Ja novembrī tirgotavas būs vaļā un skolas ciet, aklais veikalnieks dejos ar Nāvi
Rādās rēgi. Baltā palagā satinies Gobzems vadā sekotājus pa Rīgas bruģi, vienā rokā izkapts, otrā viedtālrunis, ar kuru laist ēterā savu Alda atklāsmes grāmatu, bet Nāve spēlē ričuraču ar Latviju, un katru nedēļu tās melnais kauliņš izvirzās aizvien tālāk priekšā mūsu sabiedrības nelaimīgajai figūriņai. Pravietis paredz pasaules galu pēc Dieva grāmatas septītā zīmoga atvēršanas, un mums šķiet, ka pandēmijas nepielūdzamais spriedums vēl tālu, jo valdības Covid-19 luksoforā nupat iedegusies tikai otrā, dzeltenā, vidējā riska gaisma, un ministri nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu. Rīkosimies tikai tad, kad luksofors degs sarkanās elles liesmās.
Acu priekšā notiek cīņa starp apgaismības laikmetu un viduslaikiem, starp zinātni un tumsonību. Kad 1854. gadā Londonā izcēlās holeras epidēmija, Dr. Džons Snovs atklāja, ka bērnu autiņu mazgāšana kādā Soho rajona akā izraisīja vairāk nekā sešsimt cilvēku nāvi. Snovs, viens no epidemioloģijas celmlaužiem, pierādīja, ka rajonā ar holeru saslima tikai cilvēki, kuri dzēra šīs akas ūdeni. Kā pumpim noņēma rokturi, tā slimība no Soho pazuda. Pateicoties Snova atklājumiem, cilvēki pārstāja ticēt, ka holeru izraisa «neveselīgi izgarojumi», pilsētās sāka ierīkot komunālo ūdensapgādi un kanalizāciju, un Eiropā holera jau sen ir pilnībā iznīdēta.
