Kāpēc Latvijā valda haoss atkritumu apsaimniekošanā?

  • Ir redakcija
  • 19.10.2017
Atkritumu poligonā. Foto: Elīna Kunga, LETA

Atkritumu poligonā. Foto: Elīna Kunga, LETA

Skaļu skandālu ķēdi atkritumu saimniecībā šovasar aizsāka melnu dūmu blāķis Jūrmalā, kur uguns aprija 23 000 tonnu nelegāli glabātu atkritumu – lielākoties no Zviedrijas ievestu plastmasu. Gadiem pievērusi acis, nu valsts uzliek miljonos mērāmus sodus vairākiem atkritumu apsaimniekotājiem. Kāpēc Latvija pārvēršas mēslu izgāztuvē, ceturtdien analizē žurnāls Ir.

Vai ar pēdējā laikā Valsts vides dienesta (VVD) uzliktajiem miljoniem eiro liellajiem sodiem atkritumu apsaimniekotājiem tiks sakārtota šī "pelēkā" saimniekošana, šaubās paši sodītie. Šie uzņēmēji teic, ka tas izliekas pēc tirgus tīrīšanas, tiekot vaļā no konkurentiem.

Pērn Latvijā tika pārstrādāti 2,5 miljoni tonnu atkritumu. Ne visu šo daudzumu esam radījuši paši, raksta žurnāls. Aptuveni 300 tūkstoši tonnu pērn ievesti no ārzemēm. Izrādās, ka atkritumu ievešana no citām valstīm ir tikpat "normāls" bizness kā, teiksim, dzeramā ūdens ievešana no Francijas vai makaronu ievešana no Itālijas, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Jaunākajā žurnālā