«Medus bites ir svarīgas dabai, jo tā ir vienīgā bišu forma, kas pārziemo kā saime, nevis kā vientuļa māte, piemēram, kamene, kas pavasarī visu sāk no nulles. Ar pirmajiem saules stariem medus bites ir gatavas doties dabā un sākt apputeksnēšanu,» stāsta Biškopības autors Juris Šteiselis. Foto — Līga Lapiņa.
Ja Vinnijs Pūks sacītu, ka ar tām bitēm nekad neko nevar zināt, Juris Šteiselis varētu likt pretim savu nesen iznākušo grāmatu Biškopība. Pasaules bišu dienā biškopju saime saņēma dāvanu, ko nozares profesionāļi nodēvējuši par biškopības «bībeli». Ļoti ambiciozi skan, smaida jaunā «ķieģeļa» autors. Grāmatas 440 lappusēs apkopots galvenais, kas jāzina un jāapgūst biškopim.
Iepriekšējā Biškopība Latvijā tika sarakstīta pagājušā gadsimta 60. gados. Autoru kolektīvs biškopja Jāņa Ārgaļa vadībā biezo grāmatu vairākkārt pārstrādāja, līdz 1970. gadā nonāca pie vispopulārākā varianta, kas 50 gadus kalpojis par Latvijas biškopības stūrakmeni un visaptverošāko zināšanu avotu. Atbildes uz jautājumiem par bišu bioloģiju, barības bāzēm, slimībām un citām tēmām biškopji meklēja tur.
