Pašvaldību reforma draud nostiprināt partiju centralizāciju
Plati izpletušas rokas, partijas gatavojas paņemt savos apskāvienos katru pēdējo Latvijas novadu. Par spīti prezidenta Levita iesniegtajiem ierosinājumiem, Saeima otrajā lasījumā noraidīja iespēju pēc pašvaldību jeb, ja vēlaties birokrātiskāk, Administratīvi teritoriālās reformas ļaut vietvaru vēlēšanās piedalīties vēlētāju apvienībām. Ja šis uzstādījums saglabāsies arī likuma trešajā lasījumā, tad 2021. gadā jaunveidoto novadu vēlēšanās varēs piedalīties tikai oficiāli reģistrētas politiskas partijas.
Šonedēļ Latvijas Radio Krustpunktā divu koalīcijas partiju, parasti tik atšķirīgi domājošo Nacionālās apvienības un Attīstībai/Par!, pārstāvji vienojās atbalstā partiju vadošajai lomai. Gan Raivis Dzintars (NA), gan Dace Bluķe (A/P) norādīja, ka jau šobrīd pašvaldībās ar vairāk nekā 5000 iedzīvotāju vēlēšanās var piedalīties tikai partijas. Pēc reformas lielākajā daļā novadu iedzīvotāju skaits būs daudz lielāks un nevienā nebūs mazāks par 5000. Tātad — formāli nekas nemainās. Abi arī uzsvēra, ka lielākās administratīvās vienībās ievēlētiem deputātiem ir plašākas finansiālas un administratīvas pilnvaras. Partiju ienākumiem un izdevumiem stingri seko līdzi KNAB, savukārt vēlētāju apvienību finanses un darbība nav pakļauta uzraudzībai. Mazās pašvaldībās «tas nav tik bīstami no finanšu izsekojamības viedokļa», norāda Bluķe. Jo lielāka pašvaldība, «jo lielāka ir nepieciešamība no sabiedrības interešu viedokļa, lai organizācijas, kuras pretendē uz varu, būtu ar noteiktiem kritērijiem, noteiktiem finansiālās darbības kontroles mehānismiem», piebalso Dzintars. Turklāt neesot tā, ka trūktu alternatīvas Saeimā pārstāvētajām politiskajām organizācijām. Latvijā reģistrētas savas 60 partijas. Nepatīk esošās? Gan jau atradīsi citu, kuru izmantot kā platformu.
