Literatūra spogulī: latviešu proza 2010—2019

Inga Gaile Latvijas PEN zibakcijā pie Raiņa pieminekļa. 2019. gada 
11. septembris. 
Foto no Ingas Gailes privātā arhīva

Inga Gaile Latvijas PEN zibakcijā pie Raiņa pieminekļa. 2019. gada 11. septembris. Foto no Ingas Gailes privātā arhīva.

Kāda izrādījusies 21. gadsimta otrās desmitgades latviešu prozas raža?1 Kādi temati interesē mūsdienu prozistus, un par ko viņi raksta savos stāstos un romānos?

Izvēlētais laika nogrieznis latviešu literatūrā bijis dažāds un neviendabīgs — to ietekmējusī sociālekonomiskā situācija tieši vai netieši atspoguļojas oriģināldarbos, arī to sarakstīšanas vai izdošanas tempos. Prozas kopaina laikā no 2008. līdz 2012. gadam ir salīdzinoši vienmuļa un neizteiksmīga, toties turpmākajos gados tā sazarojas un kļūst daudzveidīga. Viens no spēcīgākajiem bijis 2013. gads, kad vienlaidus publicēti Māras Zālītes, Jāņa Joņeva un Gundara Ignata darbi, savukārt 2014. gads oriģinālprozā bijis viens no blāvākajiem. Jāpiemin arī pērnais — 2019. — gads, kad izdots salīdzinoši vairāk oriģinālprozas grāmatu nekā iepriekšējos gados.

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.