Skatot digitālgeitas lietu īsākos termiņos, sodi būtu bargāki, atzīst tiesnesis
Šoks! Ar šādām apsūdzēto emocijām beidzās slavenās «digitālgeitas» krimināllietas 254.tiesas sēde 15.maijā, kad pēc septiņu gadu procesa tika paziņots pirmās instances tiesas spriedums. Lai gan neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzina un visus šos gadus tiesībsargu izmeklēto afēru sauca vienkārši par biznesu, tiesa bija citās domās - konstatēja liela mēroga krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un amatpersonu pārkāpumus, par kuriem septiņiem apsūdzētajiem piespriesti reāli cietumsodi, bet seši saņēma tikai naudas sodus. Protams, šo spriedumu vēl varēs pārsūdzēt, kad tā pilno versiju tiesa pabeigs rakstīt, visticamāk, vasaras beigās.
Desmitiem miljonu vērtā digitālās televīzijas ieviešana Latvijā sākās 2000.gadā, Andra Šķēles valdības laikā, taču šī projekta krāpnieciskais raksturs nāca gaismā trīs gadus vēlāk, kad premjers bija Einars Repše. Krimināllietā redzams, ka digitalizācija no sākta gala bija veidota kā vietējo darboņu peļņas ideja, kas sabiedrībai tika pasniegta kā respektablu ārvalstu speciālistu piesaiste.
