No kreisās — Armīns Meisters, Armands Krauze. LETA/IR redakcija kolāža
Tieslietu padome nav konstatējusi pamatu rosināt pārbaudi par ģenerālprokurora Armīna Meistera atbilstību amatam, ko bija lūdzis Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS).
Piektdien, 19. jūnijā Tieslietu padome aiz slēgtām durvīm lēma noraidīt Krauzes iesniegumu, kurā viņš aicināja izvērtēt vairākus Meistera publiskos izteikumus, kuros saskatījis rupjus ētikas normu pārkāpumus un apkaunojošu rīcību, lūdzot ierosināt pārbaudi, vai nav pamats Meistera atlaišanai no amata.
Krauze ir viens no desmit cilvēkiem, pret kuru uzsākts kriminālprocess par iespējami prettiesiska valsts atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, kā rezultātā radīti 50 miljonu eiro lieli zaudējumi Latvijas valsts mežiem.
Bijušā zemkopības ministra iesnieguma izvērtēšana neprasīja garas stundas. Jau pēc aptuveni 20 minūšu apspriedes Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs paziņoja, ka «nav pietiekama pamata,» lai ierosinātu pārbaudi.
Vēlāk publiskotajā lēmumā lasāms, ka Tieslietu padomes kompetencē neietilpst faktu pārbaude attiecībā uz to, kurā brīdī un kādā procesuālā statusā persona tikusi aicināta sniegt paskaidrojumus vai liecības, kā arī tas, kura no publiskajā telpā paustajām notikumu versijām atspoguļo notikušo.
Tāpat Tieslietu padome secinājusi, ka iespējamās neprecizitātes atsevišķos ģenerālprokurora izteikumos par kriminālprocesa norisi nesniedz pietiekamu pamatu secinājumam, ka ģenerālprokurors būtu pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar ieņemamo amatu.
Vienlaikus Tieslietu padome vērsusi uzmanību, ka ģenerālprokuroram ir īpaša atbildība publiskajā komunikācijā ar sabiedrību. Tādēļ, komentējot jautājumus, kas skar politiskos procesus vai tajā iesaistītās personas, īpaša uzmanība jāpievērš ne vien komunikācijas saturam, bet arī izteiksmes formai un formulējumiem jābūt tādiem, kas nerada šaubas par politisku vērtējumu sniegšanu saistībā ar kriminālprocesa norisi.
«Tur ir daudz, es visus nestāstīšu,» lūgts atklāt, kādus tieši Meistera nepatiesus un aizskarošus izteikumus Krauze lūdzis Tieslietu padomei vērtēt, politiķis saka žurnālam Ir. Sākot jau ar to, ka Meisters publiski lietojis vārdu «kokrūpnieku afēra».
Tāpat 20. maijā TV3 rīta raidījumā 900 sekundes Meisters komentējis Krauzes iepriekšējā nedēļā teikto, ka viņam bija izvēle sniegt paskaidrojumus izmeklētājiem tajā vai citā dienā. «Tie ir klaji meli un ir politiskais dialogs ar sabiedrību,» sacīja Meisters un Krauze uzskata to par ģenerālprokurora nepamatotu publisku uzbrukumu viņa reputācijai.
Kā vienu no skaļākajiem pārkāpumiem Krauze minējis Meistera izteikumus Valsts kontroles preses konferencē 21. maijā, kurā tika prezentēti Latvijas valsts mežos veiktās revīzijas rezultāti. Ar to domāti Meistera izteikumi, ka Valsts kontroles ziņojums «saliek visu pa plauktiņiem» un «ir acīmredzama bijušā zemkopības ministra negodprātīga rīcība. Tā vietā, lai silti iesēstos Saeimas deputāta krēslā, Armandam Krauzem būtu vienkārši jāatvainojas sabiedrībai un jānoiet no politiskās skatuves. Tā ir necienīga rīcība». Krauzes ieskatā ģenerālprokurors ne tikai apvaino viņu, bet visus Saeimas deputātus. Turklāt, pārkāpj Satversmē garantēto nevainīguma prezumpciju — ikviens ir uzskatāms par nevainīgu, iekams vaina nav atzīta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.
«Ģenerālprokurora publiskā komunikācija ir politiska iejaukšanās un reāla spiediena izdarīšana uz izmeklēšanu,» Krauze atkārto vairākkārt, bet neatbild uz uz jautājumu, kā interesēs tas notiek — to viņš aicina noskaidrot žurnālistiem. Vēlāk Krauze īsziņā papildina, ka apsver par Meistera izteikumiem vērsties tiesā, un atsūta arī savu 11 lappuses garo iesniegumu Tieslietu padomei.
Meisters šo situāciju, kurā kriminālprocesā iesaistīta persona vēršas Tieslietu padomē nolūkā panākt ģenerālprokurora atlaišanu, sēdē nosauca par «kliedzošu» un «klaju uzbrukumu prokuratūras neatkarībai» ar mērķi traucēt objektīvu izmeklēšanu. «Tā ir sava veida iebiedēšanas taktika,» komentēja Meisters.
Šajā krimināllietā atļāvies publiski izteikties, «varbūt izejot ārpus kriminālprocesa interesēm,» vienīgi tādēļ, lai rūpētos par neatkarīgas un objektīvas tiesu sistēmas aizsardzību. «Faktiski pus gadu ilga publiskā retorika man deva pamatu uzskatīt, ka tas ir uzbrukums tiesu varai. Tās kompetences publiskā apšaubīšana, un tas savukārt dod man tiesības asāk kā jebkad reaģēt uz publiskiem izteikumiem un kritiku, kas ir absolūti nepamatota.»
Meisters atgādināja, ka viņa viedoklis vienmēr ir balstīts faktos, kas iegūti gan prokuratūras veiktajā pārbaudē, gan kriminālprocesu izmeklēšanā, nevis subjektīvos pieņēmumos vai emocionālos spriedumos. «Tas ir tas, ko prokuratūra, veicot savu likumīgo darbību, ir noskaidrojusi, un man ir tiesības [to paust], un sabiedrībai ir tiesības zināt, ar ko nodarbojas prokuratūra, kāpēc ir pieņemts tāds vai citādāks lēmums,» Meisters sacīja sēdē.
Uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja Strupiša lūgumu komentēt iesniegumā apgalvoto, ka Meisters ar saviem izteikumiem pārkāpis nevainīguma prezumpciju, Meisters atbildēja, ka nevienā brīdī nevienu nav atzinis par vainīgu, bet gan vienmēr iesācis ar atsauci uz nevainīguma prezumpciju. «Pārskatot šīs publiskās uzstāšanas, es nepārtraukti norādīju uz šo iespējamību vai pieļāvuma formu. Nevienā brīdī prokuratūra nevien šajā, bet arī citos kriminālprocesos nav atzinusi par vainīgiem pirms likumā noteiktais pamats ir iestājies».
Jāatgādina, ka šogad martā ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par iespējami prettiesiska valsts atbalsta sniegšanu kokrūpniekiem, kā rezultātā radīti 50 miljonu eiro lieli zaudējumi Latvijas valsts mežiem.
Kriminālprocess ierosināts pret desmit personām, kuru mājās un darba vietās 14. maijā notika kratīšanas. To skaitā ir Zemkopības ministrijas amatpersonas — nu jau bijušais ministrs Krauze, kuru premjerministre Evika Siliņa atlaida no amata uzreiz pēc kratīšanām, arī pašlaik no amata atstādinātais valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš un ierēdne Ilze Silamiķele, kā arī bijušais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš iepriekš bija ministrijas valsts sekretārs.
Starp personām, pie kurām veiktas kratīšanas, ir arī bijušais Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un viņas padomnieks Valdis Lūks. Tāpat trīs privātpersonas — Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, uzņēmuma PATA īpašnieks Uldis Mierkalns un uzņēmuma amatpersona Reinis Muižnieks.
Izmeklēšanā tiek vērtēti divi virzieni. Viens saistīts ar Zemkopības ministrijas amatpersonām, kuras varētu būt ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot valsts atbalstu kokrūpniekiem. Otrs virziens ir Latvijas valsts mežu amatpersonu iespējama bezdarbība, nenovēršot valstij radītos zaudējumus.
«Procesa virzītāja ieskatā pastāv reāla iespēja, ka persona ir izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu,» par kriminālprocesu saka Meisters. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka izmeklēšana ir sākuma fāzē un pāragri runāt par kādu personu saukšanu pie atbildības.
Tāpat Valsts kontrole savā revīzijā konstatējusi, ka Latvijas valsts mežu pārraudzība bijusi nepietiekama, bet valdības un Zemkopības ministrijas lēmumi par zāģbaļķu cenu samazināšanu kokrūpniekiem pieņemti ārpus kompetences un uzņēmumam radījuši 49,4 miljonu eiro ieņēmumu samazinājumu.
