Mikrouzņēmumu nodokli pirms pieciem gadiem cēla galdā kā krīzes recepti. Tomēr VID dati rāda — jaunie uzņēmumi nav gluži auguši kā sēnes pēc lietus, toties esošie uzņēmēji izmantojuši iespēju optimizēt nodokļus. Piemēram, kā mikrouzņēmēji reģistrēti Baltic Taxi taksisti.
Mikrouzņēmumu regulējuma dēļ grīļojas koalīcija. Ko īsti un kāpēc plānots mainīt pēdējā brīdī pirms jaunā gada?
Haoss, taču mazāks, nekā sāktos 1. janvārī - tā premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) pagājušajā nedēļā pamatoja savu pēkšņo lēmumu «noraut stopkrānu» cauri Saeimai jau izbraukušajam budžeta vilcienam. Valdības vadītājs ierosināja atcelt likuma normu, kas paredz no gada sākuma ieviest minimālās sociālās iemaksas darbiniekiem neatkarīgi no darba slodzes, bet radušos caurumu budžetā aizlāpīt, mikrouzņēmuma nodokli nevis pazeminot no 9% līdz 5%, bet paaugstinot līdz 15%.
Vienotība iebilda pret tik sasteigtu rīcību, un koalīcija līdz otrdienas vakaram nespēja vienoties, tāpēc grozījumi Saeimā jāvirza ar opozīcijas atbalstu. Ko tieši paredzēts mainīt, un kāda ir reālā situācija ar mikrouzņēmumiem Latvijā?
