Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 5
Pavirši raugoties, nesen latviski klajā laistā vācu filozofa un psihiatra Karla Jaspersa (1883—1969) grāmata Vainas jautājums. Par Vācijas politisko atbildību apjoma ziņā var šķist paplāna un ātri izlasāma. Tajā apkopotas 1945.—1946. gada ziemā ASV okupācijas zonā Vācijā Jaspersa lasītās lekcijas. Taču — jo rūpīgāk iedziļinās, jo vairāk tajās izteiktie jautājumi urda arī lasītāju: kāpēc Jasperss tā domāja? Kāds teiktajam ir sakars ar šodienas realitāti?
Tekstu tapšanas laiks — uzreiz pēc Otrā pasaules kara — izskaidro filozofisko pārdomu tematiku. Vācija kā valsts bija satriekta un sadalīta sabiedroto valstu — ASV, Padomju Savienības, Lielbritānijas un Francijas — okupācijas zonās. Vācu sabiedrība dzīvoja stresā, pusbadā un nabadzībā, cieta no izvarošanām un laupīšanām. Otrā pasaules kara kauju un sabiedroto valstu veiktās bombardēšanas rezultātā Berlīne, Ķelne, Minhene, Drēzdene, Hamburga un Magdeburga bija drupās. Okupācijas zonas pildīja bēgļi no Austrumeiropas un Centrāleiropas. Infrastruktūra bija pamatīgi iznīcināta. Agrākie lauksaimniecības rajoni nu bija Polijas sastāvdaļa, bet Reichsbank zelts bija aizplūdis uz Rietumiem un Austrumiem. Rūpnīcu iekārtas tika demontētas un izvestas uz Padomju Savienību. Sabiedrotie sāka Vācijas demilitarizāciju un denacifikāciju. Bijušie vācu karavīri nonāca karagūstekņu nometnēs. No 1945. līdz 1950. gadam desmit koncentrācijas nometnēs PSRS okupācijas zonā tika ieslodzīti aptuveni 150 000 vāciešu — iedomātie politiskie oponenti. 70 000 no viņiem gāja bojā. 1945. gada novembrī sākās sabiedroto valstu vadīts Nirnbergas process pret nacistu kara noziedzniekiem. Vēl bija jāpaiet dažiem gadiem, līdz tika iedarbināts Māršala plāns ekonomikas atjaunošanai, vēl nebija arī lemts par divu valstu — Rietumvācijas un Austrumvācijas — izveidošanu.
