Ilustratīvs attēls no pixaby.com
Jaunais izglītības saturs izskauž skolās normatīvus un mehāniskas darbības, tā vietā prasot skolēniem apzināties darāmā jēgu. Tik kardināla pārmaiņas velk līdzi bažas — par to liecina jaunā, kompetencēs balstītā izglītības satura sabiedriskā apspriešana, kuras ietvaros četru mēnešu laikā iesaistīti vairāk nekā 11 tūkstoši jeb ceturtā daļa visu Latvijas pedagogu, saņemti gandrīz 900 komentāri.
Kas tieši mainīsies skolās un kādas bažas raisa ekspertu piedavājumi?
Pirmsskolā dos laiku izziņai
Tagad, bērnus gatavojot skolai, viņiem mācās atpazīt krāsas, ģeometriskas formas, burtus, ciparus, sāk apgūt arī lasīt un rakstīt prasmes.
Jaunais saturs piedāvā neierobežot bērniem atvēlēto laiku izziņai, nesadalot to lasīšanas, matemātikas, mūzikas un sporta nodarbībās. Tas iesaka mācīties rotaļājoties. Jaunā pieeja atvēl daudz laika patstāvīgam darbam. «Uzsveram, ka pirmsskolas vecumā nav galvenais mācīties lasīt un rēķināt, svarīgāk ir attīstīt tādas prasmes kā domāšana, radošums, izziņa,» saka projekta Kompetenču pieeja mācību saturā jeb Skola2030 pirmsskolas izglītības eksperte Agrita Miesniece. Ja līdz šim vecāki un pedagogi par bērna izaugsmi sprieda pēc viņa lasīt, rakstīt un rēķināt prasmēm, tad jaunais saturs neprasa sistēmiski to mācīt. Taču tiek solīti mācību materiāli, ar kuru palīdzību katrs bērns varēs individuāli apgūt lasīt un rakstīt prasmes atbilstoši savām spējām un interesēm.
