Apritējuši desmit gadi kopš Lielbritānijas referenduma, kurā 23. jūnijā neliels vairākums vēlētāju nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Lēmums, kas sākotnēji tika iecerēts kā veids, kā atrisināt konservatīvo iekšējās domstarpības, joprojām turpina satricināt britu politiku.
Nu un tad?
Brexit kļuvis par piemēru tam, kā sarežģītus ģeopolitiskus jautājumus nevar reducēt līdz vienkāršam referendumam. Desmit gadus vēlāk Lielbritānija joprojām cīnās ar politiskajām sekām, bet sabiedrībā pieaug pārliecība, ka izstāšanās bija kļūda.
Kāda ir priekšvēsture?
Referendumu rosināja premjerministrs Deivids Kamerons, cerot novērst nelielas partijas daļas piesliešanos Brexit idejas krusttēvam Naidželam Farāžam. Lielākā daļa politiķu un ekspertu bija pārliecināti, ka briti balsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Taču Brexit piekritēji izmantoja vienkāršus un emocionāli iedarbīgus solījumus — mazāku imigrāciju, vairāk naudas veselības aprūpei un brīvību slēgt izdevīgākus tirdzniecības līgumus. Tikai pēc balsojuma kļuva skaidrs, ka neviens īsti nav definējis, ko izstāšanās praktiski nozīmē.
Kas ir pats svarīgākais?
Brexit izrādījās nevis viens lēmums, bet ilga politiska krīze. Sarežģītās sarunas ar Eiropas Savienību, Ziemeļīrijas robežas jautājums un domstarpības pašā Konservatīvajā partijā noveda pie nepārtrauktas valdību maiņas. Desmit gadu laikā Lielbritānijai bijuši seši premjerministri, drīzumā stāsies amatā jau septītais, un politiskā sistēma kļuvusi ievērojami nestabilāka. Tajā pašā laikā gandrīz neviena no problēmām, kuru Brexit solīja atrisināt, nav pazudusi — imigrantu skaits nozīmīgi pieauga, ekonomika stagnē, bet veselības aprūpes sistēma turpina saskarties ar grūtībām.
Kas vēl jāzina?
Brexit nav apturējis britu politikas radikalizāciju — drīzāk pretēji. Farāža partija Reform UK kļuvusi par populārāko partiju, bet politiskajā spektrā parādās vēl radikālāki spēki ar prasībām izraidīt pat legālos imigrantus. Brexit saknes meklējamas Lielbritānijas sarežģītajās attiecībās ar savu impērisko pagātni un ilgstošajā pārliecībā, ka valsts var pastāvēt ārpus Eiropas integrācijas projekta. Taču pēdējo gadu ģeopolitiskās pārmaiņas šo priekšstatu ir būtiski sašūpojušas.
Kas tālāk?
Nesena aptauja rāda, ka 57% britu uzskata Brexit par kļūdu, bet divas trešdaļas Eiropas Savienības iedzīvotāju atbalstītu Lielbritānijas atgriešanos blokā. Tomēr strauja atkārtota pievienošanās ir maz ticama. Drīzāk gaidāma pakāpeniska attiecību tuvināšana — soli pa solim atjaunojot sadarbību tur, kur tas būs izdevīgi abām pusēm. Gan Lielbritānija, gan Eiropas Savienība desmit gadu laikā ir būtiski mainījušās, tāpēc iespējamā atgriešanās vairs nebūtu atgriešanās pagātnē, bet gan pilnīgi jauna attiecību modeļa veidošana.
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 26. jūnija ieraksta “Brexit paģiras nepāriet. Ap Krimu savelkas cilpa. Trampisti ieņem Latīņameriku.”
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
