Kā Latvijai jāiesaistās ES valstu mehānismos, kas radīti eirozonas glābšanai un stabilizēšanai?
Eirozonas glābšanas gaitā ir saražots un pēc tam atkal papildināts un pārveidots tik daudz mehānismu, fondu un noteikumu, ka grūti visam izsekot. Līdz šim Latvijā to varēja vērot ar zināmu distanci, jo gandrīz visi pasākumi attiecās tikai uz eirozonas valstīm. Tomēr mūžīgi tas tā nevarēja palikt, jo daži kopējās valūtas stabilizācijas pasākumi prasa pārējo Eiropas Savienības valstu līdzdalību vai vismaz piekrišanu. Līdz ar to vairāki krīzes pārvarēšanas mehānismi kļūst par daļu no Latvijas iekšpolitikas. Par nelaimi, pat daudziem pašmāju politiķiem nav skaidrs, kas ir šo pasākumu saturs un kas Latvijai ar tiem būtu jādara.
Divi svarīgākie, kuri jau tagad dažādos veidos tiek apspēlēti, pārprasti un izmantoti partiju cīņās, ir Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), par kuru ES vadītāji vienojās jau 2010.gada rudenī, un Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb vienkārši Fiskālais līgums, par kura tek-stu ES vadītāji vienojās 31.janvārī un kuru apņēmušās parakstīt 25 no 27 ES valstīm (malā paliks Lielbritānija un Čehija).
