Drona bojātais naftas rezervuārs Rēzeknē. Foto — Scanpix
Divu kaujas dronu ietriekšanās naftas bāzē Rēzeknē neradīja civilo katastrofu, taču politiskās sekas ir skarbas — aizsardzības ministrs demisionējis, un valdības koalīcija faktiski sabrukusi
Pirms saule bija uzlēkusi, 7. maijā spožas sprādziena liesmas pacēlās virs koku galiem tikai pāris kilometrus no Latgales Māras statujas Rēzeknes centrā, kad divi bruņoti droni ietriecās uzņēmuma East-West Transit naftas rezervuāros. Pirmais sprādziens blakus esoša uzņēmuma novērošanas kamerā fiksēts 3.24, otrais — 4.18. Par laimi, naftas tur nebija, uzņēmumam jau kopš 2024. gada ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Iedzīvotāju izsauktie glābēji drīz vien apdzēsa degošo rezervuāru apšuvumu.
Taču sprādziena vilnis nedēļas nogalē sasniedza valdību, radot līdz šim nopietnāko krīzi tās nepilnu triju gadu darbības laikā. Svētdienas vakarā premjerministre Evika Siliņa (JV) sociālajos medijos paziņoja, ka atlaiž uzticību zaudējušo aizsardzības ministru, pasteidzoties dažas minūtes pirms paša Andra Sprūda (Pro) paziņojuma preses konferencē par savu atkāpšanos, «lai pasargātu armiju no ieraušanas politiskā kampaņā».
