Ja pragmatiskie, cilvēcīgie spēki nespēs mobilizēties, nākotne aizvien vairāk līdzināsies šausmenei
F**k business. Lai uzņēmēji iet d***t.
Tā pirms neilga laika teica ne jau kāds Berlīnes skvotā dzīvojošs, tetovējumiem noklāts anarhists vai Latīņamerikā varas grožus sagrābis komunists. Nē. To teica viens no redzamākajiem valdības locekļiem valstī, kura ir modernā kapitālisma šūpulis, pragmatiskas politikas iemiesojums, pasaules finanšu centrs, «veikalnieku valsts», kā to nicīgi apsaukāja Hitlers.
Uzņēmējiem vidējo pirkstu parādīja Lielbritānijas ārlietu ministrs, Konservatīvās partijas biedrs Boriss Džonsons.
Savu politisko karjeru Džonsons ir tik cieši sasaistījis ar «cieto breksitu» — visu iespējamo saišu pārraušanu ar ES —, ka uz uzņēmēju aizvien skaļākajiem brīdinājumiem par šāda iznākuma postošajām sekām valsts ekonomikai var atbildēt tikai ar aizkaitinātu lamāšanos. Esam nonākuši sirreālā situācijā, kurā draud izcelties atklāts konflikts starp biznesu un vismaz daļu Konservatīvās partijas, kura līdz šim vienmēr iemiesojusi britu mantīgo slāņu intereses.
