Koalīcijai ir slikta sirdsapziņa par veselības aprūpes finansējumu
Izbrist cauri jebkurai valdības deklarācijai ir smags, šķietami nepateicīgs darbs. Prāts nerod atbalstu uz nebeidzamajiem «uzlabosim», «veicināsim», «nodrošināsim» un «īstenosim» pauguriem, kas ļodzīgā vienveidībā stiepjas līdz apvārsnim. Acs aizmiglojas un slīd kā mēnessērdzīga pāri nemainīgi nekustīgajam ūdenim, kurā labi, gludi nodomi iekrīt un pazūd līdz brīdim, kad tie atkal jāizzvejo nākamajai deklarācijai. Cik gadus valdība jau sola palielināt finansējumu pētniecībai un zinātnei līdz 1,5% IKP? Plunkš — iekrīt atkal rāvā.
Tomēr nebūtu pareizi par šiem politiskās domās staignājiem tikai viebties. Pat visnīkulīgākajā tīrelī ir vietas, kur paveras kāds negaidīts skats, ieraugāms kāds rets zieds, turklāt mūsu senči zināja teikt, ka purvā velns naudu žāvē. Koalīcijas dokumentu rakstītāji pūlas uzburt plānu, kurā neviens solījums nav tik konkrēts, lai varētu pārbaudīt tā izpildīšanu, tomēr, lai kā viņi censtos, tur rakstītais vai arī noklusētais vismaz daļēji atklās viņu vēlmes un mērķus.
