Sen neredzēti dzidrs ūdens Venēcijas lagūnā šā gada pavasarī, kad Itālijā bija izsludināta pandēmijas karantīna. Foto — Scanpix.
Covid-19 pandēmija ir sniegusi atelpas brīdi videi, taču tā paildzināšana joprojām ir mūsu atbildība
Kad pavasarī cita pēc citas apstājās pasaules valstu ekonomiskā aktivitāte, sociālajos tīklos sāka izplatīties fotogrāfijas un raksti, kas šķietami liecināja par vides straujo atlabšanu jaunajos apstākļos. Ūdens upēs un kanālos kļuva dzidrāks, parkos un pludmalēs parādījās sen nemanīti dzīvnieki, pilsētās uzlabojās gaisa kvalitāte. Lai gan dažas no šīm pārmaiņām vēlāk izrādījās mānīgas, pēc labām ziņām izslāpušie cilvēki, mājās sēdēdami, to uztvēra kā apsolījumu — mūsu upuris, iespējams, nebūs velts arī šajā ziņā.
Globālā ārkārtējā situācija bija arī atgādinājums par pasaules ciešo savstarpējo saistību un cilvēku milzīgo ietekmi uz vides procesiem. Iespaidīgais mūsdienās pieejamais datu apjoms, ko pandēmijas laikā publiskojuši IT nozares giganti, ir ļāvis pētniekiem skaidrāk nekā līdz šim noteikt saistību starp cilvēku mobilitāti, valdības ierobežojumiem un gaisa piesārņojumu.
