Amerikāņu mobilās artilērijas raķešu sistēma HIMARS mācībās Spilves lidostā Rīgā pērn novembrī. Foto — Scanpix
Brigādes ģenerālis Ilmārs Lejiņš, kurš kopš šīs nedēļas strādā NATO štābā Briselē, intervijā žurnālam Ir pašreizējo situāciju kara frontē Ukrainā raksturo kā spēka izsīkuma posmu abām pusēm: "Pozīciju karš, kurā notiek tikai nelielas izmaiņas. Ja kāds saka, ka krievi ir pārrāvuši fronti, tad jāņem vērā — fronte ir milzīga, kā no Barselonas līdz Berlīnei. Frontes līnija ir relatīvi mierīga, nav lielu kustību, kādas redzējām pirmajā kara mēnesī."
Viņš norāda, ka "lielais jautājums, par kuru [ukraiņi] ļoti skopi dalās ar informāciju, ir Hersonas apgabals. Skaidrs, ka ukraiņi ir pārgājuši uzbrukumā. Tas nav tikai taktiski, bet ar lielu ietekmi operacionālajā līmenī".
Lejiņš uzskata, ka frontē lietas ir mainījušās, bet esot grūti prognozēt, uz cik ilgu laiku. Ģenerālis norāda, ka amerikāņu piegādāto raķešu sistēmu HIMARS ietekme ir nopietna - "tie devuši deep strike — precīzas tāldarbības triecienspējas, kuru ukraiņiem agrāk nebija. Krievi var šaut tālu, bet neprecīzi, taču ar zināmu skaitu kvantitāte arī kļūst par kvalitāti". Lejiņš pieļauj, ka krievi ir pārsteigti par HIMARS precizitāti: "Tas ļauj ukraiņiem atgriezties pie veiksmīgajām kara sākuma stratēģijām, kad viņi negāja pieri pret pieri. Viņi cīnījās asimetriski, pirmajā un otrajā mēnesī karoja pret krievu vājajiem punktiem, nevis tur, kur viņi ir stipri."
