No Sīrijas atbēgušie Fathi (no labās) un Saīds savā istabiņā patvēruma meklētāju centrā Mucenieki.
Izgājis uz veikalu pēc maizes, Saīds pārnāca ar spridzekļa šķembām galvā. Viss, ir jābēg - līdzīgi kā tūkstošiem citu sīriešu, nolēma vīrs pāri pusmūžam. Nelegāli šķērsojis Eiropu, tagad Muceniekos gaida, vai Latvija atzīs viņu par bēgli un ļaus pievienoties dēliem, kas paglābušies Nīderlandē. Taču statistika ir skarba - aizsardzību Latvijā gūst tikai viena septītā daļa no lūdzējiem
Pusdienlaiks, gaitenī virmo Austrumu garšvielu aromāts, skan arābu ritmi. Man garām aiztraucas meitenīte uz skrejriteņa, ar plašu smaidu sveicinot: «Hello!» Pēc brīža aizjoņo vēl divi puikas. Ārā stipri līst, tāpēc bērni spēļu laukumu nomainījuši pret linoleja klātajiem gaiteņiem patvēruma meklētāju centrā Mucenieki.
Kādreizējā padomju armijas bāzē netālu no Ulbrokas iekārtotajā mītnē šobrīd dzīvo aptuveni 50 cilvēku, to skaitā vairāki bērni. Viņi lūguši bēgļa statusu, jo pašu dzimtenē draud dzīvības briesmas. Muceniekos var izmitināt 200 patvēruma meklētāju, bet 30 četrvietīgajās istabiņās ērti būtu divreiz mazākam skaitam. Šeit būs jāpaliek arī tiem 250 Āfrikas patvēruma meklētājiem, kurus Latvija pēc īpašas ES vienošanās plāno uzņemt nākamo divu gadu laikā, sākot no šā rudens. Skaidrs, ka tas būs iespējams tikai pakāpeniski. Piemēram, pa 10 cilvēkiem mēnesī, jo ikviens bēgļa statusa lūgums tiek izvērtēts individuāli, un reizēm paiet pat pusgads vai gads, pārbaudot cilvēku sniegtās ziņas un visus svarīgos apstākļus. Sākotnējo interviju ar patvēruma meklētāju veic robežsardze, tālāk pārbaudi turpina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kurā ar patvēruma meklētājiem strādā 17 cilvēki. Cik lieli resursi būs nepieciešami papildu darbam, vēl nav aprēķināts. Tomēr 250 papildu patvēruma meklētāju nebūs ārkārtējs skaitlis, jo, sākot no 2011.gada, Latvijā ievērojami pieaudzis cilvēku skaits, kas glābjas no tuvākām un tālākām konfliktu un karadarbības zonām.
