Publicitātes foto.
4. septembrī plkst. 18.30 Aminori grāmatnīcā Krišjāņa Valdemāra ielā 69 (Rīgā) notiks sarunu vakars «Vasiļs Stuss un domubiedri. Cīņa par nāciju», ko sarūpējusi tulkotāja Māra Poļakova, Ukraiņu literatūras tulkošanas darbnīca un žurnāls Domuzīme
Māra Poļakova raksta: «Dienā, kad 1965. gadā pārpildītā kinoteātrī atskanēja vārdi: «Visi, kas esat pret tirāniju, celieties kājās!», aicinām uz sarunu par pretošanos impērijai. Par pretdomu, par pretdarbu, par nesalauztajiem. Visu vasaru par viņiem lasu. Nāciet, domāsim kopā!»
Jaunākajā žurnāla Domuzīme numurā lasāms arī Māras Poļakovas raksts par ukraiņu dzejnieku un ukraiņu kultūras, cilvēktiesību aizstāvi Stusu.
Vakara pirmajā daļā par Vasiļu Stusu un viņa domubiedriem stāstīs Stusa dzejas krājuma Jautrie kapi atdzejotājs Māris Salējs, tulkotāja Māra Poļakova, Oļesja Burkevica un Anete Simanovska no Ukraiņu literatūras tulkošanas darbnīcas.
Savukārt otrajā daļā sarunāsimies par šo pašu laiku Latvijā, lai vairāk uzzinātu par cīnītājiem un labāk saprastu laipotājus. Jo laiks bija viens, taču izvēle – katram savējā. Sarunu vadīs žurnāla Domuzīme galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, un tajā piedalīsies vēsturniece Daina Bleiere, literatūrzinātnieces Janīna Kursīte un Madara Āriņa, un kādreizējās pretošanās kustības dalībnieks Jānis Rožkalns.
Vasiļs Stuss (Василь Стус, 1938–1985) ir leģendārs dzejnieks, pretpadomju disidents, Ukrainas varonis, kas gāja bojā 1985. gadā ieslodzījumā par darbību Ukrainas Helsinku grupā un tekstiem, kas publicēti Rietumos. Aizliegts, vajāts un nesalauzts, Stuss ir atstājis nenovērtējamu ietekmi uz ukraiņu nacionālās pašapziņas atmodu un literatūras atdzimšanu. Viņa politiskās akcijas, raksti un esejas līdz ar spožu, novatorisku dzejoļu publikācijām tika pamanītas ārzemēs, Stuss bija reāls kandidāts uz Nobela prēmiju literatūrā, taču padomju varas nežēlīgā izrēķināšanās to nepieļāva.
Jautrie kapi (Веселий цвинтар) hronoloģiski ir Stusa trešais dzejas krājums. Tas tapa no 1968. līdz 1970. gadam un netika iesniegts nevienā izdevniecībā. Krājums ir būtisks un nozīmīgs dzejnieka radošajā mūžā, jo tas rezumē jaunrades posmu līdz arestam. 1970. gadā dzejnieks pats ar rakstāmmašīnu nodrukāja un iesēja šo krājumu 12 eksemplāros, kas bija domāti lasīšanai vistuvāko draugu lokā. Atšķirībā no citiem tā laika dzejniekiem, kas atļāvās rakstīt starp rindiņām, Stuss atklāti un skaudri runāja par padomju varas absurdu, nežēlību un trulumu.
