Žurnāls: Kāpēc Latvija atpaliek spiegu ķeršanā?

  • Ir redakcija
  • 17.05.2018
Apsūdzētais AS "Latvijas dzelzceļš" ceļu meistars Aleksandrs Krasnopjorovs pirms tiesas sēdes Jelgavas tiesā. Foto: Gaļina Kudrjavceva, LETA

Apsūdzētais AS "Latvijas dzelzceļš" ceļu meistars Aleksandrs Krasnopjorovs pirms tiesas sēdes Jelgavas tiesā. Foto: Gaļina Kudrjavceva, LETA

Kopš Krimas aneksijas un NATO papildspēku izvietošanas Baltijā aktīvāk tiek aizturēti vietējie iedzīvotāji aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Kopā jau 20 – desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un divi Latvijā. Pie mums tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

No divām spiegu lietām Latvijā vistālāk tiesvedībā tikusi bijušā Latvijas dzelzceļa Jelgavas nodaļas sliežu meistara Aleksandra Krasnopjorova (50) apsūdzība spiegošanā Krievijas labā. Pats apsūdzētais to gan noliedz. Viņa lieta ir nonākusi tiesā un sākusies iztiesāšana.

Drošības policija (DP) Krasnopjorovu aizdomās turēja kopš 2015. gada vasaras. Apsūdzība uzskata, ka sliežu meistars no LDz novērošanas kamerām pārfilmējis video ar NATO militārās tehnikas kravām, kas šķērsoja pilsētu, un no sava epasta pārsūtījis video draugam Maksimam Krotovam Kaļiņingradā Krievijā. Abi draugi iepazinušies kādā armijas veterānu salidojumā - Krasnopjorovs ir dienējis padomju armijas sastāvā Afganistānā, bet Krotovs - it kā Čečenijā. Vairākas reizes Krasnopjorovs pārsūtījis arī sarakstus ar vilcienu ārpuskārtas maršrutiem.

Jaunākajā žurnālā