Ar operu Sapnis vasaras naktī režisors Viesturs Kairišs spoži debitē slavenajā Berlīnes teātrī Komische Oper
Kad atveras priekškars, plašā Komische Oper skatuve tinas miglā, kas plūst zālē, pamazām klīst, un no tās iznirst desmitiem mazu vecīšu, tad dīvaina kalnu ainava ar grotām un karnīzēm, un vēl pēc tam – milzums rotaļlāču, ar padusē pasitamu sākot un diviem vīriem stiepjamu beidzot. Viens no lāčiem pieceļas pakaļkājās, viņa plīša āda pārplīst, un no tās izlec elfu valdnieka Oberona rokaspuika Paks (un tas ir Gundars Āboliņš!), ducīgs pionieris vai skauts šortos un pusgarās zeķēs, bet iesirmu galvu. Kāds no mazajiem večukiem notēmē uz viņu ar pirkstu, noplaiksnās zibens, un Paks ripo pa zemi kā olis. Tāds tas apburtais mežs pie Atēnām.
Vasaras saulgriežu nakti Viesturs Kairišs padarījis par maģisko lodi, kurā cilvēka mūžs redzams uzreiz. Pusotrā diennaktī četri mīlētāji izdzīvo jaunību un atvadas no bērnības (tāpēc tie rotaļlāči), briedumu, vecumu un vēlreiz bērnību. Par katru sīkumu te varētu būt savs stāsts un minējumi. Ievas Jurjānes radītā telpa – klintis, ko klāj āda ar švīkām kā delnā ierakstīts mūžs – būtu pavisam atsevišķa tēma. Tāpēc palikšu pie dažām lietām, kas pirmizrādē 15.septembrī skāra visvairāk.
Vispirms jau paralēlā pasaule, kādu to ieraudzījis režisors. Britens Oberona lomu rakstījis kontrtenoram, elfus – zēnu soprāniem. Tie večuki ir elfi! Kontrasts starp Oberona vīrieša augumu un sievietes dziedājumu, tāpat kā sirmgalvju eņģeļu balstiņas padara viņus par kaut ko pilnīgi necilvēcīgu. Elfi izrādās mūžīgie bērni, kam nav ļauts izaugt, bet pieredze taču krājas. Viņu miesa paliek bērnišķīga, bet prāts – galva – nosirmo. Tāpat kā Pakam, kas traucas pa skatuvi kā vējš, tomēr visu laiku paturot to dziļo, sevī vērsto skatienu, kas piemīt, teiksim, Āboliņa atveidotajai Soņai vai Oblomovam Jaunajā Rīgas teātrī. Tagad, kad Holivudas multenes padarījušas visas nāriņas, fejas un pārējās pasaku būtnes par rozā karamelēm, Viestura Kairiša elfi, kas nes savu mūžību kā nastu, ja ne nolādējumu, ir negaidīts, bet patiesībā vienīgais normālais risinājums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.