Pēc finanšu krīzes, ko Lietuva piedzīvoja nedaudz vēlāk nekā Latvija, tagad sākuši skanēt jauni trauksmes zvani: atlabt sākušās ekonomikas jaunā un lielākā problēma būs darbaspēka trūkums
Kad 1991.gada 19.augustā Maskavā sākās pučs, Lietuvā ritēja otrais gads pēc neatkarības pasludināšanas. Tobrīd Lietuva vienīgā no 15 PSRS republikām de jure bija pasludinājusi savu neatkarību, nevis izvēlējusies pārejas periodu, tāpēc tās iedzīvotājiem nācās saņemt ne vienu vien okupantu triecienu - brutālus slaktiņus un ekonomisko blokādi.
Lietuvas pārdrošība sākumā, šķiet, paralizēja padomju režīmu, tomēr arī pasaule nekādu sajūsmu neizrādīja: Neatkarības atjaunošanas aktu Lietuva pasludināja 1990.gada 11.martā, bet pirmā ārvalsts - Islande - tās neatkarību atzina tikai pēc asiņainajiem 1991.gada 13.janvāra notikumiem. Valsts drošības komitejas īpašās vienības Alfa trieciennieku un Viļņā dislocētās padomju armijas karavīru sarīkotā televīzijas torņa, radio un televīzijas ēkas un citu svarīgāko ēku šturmēšana prasīja 14 brīvības aizstāvju dzīvības.
