Lietavu dēļ kukurūzu ražas laikā nebija iespējams nokult, tomēr lauksaimniecības uzņēmums Krastmaļi Sēklas nepadodas — mēģina to izdarīt tagad, kad nokrišņi mitējušies. Foto no saimniecības arhīva
Novembrī noslēdzās šovasar izsludinātā ārkārtas situācija lauksaimniecībā. Apkopotie dati par zaudējumiem rāda, ka tie pārsniedz 110 miljonus eiro
Kombains ziemā uz lauka — neko tādu vēl nebiju redzējusi. Ekstrēmi laikapstākļi pieprasa atbilstošus lēmumus, paskaidro uzņēmuma Krastmaļi Sēklas direktors Mārtiņš Flaksis no Dienvidkurzemes novada. Kad novembra beigās pienāca saulainas dienas, viņš nolēma sākt kukurūzas graudu kulšanas sezonu, ko turpina vēl decembrī. Tas iespējams tāpēc, ka jūras tuvumā sniega joprojām nav un līst retāk nekā iepriekšējos mēnešos.
Krastmaļi Sēklas apsaimnieko 700 hektārus un galvenokārt nodarbojas ar sēklkopību. Risku sadalei nedaudz mazāk kā trešdaļa lauku apsēti ar graudaugiem: kviešiem un kukurūzu. Parasti Latvijā kukurūzu audzē zaļmasai, bet Flaksis eksperimentējot šogad pirmo reizi iesēja šķirni graudu ieguvei. Nepaveicās. Pieredzējuši saimnieki sakot, ka šis bijis pēdējos 25 gados sliktākais gads. «Bet tieši risks ir tas, kas man patīk lauksaimniecībā,» saka Flaksis.
