Uzbrukumi Krievijas naftas infrastruktūrai atņem Putinam naudu karam
Krievija ir benzīntanks, kas izliekas par valsti, savulaik teica nelaiķis ASV senators Džons Makeins. Ukraiņi tagad ir stājušies mērķtiecīgi iznīcināt šo Krievijas valstiskuma ekonomisko pamatu.
Dažu pēdējo nedēļu laikā Ukrainas dronu un raķešu triecieni enerģētikas infrastruktūrai ir samazinājuši Krievijas naftas pārstrādes jaudas par apmēram 20%. Degvielas vairumtirdzniecības cenas Krievijā ir sasniegušas vēsturiski augstāko līmeni, A-95 markas benzīna mazumtirdzniecības cena kopš gada sākuma pieaugusi par 49%, vairākos reģionos degvielas uzpildes stacijās vai nu nav benzīna, vai arī pie tām ir kilometrus garas rindas. Krievi drūmi joko, ka benzīnu drīz pasniegšot šampanieša glāzēs.
Tas neliks Putinam mainīt kara mērķus, taču resursu to sasniegšanai viņam būs mazāk. Otrdien Putins paziņoja, ka pacietības mērs esot pilns un Krievija sākšot «nopietni atbildēt» uz ukraiņu uzbrukumiem Krievijas enerģētikas objektiem. Krievija vienmēr kopš 2022. gada ir uzbrukusi arī Ukrainas energosistēmai, it īpaši ziemā. Kremļa saimnieka piedraudējums tagad ir drīzāk izmisuma simptoms.
Triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām notiekot, «lai samazinātu ienaidnieka uzbrukuma potenciālu un apgrūtinātu armijas vienību apgādi ar degvielu», pagājušonedēļ ziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs, un Putins tagad netieši atzīst, ka mērķis tiek sasniegts. Turpināt karu Krievijai būs arvien grūtāk, ja saruks izslaukumi no galvenās naudas govs, kas finansē Krievijas kara mašīnu, — naftas un naftas produktu eksporta.
Krievijas lielāko naftas uzņēmumu ienākumi pirmajā pusgadā (vēl pirms ukraiņu dronu kampaņas sākuma) bija katastrofāli mazāki nekā pērn, piemēram, valsts milža Rosņeftj ieņēmumi bija gandrīz trīsreiz mazāki, ziņoja Bloomberg. Pēc augusta uzbrukumiem stratēģiski svarīgajai infrastruktūrai skaitļi būs vēl sliktāki. Starptautiskais Valūtas fonds jau jūlijā samazināja Krievijas šā gada IKP pieauguma prognozi no 4% līdz 0,9%. Putinam būs skarba ziema un ievērojami mazāk naudas karam.
Ukrainas Bruņotie spēki arī līdz šim bija uzbrukuši Krievijas enerģētikas objektiem, taču daudz atturīgāk, jo iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pret to iebilda, bažīdamās par iespaidu uz globālo naftas tirgu. Arī prezidenta Donalda Trampa valdība pavasarī noteica ierobežojumus amerikāņu raķešu izmantošanai pret mērķiem Krievijā. Taču ierobežojumi neattiecas uz ukraiņu pašu ražotajām raķetēm un droniem, kuru beidzot ir gana daudz. Šogad augustā šādu triecienu bija trīsreiz vairāk nekā pagājušā gada augustā.
Uzbrukumi bija vērsti pret vairāk nekā desmit lielām naftas pārstrādes rūpnīcām, kuras atrodas līdz pat 1000 kilometrus tālu Krievijas teritorijā, un arī pret naftas vadu Družba, pa kuru Krievijas nafta nonāk Slovākijā un Ungārijā. Turklāt ukraiņi lieto jaunu taktiku — atkārtotus uzbrukumus objektiem, līdzko tie ir salaboti. Bet tos labot Krievijai traucē sankcijas, kas apgrūtina aprīkojuma iepirkšanu Rietumos.
Situācija Krievijas vadonim būtu vēl sliktāka, ja talkā nebūtu nācis draugs Donalds.
Piemēram, Tramps 19. augustā publicētajā vēstulē «manam lielajam draugam», Ungārijas premjerministram Orbānam rakstīja, ka esot «ļoti dusmīgs» uz Ukrainu par to, ka tā atkārtoti sabojājusi naftas vadu Družba, līdzko tas bija atjaunots pēc iepriekšējā trieciena. Un vērienīgo Krievijas uzbrukumu Kijivai 28. augustā Baltais nams nodēvēja par atbildi uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Bet 27. augustā stājās spēkā Trampa noteiktie 50% muitas tarifi Indijas precēm it kā par to, ka tā pērk Krievijas naftu. (Kā ziņo prese, patiesībā gan par to, ka Indijas premjerministrs Narendra Modi telefonsarunā atteicās pavēstīt pasaulei, ka Tramps esot panācis mieru starp Indiju un Pakistānu, un izvirzīt viņu Nobela Miera prēmijai.)
Rezultātā Indija ir paziņojusi, ka turpinās pirkt Krievijas naftu, bet Modi ir devies uz Ķīnu apkampties ar Putinu un Sji Dzjiņpinu. Šanhajas sadarbības organizācijas samits Tiaņdzjiņā šonedēļ parādīja Trampa valdības sludinātās Indijas un Krievijas nošķiršanas no Ķīnas politikas izgāšanos. Autokrātu trijotne ir vēl vienotāka nekā iepriekš.
Vismaz kopš Trampa un Putina «samita» Aļaskā 15. augustā vairs nav vērts cerēt arī uz ASV «postošām sankcijām» Krievijai «divu nedēļu laikā», «pēc 50 dienām» vai «šonedēļ», kā Tramps turpina blefot kopš marta. Un eiropiešiem būtu jāpārstāj izlikties, ka ņem nopietni Trampa runāšanu par «miera sarunām». Kamēr Krievijai būs iespējas karu turpināt, miera nebūs. Tramps drīzāk pārstās par to runāt, nekā piespiedīs Putinu sēsties pie sarunu galda.
Ceļš uz mieru ir Ukrainas apbruņošana ar visu nepieciešamo, lai nodarītu okupantiem pēc iespējas smagus zaudējumus. Ukrainas spēja turpināt degradēt Krievijas enerģētikas infrastruktūru apvienojumā ar vēl stingrākām Eiropas Savienības sankcijām pašlaik ir daudz nopietnāks «miera process» nekā spriešana par «drošības garantijām» Ukrainai, kad būtu panākta vienošanās ar Kremli par mieru, kuras nebūs, kamēr Putinam būs nauda kara turpināšanai.
Komentārs 140 zīmēs
- Svarīga posma noslēgums. No 1. septembra visās skolās mācībām jānotiek tikai valsts valodā.
- Vai atbilde atkal būs «bažas»? Svētdien Krievija traucēja GPS signālu EK prezidentes Urzulas fon der Leienas lidmašīnai.
- Tad jau būs labi? Spēlē pret portugāļiem Porziņģim atkal krita trīspunktnieki.
