojat?
Es labi gatavoju. Man patīk. Lieku burciņās sēnes – sēņošana ir mans relaksēšanās veids. Es slēpoju. Jau ilgi un stabili. Grāmatas, protams! Runājoties ar Maskata kungu, pieskārāmies operai Valentīna, ko viņš raksta. Pavisam nesen izlasīju [kinozinātnieces Valentīnas Freimanes autobiogrāfiju] Ardievu, Atlantīda! Savā laikā apmeklēju viņas kinolektoriju. Valentīna Freimane, viņai to nezinot, ir veidojusi mani kā personību. Izlasīt grāmatu par viņu, tām kara šausmām, kas aprakstītas, bija iespaidīgi – zinot, cik pozitīva, skaidri domājoša un interesanta personība viņa ir aizvien.
Tātad māksla jūs interesē.
Jā, mani interesē. Esmu beigusi Rīgas 49.vidusskolu, kas ir ķīmijas skola, bet mācījos mākslas vēstures klasē. Mums lika iet uz operu, protams, tajā laikā nepatika. Opera nepielīp. Tā jāmāca. Tāpēc iepriekš teicu, ka jābūt izglītojošām, bērnu programmām. Pēc kāda laika – es skaidri atceros to brīdi, Kijevas operā skatījos Nabuko – pēkšņi notika klikšķis. Patika!
Vai apmeklējat arī mākslas galerijas?
Jā. Ilgu laiku sapņoju par Kristīnes Avotiņas gleznu, šogad to ieguvu. Zanes Lūses gleznas man ļoti patīk, un arī dažas ir.
Vai interesējaties par politiku?
(Strikti.) Nē!
Vai jums ir ģimene, bērni?
Es negribētu par to runāt, ņemot vērā sakāpināto situāciju.
Kādi ir jūsu plāni tuvākajam pusgadam, kas nesaistās ar darbu?
Es ļoti gribētu tikt uz Baireitas festivālu. Piecus gadus piedalos konkursā. Saka, ka jāgaida desmit gadi, lai rastos šī iespēja.
Cik ilgi jūs vēlētos strādāt operā? Iepriekšējais vadītājs nostrādāja 17 gadus.
Nedomāju par to. Domāju, kas man operā jāizdara šodien, rīt, pēc gada. Ja cilvēks domā, cik ilgi strādās, viņš sāk baidīties. Es negribu baidīties.
5 izrādes, kas jānoskatās
Jūlijas jaunkundze. Valmieras teātris. Intriģējošs lugas materiāls, interesanta simbolika un stilistika.
Garā dzīve. Jaunais Rīgas teātris. Ja kāds nav redzējis, noteikti jānoskatās, jo kļūs par klasiku. Teātris dziļu izjūtu un emociju līmenī.
Oņegins. Komentāri. Jaunais Rīgas teātris. Teātris teātrī, jauna pieeja, citāda kultūrvēsturiskā pieredze.
Grenholma metode. Jaunais Rīgas teātris un Rīgas Krievu teātris. Intriga, kuras atrisinājumu ir grūti paredzēt. Interesanti salīdzināt abu teātru interpretācijas.
Zojkina kvartira. Valmieras teātris. Gan skaisti, gan biedējoši, gan pamācoši.
CV
Absolvējusi LU, MBA grādu ieguvusi Rīgas Biznesa skolā
Bijusi mārketinga direktore Rīgas piena kombinātā, Latvijas balzamā, Valmieras pienā, Aizkraukles bankā
Rīgas Biznesa skolas MBA programmas akadēmiskā direktore, šajā skolā strādā par pasniedzēju
Pārvalda latviešu, angļu, krievu, zviedru un vācu valodu
Nacionālās operas fonda biedre kopš 1997.gada
