«Tēvs mēdza atspiesties ar muguru pret bišu stropu un sēdēt stundu, divas. Tagad zinu — tas dod mieru, spēku,» saka bitenieks Armands Galviņš. Viņš izveidojis viesiem namiņus, kur gulēt virs stropiem.
Lielisks kungs ir Armands. Viņš savām bitēm uzcēlis baznīcu, dzirnavas un no koka izgrebis pat lāci. Vai bija vērts tā censties - bites taču spēj atšķirt tikai dažus krāsu toņus? «Smukāk, ka viss krāsains. Citādi stropi stāvētu pliki. Varbūt bites neredz visas krāsas, toties redz cauri puķei - kurā ir nektārs, kurā ne. Cilvēks gan to neredz,» saka Galviņš. To, ka bišu dravā vajag skulptūras, viņš izdomājis sen. Izgrebis un nokrāsojis pats. «Un par ko ne? Man tak ir galva, rokas!» gardi smejas bitenieks, kurš lej arī vaska sveces un vāc tējas zāles. Galviņam ir ap 200 bišu saimju, un tās dzīvo vairākās vietās Gulbenes novadā. Pie Niedru mājām ir neliela bišu drava, kur saimnieks izveidojis arī Bišu dziedinātavu un Bišu mīlas namiņu.
