Vašingtona nav ne pieticīga, ne pazemīga. Donaldam Trampam te būtu vajadzējis iederēties. Vašingtona ir pilsēta ar milzīgiem ego un bankas kontiem, ar policijas eskortiem un bruņotiem limuzīniem. Pat nakts ballītēs te visu izšķir vara un statuss. Pilsēta izvētī savus iemītniekus un paceļ ambiciozos, lai gan ne vienmēr tas nāk par labu. Kopš Džordžs Vašingtons pirms vairāk nekā 200 gadiem tolaik moskītu pārpilnajā purvā iestādīja šo demokrātijas sirdi, tā ir rosinājusi cilvēkus uz lieliem darbiem, nereti arī vardarbību, un piešķīrusi tiem lielu varu.
Avēnijas te ir pārāk platas, milzīgie pakāpieni uz Kapitoliju — pārāk lieli, ēkas un statujas — pārāk pompozas. Pilsētai nav centra, savas dvēseles. Tikai plašums, lielums, simetrija. Kā milžiem veidots šaha galdiņš. Tā ir pilsēta tādiem prezidentiem kā Ābrahams Linkolns, kura atveids sēž akmens tronī pats savā privātā templī, četras piecas reizes lielāks par jebkuru mirstīgo.
